Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šodien smagu triecienu Solvitas Āboltiņas un triju specdienestu vadītāju – Satversmes aizsardzības biroja direktora Jāņa Maizīša, Drošības policijas priekšnieka Normunda Mežvieta un Militārās izlūkošanas un drošības dienesta priekšnieka Induļa Krēķa – plāniem „valsts drošības vārdā” steidzami un bez sabiedrības uzklausīšanas grozīt Krimināllikumu deva rehabilitācijas kursu izejošais Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

„Saeimas Nacionālās drošības komisijas un Juridiskās komisijas virzītie grozījumi Krimināllikumā ir jāpārstrādā. Valsts drošības interesēs nav pārkāpt Satversmi un vārda brīvību,” – šāds ieraksts šodien parādījies Valsts prezidenta profilā sociālajā tīklā Twitter.

Tiesa, ja Saeima, kas 1. lasījumā steidzamības kārtā nobalsoja par Pietiek jau vairākkārt aprakstītajiem Āboltiņas un specdienestu vadītāju „bīdītajiem” Krimināllikuma grozījumiem, vēlēsies palikt pie sava, tai ir visas iespējas Valsts prezidenta viedokl ignorēt.

Tā kā Krimināllikuma grozījumi, kuru autori iecerējuši par par publisku aicinājumu grozīt valsts iekārtu sodīt ar piecu gadu cietumsodu, tiek virzīti steidzamības kārtā, ja tie Saeimā aprīļa sākumā tiks pieņemti 2. lasījumā, Valsts prezidentam nebūs iespējas tos neizsludināt.

Pietiek jau informējis, ka, ja īstenosies Latvijas Drošības policijas, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, Solvitas Āboltiņas un arī Providus pārstāvju kopīgā iecere par grozījumiem Latvijas Krimināllikumā, ikvienam Latvijas pilsonim un iedzīvotājam, kuram būs iebildumi pret valstī notiekošo un kurš sadomās kaut vai izteikt publisku aicinājumu grozīt valsts iekārtu Latvijā, draudēs līdz pat pieciem gadiem ilgs cietumsods.

Šis nav vienīgais iecerētais Krimināllikuma grozījums „valsts drošības interešu vārdā”. Plānots, ka arī Latvijas pilsoņiem un iedzīvotājiem, kuri individuāli vai vairāk par diviem („organizētā grupā”) kopā sadomās veikt darbības, lai grozītu valsts iekārtu, arī tad, ja šīs darbības nekādi nav saistītas ar vardarbības pielietošanu, draudēs līdz pat pieciem gadiem cietumā.

Saskaņā ar Āboltiņas un viņas kā Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājas aizgādībā esošo drošības dienestu ieceri tāds pats sods draudēs arī ikvienam, kurš sadomās kādai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību palīdzēt jebkādās darbībās, ko tiesībsargāšanas iestādes uzskatīs par tādām, kas ir kaitīgas Latvijas Republikas drošības interesēm.

Savukārt „uzlabotais” Krimināllikuma pants tagad brīvības atņemšanu līdz pat desmit gadiem paredz arī par pilnīgi jebkādu ziņu „vākšanu vai nodošanu ārvalsts izlūkdienestam tieši vai ar citas personas starpniecību”, kā arī par tādu ziņu nodošanu jebkurai ārvalstij vai ārvalsts organizācijai tieši vai ar citas personas starpniecību, ja šīs ziņas tiesībsargāšanas iestādes ar Drošības policiju priekšgalā uzskatīs par neizpaužamām.

Šī likumprojekta apjomīgajā anotācijā, ko Saeimas prezidijā iesniegusi Āboltiņa, ir detalizēti runāts par Latvijas situāciju pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā un valsts apdraudējumiem, taču anotācijas autori ir pieminējuši tikai „publisku aicinājumu vardarbīgi gāzt Latvijas Republikas Satversmē nostiprināto valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu”.

Taču attiecībā uz pilsoņu aicinājumiem vispār mainīt valsts iekārtu – kuri līdz ar jauno Krimināllikuma grozījumu pieņemšanu tiktu kriminalizēti – nav minēts faktiski nekas. Ir tikai norādīts, ka „vēršanās pret jebkuru no valsts pamatinteresēm” esot „vēršanās pret valsti kopumā” un tāpēc „kriminālatbildība jāparedz par jebkura tāda materiāla izplatīšanu, kas satur pret Latvijas Republiku vērstu aicinājumu”.

Saskaņā ar specdienestu un Āboltiņas dpomām arī aicinājums vērsties pret pastāvošo valsts iekārtu (un to mainīt) pēc būtības esot uzskatāms par „aicinājumu vērsties pret Latvijas Republiku kopumā”. Tiesa, par kaitīgu nevarot tikt uzskatīta tāda personas rīcība, kad „materiāls tiek izmantots vienīgi informatīviem mērķiem, piemēram, izmantojot materiālu zinātniskos, pētniecības, polemiskos vai kritikas nolūkos”, taču šo izvērtējumu – kas ir un kas nav polemika vai kritika – veikšot paši specdienesti.

Saskaņā ar specdienestu uzskatu, kas atspoguļots jaunajos Krimināllikuma grozījumos un aprakstīts likumprojekta anotācijā, krimināli sodāmai būtu jābūt arī „palīdzībai tādas ārvalstu iniciētas propagandas un dezinformācijas izplatīšanā, t.sk. valsts augstāko amatpersonu diskreditēšanā, kas izplatīta nolūkā kaitēt Latvijas drošības interesēm”, turklāt jau atkal paši specdienesti būtu tie, kas noteiktu, kura „augstāko amatpersonu diskreditēšana” ir uzskatāma par palīdzību ārvalstu propagandai un dezinformācijai.

Interesanta ir arī anotācijas daļa, kas apraksta, kā līdz ar jauno Krimināllikuma pantu stāšanos spēkā cietumsods varētu draudēt ne tikai par darīšanu, bet arī par nedarīšanu, jo „palīdzība ārvalstij vai ārvalsts organizācijai var izpausties dažādi – gan darbībā, gan bezdarbībā”.

Krimināllikuma grozījumu autori īpaši norādījuši, ka, viņuprāt, kriminālsodāmas būtu arī personas, kuras ārvalstu rīcībā – tieši vai caur trešajām personām – nodotu pat tādas ziņas kā „piemēram, vietējās sabiedrības attieksmes monitorings kādā konkrētā jautājumā, publiski nepieejami ekspertu viedokļi, dažādu sabiedrības grupu brīvi nepieejami viedokļi”.

Pie šādas informācijas specdienesti pieskaitījuši pat tādas ziņas kā „politisko un nevalstisko organizāciju plāni un darbības pārskati, personiska rakstura informācija par konkrētām personām, kuras varētu kalpot par informācijas avotiem (piemēram, informācija par šādu personu finansiālo stāvokli, raksturu, dzīvesveidu u.tml., ko var izmantot, lai dibinātu kontaktu, šantažētu vai uzpirktu attiecīgo personu).

Tiesa, Krimināllikuma grozījumu autori gan norāda, ka personai šādos gadījumos noteikti ir jāapzinās, ka informācija tieši vai ar starpnieku palīdzību tiek nodota ārvalsts izlūkdienestam, taču arī šajā gadījumā no anotācijas ir skaidrs, ka tieši paši vietējie specdienesti būs tie, kas pēc saviem ieskatiem noteiks – ko konkrētais cilvēks ir vai nav apzinājies.

Savukārt speciāli par godu Lato Lapsam un viņa pastaigām pie Drošības policijas ēkas ar nefunkcionējošu fotokameru ir paredzēts jauns pants par valsts noslēpuma nelikumīgu iegūšanu. Tiesa, anotācijā norādīts, ka saistībā ar šo pantu pie kriminālatbildības nebūs saucamas personas, kurām valsts noslēpums kļuvis zināms vai citādi pieejams nejauši (piemēram, tās ir atradušas kādas citas personas nozaudētu valsts noslēpumu saturošu objektu) vai kādas citas personas rīcības dēļ.

„Politoloģe” un biedrības Providus „pētniece” Iveta Kažoka šonedēļ kategoriski atteicās skaidrot savu un Providus lomu šajā jaunajā Krimināllikuma grozījumu projektā. Par savas organizācijas nozīmi šo grozījumu tapšanā un bīdīšanā uz Saeimu klusē arī divi citi redzami Providus pārstāvji Valts Kalniņš un Ilona Kronberga, kaut gan biedrības lomu skaidri apliecina likumprojekta oficiālā anotācija.

Publiski Providus par sevi apgalvo, ka biedrība „ar pastāvīgu līdzdalību politikas veidošanā un sabiedriskajās diskusijās meklējot labākos risinājumus”, turklāt tā arī iestājoties „par iedzīvotāju līdzdalību politikas veidošanā, rīkojot sabiedriskas debates”.

Taču realitāte, kā Pietiek jau aprakstījis, ir pilnīgi cita – paklusām, bez jebkādas sabiedrības iesaistīšanas un publiskām diskusijām Providus pārstāvji ir piedalījušies jauno Kriminālikuma grozījumu projekta izstrādē, cieši sadarbojoties ar specdienestiem unVienotības vadītāju, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.

Šī nav pirmā reize, kad Kažoka kā Providus pārstāve ir izrādījusi enerģisku gatavību sniegt visa veida atbalstu varas partijām un specdienestiem. 2014. gadā viņa rakstiski izteica pateicību Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam par viņai doto iespēju sniegt viedokli par izdevumu Vienotība, PIETIEK!.

Savukārt aizpērn, kad tika publiskotas ziņas, ka tieši laikā, kad Vienotības premjeres Laimdotas Straujumas vadītā valdība lēma par bankas Citadele pārdošanu ASV investīciju fondam Ripplewood Holdings, tā oficiālais pārstāvis, eksbaņķieris Valdis Siksnis devies brīvdienu ceļojumā uz Gruziju kopā ar toreizējo Vienotības partijas kandidātu eirokomisāra amatam Valdi Dombrovski un skandalozo nodokļu optimizētāju, Vienotības Saeimas frakcijas vadītāju Dzintaru Zaķi, Kažoka publiski sniedza Vienotības pārstāvjus faktiski attaisnojošu skaidrojumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...