Iesaki rakstu: 
Drošības policija (DP) sākusi vēl vienu pārbaudi par portāla Pietiek publiskotu dokumentu – ļoti pretrunīgi un kritiski vērtēto KNAB šefa Normunda Vilnīša sagatavoto biroja reorganizācijas atzinuma publiskošanu. Informāciju par to, kas tieši tiek pārbaudīts un kādas procesuālas darbības sāktas, DP Pietiek nesniedza, - Kriminālprocesa likums to neparedzot.
Drošības policija pēc Satversmes aizsardzības biroja (SAB) iesnieguma sākusi pārbaudi par portāla Pietiek oktobra beigās publiskoto Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās Drošības padomē (NDP) izskatīto un pretrunīgi vērtēto Korupcijas un novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) reorganizācijas ziņojumu.
Kā Pietiek atzina DP preses pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa, DP saņemts SAB iesniegums, kurš tikšot izskatīts. DP preses pārstāve sīkāku informāciju nesniedza, vien norādīja, ka par rezultātu informēšot sabiedrību. Uz Pietiek jautājumu, vai par KNAB reorganizācijas ziņojuma nopludināšanu jau sākts kriminālprocess vai tikai pārbaude un vai tās ietvaros jau veiktais kādas procesuālās (izmeklēšanas) darbības, piemēram, telefonsarunu noklausīšanās, Apse Krūmiņa neatbildēja, norādot, ka Kriminālprocesa likums neparedzot šādas informācijas sniegšanu. Pietiek nekādu informāciju no DP vai SAB par biroja rosināto pārbaudi nav saņēmis
Noprotams, ka SAB iesniegumā DP norādījusi - izvērtējot portālā Pietiek ievietoto informāciju, esot pamats uzskatīt, ka Baibas Rulles 29.oktobra rakstā iekļauta informācija ar statusu „informācija dienesta vajadzībām”. SAB ieskatā šādas informācijas aizsardzību nosaka valdības noteikumi par kārtību, kādā aizsargājama informācija dienesta vajadzībām.
SAB iesniegumā DP norāda, ka šāda statusa informācijas publiskošana vērtējama krimināltiesiskā aspektā, līdz ar to NPD izskatītā KNAB reorganizācijas atzinuma lietas izvērtēšana arī nosūtīta DP.
Pietiek jau ziņoja, ka NDP izskatītais un atbalstītais KNAB šefa Vilnīša sagatavotais biroja reorganizācijas plāns izraisījis KNAB darbinieku asu kritiku un neapmierinātību. Vairākums KNAB vadošo darbinieku publiski vērsušies pie premjera Valda Dombrovska (Vienotība) ar aicinājumu šo NDP izskatīto Vilnīša plānu neapstiprināt, norādot, ka tādējādi tiks mazināta KNAB loma korupcijas apkarošanā. Biroja darbinieki Vilnīti aicinājuši atkāpties, savukārt Vilnītis uzskata, ka tiek galā ar pienākumiem un atkāpties nav gatavs.
Par NDP sēdē izskatītā KNAB reorganizācijas ziņojuma publiskošanu sāktā DP pārbaude nav vienīgā izmeklēšana, kas sākta saistībā ar portālā publiskoto informāciju.
Oktobra beigās DP uzsāka kriminālprocesu par Pietiek publiskoto nacionālās aviokompānijas airBaltic akcionāru līgumu, ko valsts vārdā bija parakstījis bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers un kas būtiski ierobežo valsts interešu pārstāvību lidsabiedrības pārvaldē.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.