Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks, kurš piedalījies glābšanas darbos Zolitūdes katastrofā 2013. gada 21. novembrī, pieprasījis kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, - gadu pēc traģēdijas viņš pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju par 25 tūkstošiem eiro.

Tāpat kā diviem citiem viņa kolēģiem arī Ingaram Avenam valsts apmaksājusi visus ārstēšanās izdevumus, un tāpat kā kolēģi arī viņš neilgi pēc katastrofas saņēmis 4500 latu no fonda Ziedot.lv un 1500 latu no Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības, kā arī vēl 1373 latus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.

Taču gadu pēc traģēdijas arī viņš „atcerējies”, ka notikušajā guvis ne tikai traumas, bet arī morālu kaitējumu, kuru varētu kompensēt 25 tūkstoši eiro, - šāda apmēra kompensāciju tad arī liecībās Valsts policijai pieteicis VUGD darbinieks.

„Morāli es cietu sakarā ar to, ka man vajadzēja ilgi ārstēties un es tagad strādāju citā amatā, jo tajā amatā, kurā es strādāju agrāk, es vairs nevaru, kā arī nav zināms, cik ilgi varēšu strādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā,” morālo kaitējumu liecībās, kas tapušas pēc advokāta „apstrādes”, skaidrojis Avens.

Tiesa, kā rāda Avena amatpersonas deklarācijas, viņš vēl joprojām strādā VUGD, bet viņa atalgojums pieaudzis no 5977 latiem 2013. gadā līdz 13 188 eiro pagājušajā gadā, kad viņš vēl papildus sācis strādāt Latvijas Universitātē, kur nopelnījis 4271 eiro.

Pietiek šodien publicē Avena sniegtās liecības un skaidrojumus, kā arī medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, kurā norādīts, ka „Ingaram Avenam iesniegtajos medicīniskajos dokumentos miesas bojājumi netika aprakstīti” un ka „I.Avena ārstēšanās stacionārā ir saistīta ar pirms 21.11.2013., esošām hroniskām izmaiņām mugurkaulā, kas varēja paasināties 21.11.2013. kritiena no sava auguma augstuma rezultātā”.

Vakar un aizvakar Pietiek informēja par diviem citiem VUGD darbiniekiem, kuri tāpat ilgāku laiku pēc notikušās traģēdijas „atcerējušies” par gūto morālo kaitējumu, ko var labot tikai materiāla kompensācija.

Pēc advokāta „apstrādes” viens no Zolitūdes traģēdijas glābējiem –VUGD vada komandiera vietnieks, seržants Mihails Hohlovs vairāk nekā 10 mēnešus pēc traģēdijas bija „atcerējies” par morālo kaitējumu, ko viņš guvis, pildot dienesta pienākumus, un pieprasījis par to 20 000 eiro kompensāciju.

Hohlovs, kurš 2013. gada 21. novembrī Maxima veikala ēkas otrajā nogruvumā guva pleca locītavas sasitumu, 2014. gada 21. janvārī tika atzīts par cietušo, bet nākamajā liecināšanas reizē, 2014. gada 14. oktobrī VUGD darbinieks atzinis, ka nekāds materiālais kaitējums viņam nav nodarīts, taču vienlaikus „atcerējies”, ka ir cietis morālu kaitējumu un par to pieteicis kompensāciju 20 tūkstošu eiro apmērā.

Savukārt 2014. gada 25. martā VUGD ugunsdzēsējs-glābējs Nauris Ivanovs Valsts policijai liecināja, ka Zolitūdes katastrofas darbos nav cietis ne materiāli, ne morāli un ka nekādu kompensāciju nevēlas, bet tā paša gada 19. novembrī glābējs jau bija konstatējis, ka viņam tomēr ticis nodarīts morāls kaitējums, kas novērtējams 10 tūkstošu eiro apmērā.

VUGD vadība skaidro, ka glābšanas darbi iebrukušajā lielveikalā Priedaines ielā esot vienīgais tai zināmais gadījums, kad dienesta darbinieki, pildot darba pienākumus, dodas uz izsaukumu un pēc tam individuālā kārtā vēršas tiesā, pieprasot no attiecīgajā negadījumā vainojamās personas vai personām kompensāciju par morālo kaitējumu, ko guvuši attiecīgā izsaukuma laikā.

„Šāda veida situācijas mūsu darbību reglamentējošie normatīvie akti neatrunā un tā ir katra cilvēka izvēle, vai šādi rīkoties, izvērtējot situāciju, tajā notikušo un kādas sekas tas ir atstājis,” – šāda esot VUGD vadības oficiālā attieksme pret šādu kompensāciju pieprasīšanu.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...