Vēl viens Zolitūdes glābējs pieprasījis kompensāciju par morālo kaitējumu – 25 000 eiro
PIETIEK17.05.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vēl Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) darbinieks, kurš piedalījies glābšanas darbos Zolitūdes katastrofā 2013. gada 21. novembrī, pieprasījis kompensāciju par viņam nodarīto morālo kaitējumu, - gadu pēc traģēdijas viņš pieteicis morālā kaitējuma kompensāciju par 25 tūkstošiem eiro.
Tāpat kā diviem citiem viņa kolēģiem arī Ingaram Avenam valsts apmaksājusi visus ārstēšanās izdevumus, un tāpat kā kolēģi arī viņš neilgi pēc katastrofas saņēmis 4500 latu no fonda Ziedot.lv un 1500 latu no Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrības, kā arī vēl 1373 latus no Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras.
Taču gadu pēc traģēdijas arī viņš „atcerējies”, ka notikušajā guvis ne tikai traumas, bet arī morālu kaitējumu, kuru varētu kompensēt 25 tūkstoši eiro, - šāda apmēra kompensāciju tad arī liecībās Valsts policijai pieteicis VUGD darbinieks.
„Morāli es cietu sakarā ar to, ka man vajadzēja ilgi ārstēties un es tagad strādāju citā amatā, jo tajā amatā, kurā es strādāju agrāk, es vairs nevaru, kā arī nav zināms, cik ilgi varēšu strādāt Iekšlietu ministrijas sistēmā,” morālo kaitējumu liecībās, kas tapušas pēc advokāta „apstrādes”, skaidrojis Avens.
Tiesa, kā rāda Avena amatpersonas deklarācijas, viņš vēl joprojām strādā VUGD, bet viņa atalgojums pieaudzis no 5977 latiem 2013. gadā līdz 13 188 eiro pagājušajā gadā, kad viņš vēl papildus sācis strādāt Latvijas Universitātē, kur nopelnījis 4271 eiro.
Pietiek šodien publicē Avena sniegtās liecības un skaidrojumus, kā arī medicīniskās ekspertīzes slēdzienu, kurā norādīts, ka „Ingaram Avenam iesniegtajos medicīniskajos dokumentos miesas bojājumi netika aprakstīti” un ka „I.Avena ārstēšanās stacionārā ir saistīta ar pirms 21.11.2013., esošām hroniskām izmaiņām mugurkaulā, kas varēja paasināties 21.11.2013. kritiena no sava auguma augstuma rezultātā”.
Vakar un aizvakar Pietiek informēja par diviem citiem VUGD darbiniekiem, kuri tāpat ilgāku laiku pēc notikušās traģēdijas „atcerējušies” par gūto morālo kaitējumu, ko var labot tikai materiāla kompensācija.
Pēc advokāta „apstrādes” viens no Zolitūdes traģēdijas glābējiem –VUGD vada komandiera vietnieks, seržants Mihails Hohlovs vairāk nekā 10 mēnešus pēc traģēdijas bija „atcerējies” par morālo kaitējumu, ko viņš guvis, pildot dienesta pienākumus, un pieprasījis par to 20 000 eiro kompensāciju.
Hohlovs, kurš 2013. gada 21. novembrī Maxima veikala ēkas otrajā nogruvumā guva pleca locītavas sasitumu, 2014. gada 21. janvārī tika atzīts par cietušo, bet nākamajā liecināšanas reizē, 2014. gada 14. oktobrī VUGD darbinieks atzinis, ka nekāds materiālais kaitējums viņam nav nodarīts, taču vienlaikus „atcerējies”, ka ir cietis morālu kaitējumu un par to pieteicis kompensāciju 20 tūkstošu eiro apmērā.
Savukārt 2014. gada 25. martā VUGD ugunsdzēsējs-glābējs Nauris Ivanovs Valsts policijai liecināja, ka Zolitūdes katastrofas darbos nav cietis ne materiāli, ne morāli un ka nekādu kompensāciju nevēlas, bet tā paša gada 19. novembrī glābējs jau bija konstatējis, ka viņam tomēr ticis nodarīts morāls kaitējums, kas novērtējams 10 tūkstošu eiro apmērā.
VUGD vadība skaidro, ka glābšanas darbi iebrukušajā lielveikalā Priedaines ielā esot vienīgais tai zināmais gadījums, kad dienesta darbinieki, pildot darba pienākumus, dodas uz izsaukumu un pēc tam individuālā kārtā vēršas tiesā, pieprasot no attiecīgajā negadījumā vainojamās personas vai personām kompensāciju par morālo kaitējumu, ko guvuši attiecīgā izsaukuma laikā.
„Šāda veida situācijas mūsu darbību reglamentējošie normatīvie akti neatrunā un tā ir katra cilvēka izvēle, vai šādi rīkoties, izvērtējot situāciju, tajā notikušo un kādas sekas tas ir atstājis,” – šāda esot VUGD vadības oficiālā attieksme pret šādu kompensāciju pieprasīšanu.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
