Vēlēšanas nāk, arī man pēdējais brīdis mēģināt piesmērēties Ukrainas tēmai: Putins ir slikts, krievi ir labi, neko viņiem nepārmetīsim!
Inese Voika*09.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Informatīvais karš, citu valstu iedzīvotāju prātu saindēšana un sanaidošana jau ilgstoši ir bijis ierocis Krievijas prezidenta Vladimira Putina rokās. Tas ticis likts lietā atkal un atkal – metodiski un aukstasinīgi. Mēs to zinām, tāpēc neļausim tam šķelt Latvijas cilvēkus!
Ir apritējušas jau gandrīz divas nedēļas kopš rīta, kad uzzinājām par Putina noziedzīgo iebrukumu neatkarīgā, miermīlīgā kaimiņvalstī. Ukraina šobrīd cīnās ne tikai par sevi, bet arī par mums visiem, kam ir iespēja katru rītu celties un katru vakaru doties pie miera, neklausoties šāvienu un raķešu zalvēs un neslēpjoties bumbu patvertnēs.
Tomēr savi drošības mājas darbi ir jāizdara arī mums, tieši tagad. Tostarp tādi, kuri ir sen iekavēti. Mūsu uzdevums ir neļaut vēl vairāk polarizēt sabiedrību, neļaut Putina režīma propagandai to šķelt. Tas ir īpaši svarīgi šī kara laikā, kad valda milzu satraukums un bažas par nākotni.
Latvija kā nacionāla un demokrātiska valsts ir drošas mājas visu tautību Latvijas cilvēkiem. Latvija ir izdevusies valsts un saliedēties spējīga sabiedrība. Kremļa propaganda nespēs pierādīt pretējo.
Mūsu nacionālā drošība sākas ar iekšējo stabilitāti. Jo stiprāki būsim savā valstī, jo mazāk mūs spēs ietekmēt starptautiskās vētras un orkāni. Iekšēja stabilitāte sākas ar mūsu spēju sarunāties, izskaidrot notiekošo, palīdzot atpazīt melus, pārvarēt maldus un aizspriedumus Kremļa propagandas apmulsinātajiem.
Tai ir jābūt cieņpilnai sarunai. Mums jāmācās runāt vienam otra valodā. Mums aiz muguras ir divus gadus ilgā, grūtā pandēmijas pieredze, ir bijis par daudz neiecietības, domstarpību un strīdu. Mēs esam tikai daļēji pratuši pretoties dezinformācijas plūdiem, tostarp tādiem, kas mērķtiecīgi virzīti no nedraudzīgām ārvalstīm. Šoreiz uz spēles ir Latvijas drošība, mums jāvar labāk.
Katram no mums, neatkarīgi no piederības kādai grupai, ir stingri un skaļi jāiestājas pret Putina noziedzīgo karu pret Ukrainu. Mums jāsauc lietas īstajos vārdos - Kremļa iebrukums Ukrainā ir nevis konflikts vai militāra operācija, bet gan karš starp civilizēto Eiropu un Putina despotiju. Tas nav karš starp tautām. Mācīsimies no ukraiņiem, kuri kopā ar prezidentu Volodimiru Zelenski vēršas pret Kremļa tirāniju, nevis krieviem.
Mums politiķiem ir īpaša atbildība šajā laikā – katram solim, ko mēs speram, ir jābūt vērstam uz Latvijas drošības, sabiedrības izturētspējas un saliedētības vairošanu. Vecu, neatrisinātu domstarpību, arī ļoti sāpīgu jautājumu risināšana ir jāatliek uz vēlāku laiku. Katrs lēmums ir jāaplūko primāri caur nacionālās drošības prizmu.
Latvijas sabiedrībai piemīt fantastiska spēja lielu grūtību priekšā sakopot spēkus un paveikt neticamas lietas. Mēs spēsim – visi kopā – neitralizēt Kremļa ieročus un nedarīt to, ko Putins gribētu, lai mēs darām.
Tikmēr par mūsu brīvību un Eiropas vērtībām ar savām dzīvībām šobrīd cīnās ukraiņi. Tāpēc aicinu visus Latvijas iedzīvotājus palīdzēt cīņā ar agresoru, atbalstot Ukrainas bruņotos spēkus un visus Ukrainas cilvēkus.
Ko mēs jēgpilni varam darīt, lai palīdzētu Ukrainas cilvēkiem un sev?
1. Ziedot Ukrainas cilvēkiem
Ziedot var Ziedot.lv kopā ar Ukrainas atbalsta organizācijām: https://www.ziedot.lv/ukrainas-cilvekiem-4203
2. Dot pajumti vai citādi palīdzēt bēgļiem no Ukrainas, aizpildot anketu: https://www.ukraine-latvia.com/
3. Stājies Zemessardzē un stiprini Latvijas aizsardzības spējas
Aktīva dalība mūsu valsts drošībā ir vislabākais risinājums gan uztraukuma pārvarēšanai, gan gatavības un kaujasspēju uzturēšanai. Aizsardzības ministrija aicina ikvienu, kas atbilst atlases kritērijiem, šogad piedalīties rezervistu apmācības kursā vai uzsākt dienestu sev tuvākajā Zemessardzes bataljonā!
Vairāk:
• https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-apmaciba
• https://www.zs.mil.lv/index.php/lv/esi-dross-esi-zemessargs
4. Būt gataviem krīzes situācijām. Krīžu rezultātā var pazust elektrība, internets un mobilie sakari, vai nestrādāt bankomāti. Bukletā "72 stundas" ir galvenā informācija, kas palīdz savlaicīgi sagatavoties, lai spētu tikt galā vismaz pirmās 3 diennaktis, līdz atbildīgie dienesti būs spējīgi atjaunot kritiskos pakalpojumus un sniegt vajadzīgo palīdzību. Visus šos padomus ir svarīgi ne tikai zināt, bet arī īstenot. Dalies ar digitālo bukletu, bet, ja zini kādu kuru šī ziņa nesasniegs, nogādā bukletu personīgi https://72.sargs.lv/.
5. Stiprināt kiberaizsardzību, nostiprināt savas personiskās un ģimenes, uzņēmuma, iestādes IT drošību un sistēmu aizsardzību pret kiberuzbrukumiem, vīrusiem, ļaunatūru, datu nolaupīšanu, ievērot mediju, sociālo mediju un ziņapmaiņas "higiēnu" (www.esidross.lv).
6. Būt modriem un nepalikt malā - ja atpazīstat rīcību, kas var apdraudēt Latviju drošību, reālajā vai virtuālajā vidē, piemēram etniska naida kurināšanu vai aicinājumus uz vardarbību, informējiet par to tiesībsargus un valsts drošības iestādes: https://vdd.gov.lv/sazinaties
7. Runā ar tiem, kas Tev apkārt un tālumā, karš nav nekas ikdienišķs un mums vienam otru jāatbalsta
• Pajautā draugiem un radiniekiem, kā viņi jūtas
• Runā ar bērniem- nemelo, bet runājot centies radīt drošības sajūtu
• uzraksti draugiem Ukrainā, sazinies ar draugiem Krievijā, pastāsti, kā redzi situāciju draugiem visā pasaulē
Latvija ir drošas mājas visiem iedzīvotājiem – gan latviešiem, gan krieviem, gan arī ukraiņiem, kuri bēg no karadarbības. Latvijas krievvalodīgie nav atbildīgi par Vladimira Putina uzsākto karu pret Ukrainu! Šajā sarežģītajā laikā mums ir jābūt vienotiem un jāizvairās no savstarpējiem apvainojumiem!
8. Piedalies publiskos pasākumos, kas iestājas pret karu, un dalies ar ziņām par protestiem
Putinam ir izdevīgs klusums, tāpēc katra balss pret karu ir svarīga. Rīgā pie Kongresu nama pretī Krievijas vēstniecībai regulāri pulcējas cilvēki, lai paustu savu nostāju. Atbalsta pasākumi notiek arī citās Latvijas un Eiropas pilsētās.
9. Atbalstīt Ukrainas bruņotos spēkus ar ziedojumu tieši Ukrainas Aizsardzības ministrijai: https://bank.gov.ua/en/news/all/natsionalniy-bank-vidkriv-spetsrahunok-dlya-zboru-koshtiv-na-potrebi-armiyi
10. Saglabāt mieru un apņēmību. Latvija ir drošībā.
* “Attīstībai/Par!” valdes locekle
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
