1. Šīs vēlēšanas ir “visciešākās” kopš 2000.gada; republikāņi bija iedzinējos, kad K.Harisa nomainīja Dž.Baidenu, bet pēdējā mēnesī pozīcijas ir izlīdzinājušās.
2. Vēsturiski demokrātu kandidātam priekšvēlēšanu reitingos būtu bijis nepieciešams vismaz 3 procentpunktu (pp) pārsvars pār republikāņiem (popular vote), lai uzvarētu vēlēšanās ar 270+ elektoru kolēģijas balsīm, bet šoreiz šis “likums” var nenostrādāt. Liela iespēja, ka sieviešu balsis nospēlēs par labu K.Harisai. Kopš Dž.F.Kenedija laikiem pat ir teiciens, ka sievietes-vēlētājas veido demokrātu partijas mugurkaulu. Piemēram, ~70% afroamerikāņu sievietes atbalsta K.Harisu, tikai ~15% D.Trampu.
3. Iepriekšējā balsošanā pa pastu sieviešu/vīriešu proporcija ir 54/46: sievietes ar 9pp pārsvaru atbalsta K.Harisu, vīrieši ar 8pp pārsvaru atbalsta D.Trampu.
4. Izskatās, pēdējo nedēļu laikā liels skaits neizlēmušo novērsušies no K.Harisas, jo intervijās viņa vairās sniegt skaidras, racionālas atbildes uz jautājumiem. Daudziem neizlēmušajiem arī nepatīk demokrātu agresīvā vēršanās pret D.Trampu, JD Vensu, saucot viņus par fašistiem, trakajiem utt.
5. Pirms dažām dienām veiktā aptaujā jautāja, kurš uzvarēs prezidenta vēlēšanās? 44% atbildēja D.Tramps, 41% K.Harisa, 16% atbildēja, ka nezina. Svarīgākie jautājumi amerikāņiem: ekonomika/dzīves dārdzība (42%) un imigrācija (19%).
6. Kad var gaidīt pirmos rezultātus? Pusnaktī pēc Latvijas laika tiks slēgti iecirkņi SUN BELT štatos: Džordžijā, Arizonā, Nevadā, Ziemeļkarolīnā, kur paredzami labi rezultāti D.Trampam (arī liels meksikāņu atbalsts viņam). Bet lielā intriga ir par BLUE WALL štatiem: pagaidām Viskonsīnā un Mičiganā K.Harisai ir 1-1.2pp pārsvars, savukārt Pensilvānijā ar nelielu 0.5pp pārsvaru vadībā ir D.Tramps. Balsošanā pa pastu (ap 20% no visām balsīm) K.Harisai ir liels pārsvars Pensilvānijā, bet ~66% vēlētāju savu balsi atdos vēlēšanu dienā, un tur veidojas D.Trumpa pārsvars. Interesants jautājums Pensilvānijā kā balsos ap 80 tūkstošu lielā amīšu (amish) komūna. Mičiganā abiem kandidātiem vienāds 49.4% reitings.
7. ~38% amerikāņu uzskata, ka vēlēšanas Amerikā nenotiek godīgi, īpaši Kalifornijā, kur nav nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu balsojot. Ir risks, ka zaudētāja atbalstītāji var nepieņemt mierīgi vēlēšanu rezultātus.
8. Liels “enkurs” republikāņiem pēdējo 2 gadu laikā ir bijis abortu aizlieguma jautājums, tādēļ republikāņi to vasarā izņēma no sava vēlēšanu manifesta. Tas ļauj piesaistīt jaunus atbalstītājus: piemēram, nesen Kalifornijas senatore G.Romero pārgāja no štata valdošās partijas demokrātiem uz republikāņiem (pirmā reize 80 gadu laikā), līdz tam viņu atturēja republikāņu nostāja pret abortiem.
9. Ja D.Tramps zaudēs vēlēšanās, noteikti uzpeldēs jautājums, vai tā nebija liela kļūda piekrist CNN debatēm Atlantā ar Dž.Baidenu, pirms Čikāgas demokrātu konvents viņu apstiprināja prezidenta amata kandidāta statusā. Dž.Baidena izgāšanās CNN debatēs deva leģitīmu iemeslu demokrātu vadībai “noņemt no trases” Dž.Baidenu, kurš savukārt bija daudz parocīgāks oponents D.Trampam, nekā ir K.Harisa.
10. Lai vai kā: rezultāts ir tik tuvs, ka vēlēšanās uzvarēs tā partija, kura spēs veiksmīgāk mobilizēt savus atbalstītājus reāli nobalsot pa pastu vai vēlēšanu dienā.