Iesaki rakstu: 
Nespējot pieveikt igauņu uzņēmumu PKL Flote tiesas ceļā, Rīgas Brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs nolēmis izmēģināt citas metodes – kā rāda Pietiek rīcībā esošie dokumenti, viņš vērsies Satiksmes ministrijā, lūdzot to sniegt oficiālus likuma skaidrojumus, kas varētu dot Loginovam papildu argumentus mēģināt arī turpmāk neielaist ostā privāto velkoņu uzņēmumu.
PKL Flote velkoņu pakalpojumus Rīgas brīvostā līdz pagājušā gada beigām sniedza saskaņā ar noslēgtu līgumu, kuru pagājušā gada novembrī Brīvostas valde nolēma nepagarināt. Šis Rīgas Brīvostas pārvaldes lēmums, kuram nebija minēts pat nekāds formāls pamatojums vai argumenti, bija īpašs ar to, ka jau iepriekš Konkurences padome bija atzinusi līdzīgu pārvaldes lēmumu par nelikumīgu un par to noteikusi pārvaldei iespaidīgus sodus.
Ar šā gada 21. jūnija Administratīvās rajona tiesas lēmumu no ostas izmestā PKL Flote ir atguvusi tiesības vismaz uz laiku sniegt velkoņu pakalpojumus Rīgas ostā, jo tiesa uzlika Brīvostas pārvaldei par pienākumu noslēgt pagaidu līgumu ar uzņēmumu par pakalpojumu sniegšanu, kamēr lieta tiek izskatīta pēc būtības. Loginovs neveiksmi cietis arī Administratīvajā apgabaltiesā, un nu šis pagaidu līgums jānoslēdz līdz 21. septembrim.
Nu Loginovs vērsies Satiksmes ministrijā, mēģinot gūt tās atbalstu normatīvo aktu skaidrojumos. Vēstulē, kuru Pietiek šodien publisko pilnībā, brīvostas pārvaldnieks pēc būtības dažādās formās mēģina iegūt ministrijas atbalstu savam viedoklim – ka viņa vadītajai struktūrai ir bijušas visas tiesības neatļaut igauņu uzņēmuma darbību Rīgas ostā.
Cita starpā ministrijai tiek jautāts gan tas, vai Brīvostas pārvalde vispār ir tiesīga izsniegt darbības atļauju tādam uzņēmumam, kurš nav iesniedzis atbilstošu investīciju programmu, un vai tā ir tiesīga Rīgas brīvostas likumā noteiktajā kārtībā šādu atļauju izsniegt uzņēmumam, kuram Rīgas brīvostā nav savas teritorijas, kurā zeme uz īpašuma tiesību, nomas līguma vai cita tiesiska pamata atrodas licencētas kompānijas lietošanā.
„Loginovs pašlaik ir zaudējis visas cerības uz tiesas „sapratni”, taču vēlēšanās pārmācīt „nesaprātīgos” igauņus ir tik liela, ka tiek mēģināts ķerties pie salmiņa – ja nu pēkšņi izdodas labākajā stilā tiesas lēmumu neizpildīt, balstoties uz kādu ministrijas skaidrojumu. Protams, šāds skaidrojums nav nekas, salīdzinot ar tiesas lēmumu, bet pie mums atšķirībā no Igaunijas daudz kas ir iespējams,” šo Loginova vēlmi pēc ministrijas skaidrojuma Pietiek komentēja kāds ostas uzņēmējs, saprotamu iemeslu dēļ nevēloties nodot atklātībai savu vārdu un uzņēmuma nosaukumu.
Savukārt Brīvostas pārvalde pēdējās dienās nekādus komentārus sakarā ar tai nelabvēlīgo pagriezienu lietas iztiesāšanā nav vēlējusies sniegt. Pagaidām nav arī zināms, vai ministrija Loginovam ir sniegusi atbildi un kāda tā bijusi.
Iepriekš PKL Flotes direktors Valērijs Ignatovs konflikta cēloņus Pietiek skaidroja šādi: „Mūs nemīl Loginovs, jo mēs apstrīdam savas tiesības uz biznesu, jo mēs tiesājamies. Un, cik mums ar ostu ir ierosinātas prāvas, tās diezgan veiksmīgi virzās. Mēs vairākas lietas esam uzvarējuši. Kad mēs masu informācijas līdzekļiem, mūsu aģentiem, mūsu klientiem sakām, ka esam uzvarējuši kārtējo lietu, mums saka, ka mums to nepiedos, mūs beigās iznīcinās.
Pirmais mēģinājums bija pirms pusgada, kad osta atsūtīja vēstuli, ka mūsu līgums tiek pārtraukts ar 1.jūniju. Tad juristi viņiem bija apskaidrojuši, ka Konkurences padome to neatbalstīs, labāk lai pagaida pusgadu, tad licence beigsies, bet līgumu pagarināt piespiest neviens nevar. Pēc tam atsūtīja vēl vienu vēstuli, kurā minēts, ka tā vēstule, kurā minēts, ka licence tiek atsaukta, tiek atcelta. Un mēs pirms pusgada pieņēmām, ka šāda situācija varētu rasties, ka licenci nepagarinās...”
Saskaņā ar firmas.lv datiem a/s PKL Flote līdzīgās daļās pieder SIA PKL Holding un SIA Ostas flote (kaut precīzs akcionāru saraksts Uzņēmumu reģistrā nav noskaidrojams). Pirmajā no šiem uzņēmumiem 71,5% pieder Igaunijas a/s PKL, bet 28,5% - SIA SM Group, kuras īpašnieki ir četras mazpazīstamas fiziskās personas no Latvijas un tā pati igauņu a/s PKL. Savukārt Ostas flotē divi lielākie īpašnieki ar kopumā 97% kapitāldaļu ir Ventspils tranzītkaros iesaistītās ārzonas kompānijas Beleggingsmaatschappij Geit B.V. un Beleggingsmaatschappij Geit II B.V.
Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā Rīgas Brīvostas pārvalde paziņoja par vēl viena velkoņa iegādi papildus saviem diviem velkoņiem. „Konkurss”, par kura norisi Pietiek jau vērsies KNAB un Ģenerālprokuratūrā, tika rīkots tā, ka uzvarētājs bija zināms jau pirms konkursa oficiālā noslēguma.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.