Velojoslas: gribēts jau noteikti bija, kā labāk

Kā jau tas parasti ir ar "veiksmes stāstiem" neatkarīgi no to autoriem, nodomi, protams, ir bijuši tie vislabākie. Gājējiem vajag drošību. Velosipēdistiem vajag drošību un ērtības. Sabiedriskajam transportam vajag vairāk iespēju. Savukārt privātā autotransporta īpašniekiem jāsaprot - galvaspilsētu centri nav viņiem domāti. Kurš gan to apstrīdēs?

Taču viena lieta ir idejas, pavisam cita - izpildījums. Sievieti var aplidot jūsmīgi, viduslaiku bruņinieku romanču noskaņās, var lietišķi un tieši, bet var arī alu laikmeta modē: ar rungu pa galvu, lai lieki nespirinās, un uz alu prom - tur arī apjēgs savu laimi.

Tas, ko mēs jau redzam vairākās Rīgas centra ielās jau pašlaik, un tas, kas ir izziņots uz nākamo gadu, skaidri liek domāt par alu laikmeta variantu.

"Vecmodīgā" varas un iedzīvotāju attiecību shēma ir vienkārša un skaidra: vai nu iedzīvotāji kaut ko patiešām vēlas, vai arī vara iedomājas, ka tai labāk zināms, kas tieši iedzīvotājiem ir labi un pareizi, - bet jebkurā gadījumā sākumā būtu jābūt idejai. Skaidri noformulētai, praktiski īstenojamai, visiem saprotamai idejai.

Nākamais solis - tiek vairāk vai mazāk rūpīgi noskaidrots, cik īstenojama ir šī ideja, kādi līdzekļi tam vajadzīgi un kādi būs rezultāti. Nevis padomiskā garā "mēs gribam, tātad izdarīsim" vai mūsdienīgākā noskaņā "visi dara tā, tātad mums arī tā vajag".

Kad tas viss ir noskaidrots un secināts, ka no idejas īstenošanas ieguvumu būs daudz vairāk nekā zaudējumu, tiek izstrādāts plāns, kas ir ne tikai īstenojams, bet arī iedzīvotājiem saprotams, - vai arī vara pieliek papildu pūles, lai veiktu izskaidrošanas darbu. Un tad jau - uz priekšu!

Galvaspilsētas vara savā velojoslu ieviešanas drudzī ir ignorējusi faktiski visas šīs normālās, vispārpieņemtās secības sastāvdaļas.

Par ideju viss skaidrs - Rīgas pašvaldībai ir ideja, ka ar velojoslu tīkla paplašināšanu tiks īstenoti visi šī raksta sākumā minētie nodomi. Toties par visu, kam vajadzētu sekot pēc idejas...

Sāksim ar pētījumiem. Ja jums ir daži mēneši brīva laika, pamēģiniet Rīgas pašvaldībā piekļūt kaut vienam nopietnam pētījumam par transporta plūsmu izmaiņām līdz ar konkrētu velojoslu ieviešanu to pašreizējā veidolā.

Ātri vien jūs sapratīsiet, ka "Citadeles" pārdošanas slepenība ir tīrais nieks, salīdzinot ar to, kā ir noslepenoti šie pētījumi. Gribot negribot uzmācas aizdomas - nez vai tādi vispār eksistē. Jebkurā gadījumā - sabiedrības acīm tie nav domāti un attiecīgi nav arī nodoti.

Ja reiz nav pētījumu, likumsakarīgi, ka nav arī skaidra pamatota plāna - velojoslas sākas un beidzas nekurienē, un arī pašvaldības varas stāsti par nākamgad iecerēto, šīs fantāzijas savelkot uz Rīgas kartes, rada labākajā gadījumā tikai izbrīnu.

Un, protams, arī stāsts par sabiedrisko attiecību katastrofu, kas raksturīga velojoslu ieviešanas plānam, - Rīgas vara pēdējos gados vispār nav izcēlusies ar pārdomātām, racionālām un efektīvām sabiedrisko attiecību kampaņām, taču vismaz ir centusies skaidrot vienu vai otru jaunievedumu vai problēmas (ne)risinājumu - atšķirībā no velojoslu plāniem.

Rezultāts ir likumsakarīgs. Es piederu reizē pie visām ieinteresētajām "pārvietošanās grupām", un, tā kā mana darbavieta atrodas gandrīz Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielu krustojumā, varu īsi izklāstīt savus secinājumus.

Patiesībā tos var aprakstīt dažos vārdos - solot pārvietošanos Rīgas centrā padarīt ērtāku un drošāku visiem, izņemot personiskā autotransporta īpašniekus, realitātē pašvaldība ir izdarījusi tieši pretējo. Konkrēti Lāčplēša ielā, par ko esmu kompetenta kā tās ikdienas "lietotājs", pārvietošanās ir kļuvusi ne tikai nekomfortablāka, bet arī bīstamāka pilnīgi visiem.

It kā gājējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - riteņbraucējiem ir savas joslas, viņi vairs neapdraudēs gājējus uz ietvēm. It kā riteņbraucējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - viņiem taču tagad ir pašiem savas īpašās joslas. It kā sabiedriskā transporta pasažieriem arī vajadzēja justies komfortablāk – tā vismaz bija solīts.

Bet nekā tamlīdzīga. Ieceres varbūt arī bija labas, taču izpildījums ir nožēlojams, lai neteiktu - noziedzīgs.

Velojoslas - tas būtu lieliski, ja tās patiešām būtu īstas velojoslas, drošas un funkcionālas. Bet pamēģiniet ar riteni izbraukt Lāčplēša ielu no Avotu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai un tad atkal atpakaļ un saskaitiet - cik reizes jums jāuzbrauc uz ietves vai uz "automašīnu daļas", jo velojoslā ir apstājies kāds kravas vai vieglais auto ar "īpaši svarīgām darīšanām" - piemēram, izkraut kravu, utml.

Protams, tas ir pret noteikumiem. Bet tā notiek sistemātiski, un Rīgas vara gan ir iezīmējusi velojoslas, taču "piemirsusi" nodrošināt pašvaldības policistus, kas "plāksterus" vējstiklos pārkāpējiem lipinātu dienu dienā un stundu stundā, kamēr nevienam neienāks prātā auto novietot uz velojoslas.

Kamēr pašvaldībai šādiem "sīkumiem" neatliek laika, velosipēdisti būs spiesti "izlekt" uz braucamās daļas, kur autobraucēji viņus nebūs gatavi sagaidīt (jo zina, ka Rīgas pašvaldība taču, lūk, izveidojusi īpašās velojoslas), vai uz ietvēm, apdraudot gājējus. Tos turklāt apdraudēs arī tie velosipēdisti, kas arī pēc velojoslu ierīkošanas turpina braukt pa ietvēm, - jo neuzskata, ka kaut kas viņiem to aizliegtu.

Savukārt, kas attiecas uz sabiedrisko transportu (Lāčplēša ielā tie lielākoties ir "mikriņi", plus atsevišķos nelielos posmos arī trolejbusi), tā pasažieriem pretēji Rīgas varas solījumiem no velojoslu ieviešanas labuma nav nekāda, tieši pretēji - bijušās divjoslu, tagadējās vienjoslas satiksmes katrā virzienā vietā tie kopā ar visu privāto autotransportu sēž strauji pieaugušajos korķos.

Papildu tam īpaši īpatna ir pašvaldības doma vienā Lāčplēša ielas joslā vēl ierīkot maksas stāvvietas, kuru pirms tam tur nebija. Papildus acīmredzamajam - plūsma no trīsjoslu Salu tilta (pēc remontiem) tagad atdursies vienjoslas Lāčplēša ielā - rodas arī jautājums: ja reiz pašvaldībai esot tik svarīgi centru atbrīvot no privātā autotransporta, kāpēc gan tā tieši privātajam autotransportam laipni ierīko veselu stāvvietu joslu?...

Kopumā var teikt, ka pašvaldība, iztērējot ievērojamus līdzekļus, ir tikai veicinājusi haosu un nedrošību Rīgas centrā. Turklāt atšķirībā no valdības Rīgas pašvaldībai neviena "Brisele" neko tādu nav pasūtījusi un pieprasījusi.

Būtu tiešām labi, ja Rīgas pašvaldība negaidītu nākamās pašvaldību vēlēšanas, lai tikai tad aprakstīto ņemtu vērā. Jo labas ieceres labos rezultātos pārvēršas tikai tad, ja ir laba plānošana, laba skaidrošana un laba plānu ievērošana, - pretējā gadījumā rezultāts ir tāds absurds, kāds pašlaik diendienā vērojams Lāčplēša ielā. Pieļauju, ka ne tikai tur vien.

* "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" direktore

Novērtē šo rakstu: