Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai ko arī rādītu Rīgas pašvaldības pasūtītu un apmaksātu aptauju rezultāti, jauno velojoslu ieviešana Rīgas centra ielās ir gadījums, kad uzdodams tikai viens jautājums - vai šis pasākums ir lielāka katastrofa pēc būtības vai no sabiedrisko attiecību viedokļa.

Kā jau tas parasti ir ar "veiksmes stāstiem" neatkarīgi no to autoriem, nodomi, protams, ir bijuši tie vislabākie. Gājējiem vajag drošību. Velosipēdistiem vajag drošību un ērtības. Sabiedriskajam transportam vajag vairāk iespēju. Savukārt privātā autotransporta īpašniekiem jāsaprot - galvaspilsētu centri nav viņiem domāti. Kurš gan to apstrīdēs?

Taču viena lieta ir idejas, pavisam cita - izpildījums. Sievieti var aplidot jūsmīgi, viduslaiku bruņinieku romanču noskaņās, var lietišķi un tieši, bet var arī alu laikmeta modē: ar rungu pa galvu, lai lieki nespirinās, un uz alu prom - tur arī apjēgs savu laimi.

Tas, ko mēs jau redzam vairākās Rīgas centra ielās jau pašlaik, un tas, kas ir izziņots uz nākamo gadu, skaidri liek domāt par alu laikmeta variantu.

"Vecmodīgā" varas un iedzīvotāju attiecību shēma ir vienkārša un skaidra: vai nu iedzīvotāji kaut ko patiešām vēlas, vai arī vara iedomājas, ka tai labāk zināms, kas tieši iedzīvotājiem ir labi un pareizi, - bet jebkurā gadījumā sākumā būtu jābūt idejai. Skaidri noformulētai, praktiski īstenojamai, visiem saprotamai idejai.

Nākamais solis - tiek vairāk vai mazāk rūpīgi noskaidrots, cik īstenojama ir šī ideja, kādi līdzekļi tam vajadzīgi un kādi būs rezultāti. Nevis padomiskā garā "mēs gribam, tātad izdarīsim" vai mūsdienīgākā noskaņā "visi dara tā, tātad mums arī tā vajag".

Kad tas viss ir noskaidrots un secināts, ka no idejas īstenošanas ieguvumu būs daudz vairāk nekā zaudējumu, tiek izstrādāts plāns, kas ir ne tikai īstenojams, bet arī iedzīvotājiem saprotams, - vai arī vara pieliek papildu pūles, lai veiktu izskaidrošanas darbu. Un tad jau - uz priekšu!

Galvaspilsētas vara savā velojoslu ieviešanas drudzī ir ignorējusi faktiski visas šīs normālās, vispārpieņemtās secības sastāvdaļas.

Par ideju viss skaidrs - Rīgas pašvaldībai ir ideja, ka ar velojoslu tīkla paplašināšanu tiks īstenoti visi šī raksta sākumā minētie nodomi. Toties par visu, kam vajadzētu sekot pēc idejas...

Sāksim ar pētījumiem. Ja jums ir daži mēneši brīva laika, pamēģiniet Rīgas pašvaldībā piekļūt kaut vienam nopietnam pētījumam par transporta plūsmu izmaiņām līdz ar konkrētu velojoslu ieviešanu to pašreizējā veidolā.

Ātri vien jūs sapratīsiet, ka "Citadeles" pārdošanas slepenība ir tīrais nieks, salīdzinot ar to, kā ir noslepenoti šie pētījumi. Gribot negribot uzmācas aizdomas - nez vai tādi vispār eksistē. Jebkurā gadījumā - sabiedrības acīm tie nav domāti un attiecīgi nav arī nodoti.

Ja reiz nav pētījumu, likumsakarīgi, ka nav arī skaidra pamatota plāna - velojoslas sākas un beidzas nekurienē, un arī pašvaldības varas stāsti par nākamgad iecerēto, šīs fantāzijas savelkot uz Rīgas kartes, rada labākajā gadījumā tikai izbrīnu.

Un, protams, arī stāsts par sabiedrisko attiecību katastrofu, kas raksturīga velojoslu ieviešanas plānam, - Rīgas vara pēdējos gados vispār nav izcēlusies ar pārdomātām, racionālām un efektīvām sabiedrisko attiecību kampaņām, taču vismaz ir centusies skaidrot vienu vai otru jaunievedumu vai problēmas (ne)risinājumu - atšķirībā no velojoslu plāniem.

Rezultāts ir likumsakarīgs. Es piederu reizē pie visām ieinteresētajām "pārvietošanās grupām", un, tā kā mana darbavieta atrodas gandrīz Lāčplēša un Ernesta Birznieka-Upīša ielu krustojumā, varu īsi izklāstīt savus secinājumus.

Patiesībā tos var aprakstīt dažos vārdos - solot pārvietošanos Rīgas centrā padarīt ērtāku un drošāku visiem, izņemot personiskā autotransporta īpašniekus, realitātē pašvaldība ir izdarījusi tieši pretējo. Konkrēti Lāčplēša ielā, par ko esmu kompetenta kā tās ikdienas "lietotājs", pārvietošanās ir kļuvusi ne tikai nekomfortablāka, bet arī bīstamāka pilnīgi visiem.

It kā gājējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - riteņbraucējiem ir savas joslas, viņi vairs neapdraudēs gājējus uz ietvēm. It kā riteņbraucējiem vajadzēja justies drošāk un komfortablāk - viņiem taču tagad ir pašiem savas īpašās joslas. It kā sabiedriskā transporta pasažieriem arī vajadzēja justies komfortablāk – tā vismaz bija solīts.

Bet nekā tamlīdzīga. Ieceres varbūt arī bija labas, taču izpildījums ir nožēlojams, lai neteiktu - noziedzīgs.

Velojoslas - tas būtu lieliski, ja tās patiešām būtu īstas velojoslas, drošas un funkcionālas. Bet pamēģiniet ar riteni izbraukt Lāčplēša ielu no Avotu līdz Krišjāņa Valdemāra ielai un tad atkal atpakaļ un saskaitiet - cik reizes jums jāuzbrauc uz ietves vai uz "automašīnu daļas", jo velojoslā ir apstājies kāds kravas vai vieglais auto ar "īpaši svarīgām darīšanām" - piemēram, izkraut kravu, utml.

Protams, tas ir pret noteikumiem. Bet tā notiek sistemātiski, un Rīgas vara gan ir iezīmējusi velojoslas, taču "piemirsusi" nodrošināt pašvaldības policistus, kas "plāksterus" vējstiklos pārkāpējiem lipinātu dienu dienā un stundu stundā, kamēr nevienam neienāks prātā auto novietot uz velojoslas.

Kamēr pašvaldībai šādiem "sīkumiem" neatliek laika, velosipēdisti būs spiesti "izlekt" uz braucamās daļas, kur autobraucēji viņus nebūs gatavi sagaidīt (jo zina, ka Rīgas pašvaldība taču, lūk, izveidojusi īpašās velojoslas), vai uz ietvēm, apdraudot gājējus. Tos turklāt apdraudēs arī tie velosipēdisti, kas arī pēc velojoslu ierīkošanas turpina braukt pa ietvēm, - jo neuzskata, ka kaut kas viņiem to aizliegtu.

Savukārt, kas attiecas uz sabiedrisko transportu (Lāčplēša ielā tie lielākoties ir "mikriņi", plus atsevišķos nelielos posmos arī trolejbusi), tā pasažieriem pretēji Rīgas varas solījumiem no velojoslu ieviešanas labuma nav nekāda, tieši pretēji - bijušās divjoslu, tagadējās vienjoslas satiksmes katrā virzienā vietā tie kopā ar visu privāto autotransportu sēž strauji pieaugušajos korķos.

Papildu tam īpaši īpatna ir pašvaldības doma vienā Lāčplēša ielas joslā vēl ierīkot maksas stāvvietas, kuru pirms tam tur nebija. Papildus acīmredzamajam - plūsma no trīsjoslu Salu tilta (pēc remontiem) tagad atdursies vienjoslas Lāčplēša ielā - rodas arī jautājums: ja reiz pašvaldībai esot tik svarīgi centru atbrīvot no privātā autotransporta, kāpēc gan tā tieši privātajam autotransportam laipni ierīko veselu stāvvietu joslu?...

Kopumā var teikt, ka pašvaldība, iztērējot ievērojamus līdzekļus, ir tikai veicinājusi haosu un nedrošību Rīgas centrā. Turklāt atšķirībā no valdības Rīgas pašvaldībai neviena "Brisele" neko tādu nav pasūtījusi un pieprasījusi.

Būtu tiešām labi, ja Rīgas pašvaldība negaidītu nākamās pašvaldību vēlēšanas, lai tikai tad aprakstīto ņemtu vērā. Jo labas ieceres labos rezultātos pārvēršas tikai tad, ja ir laba plānošana, laba skaidrošana un laba plānu ievērošana, - pretējā gadījumā rezultāts ir tāds absurds, kāds pašlaik diendienā vērojams Lāčplēša ielā. Pieļauju, ka ne tikai tur vien.

* "P.R.A.E. Sabiedrisko attiecību" direktore

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...