Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējās dienās izskanējuši skarbi komentāri par Latvijas izveidotā Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu. Jautājums, par kuru šobrīd notiek asas diskusijas – vai vakcīnu iepirkuma sadalījums Latvijai ir  bijis pareizs? Vai visi riski tika novērtēti un novērsti? Šodienas acīm raugoties, kad gluži kā teicienā “pēc kara visi gudri”, iespējams, bija jāpiesakās uz visu ražotāju ja ne maksimāli iespējamām devām, tad vismaz  “BioNTech-Pfizer” gadījumā uz lielāku pamatlīguma apjomu. 

Lēmums par Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa saturu tika veidots, par pamatu ņemot Imunizācijas valsts padomes, Valsts Zāļu aģentūras, VM atbildīgo departamentu speciālistu sagatavoto lēmuma projektu. “AstraZeneca” bija līderis gan prognozēs par reģistrāciju, gan vakcīnas vienkāršu lietošanu masu vakcinācijā, gan vienīgā vakcīna, kura pētījumos uzrādīja spēju pārtraukt vīrusa transmisijas ķēdi. Līgums ar šo ražotāju bija pirmais, ko slēdza EK un attiecīgi arī Latvija.

Mēs izmantojām iespēju pietiekties uz maksimālo šo vakcīnu skaitu, ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus. Lai arī ne galvenais, bet vērā ņemams apstāklis bija tas, ka šis vakcīnas ir ilgāk uzglabājamas un to cena ir gandrīz 10 reizes lētāka par “BioNTech-Pfizer” vakcīnām. Vai šis lēmums ir bijis pamatots, redzēsim jau tuvā nākotnē. Tiek prognozēts, ka “AstraZeneca” vakcīna ES varētu tikt reģistrēta vēl janvārī. Vienkāršās lietošanas dēļ būtu iespējams iedzīt vakcinācijas tempus, kas sarežģītākās ”BioNTech-Pfizer” vakcīnu loģistikas  dēļ ir lēnāki. 

Vakcinācijas stratēģijā kā vēlamais mērķis noteikts sasniegt 80% iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19 līdz šī gada beigām. Latvijas sākotnējais vakcīnu iepirkuma apjoms EK kopējā iepirkuma ietvarā ir 4 060 536 devas, kas atbilst 2 429 939 cilvēku vakcinācijai (viens ražotājs piedāva vakcīnu, kuras vakcinācijas kurss ir 1 deva). Pasūtināto vakcīnu apjoms pārsniedz Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet rezerve nepieciešama papildus drošībai. 

EK slēgtā pirmā  līguma ar  ”BioNTech-Pfizer” pamatapjoma ietvarā Latvijai bija iespēja pieteikties uz 800 tūkstošiem devu. Eksperti sākotnējās aplēsēs vērtēja 200 tūkstošu devu iegādi, galīgā lēmuma projektā vakcīnu portfelī iekļaujot 97000 šo vakcīnu. No papildus apjomiem decembrī tika iegādāti vēl 243 tūkstoši devu. (Tieši par papildus apjoma 100 tūkstoš devu iepirkšanu 21. decembrī Kariņa kungs izteica pārmetumus Veselības ministrijai, kura no tām it kā esot atteikusies. Un tā nav taisnība. 21.decembrī VM ražotāju informēja par papildus devu iegādi un šo lēmumu 22.decembrī apstiprināja MK). Bez tam Ministru kabinets 8.janvarī lēma, ka izmatos EK piedāvātās otrās papildus vakcīnas piegādes iespējas līdz pat 1,4 miljoniem šī ražotāja devu. 

Varu piekrist vērtējumam, ka Covid-19 vakcīnu izstrāde, iepirkums, loģistika ir nebijuša apmēra operācija, kurā diezgan daudz mācāmies darot un no savām kļūdām. Tomēr vēlos noraidīt pieņēmums par kāda ražotāja īpašu lobēšanu. Dalībvalstis līgumus un pasūtījums slēdz un izdara EK iepriekš panāktas vienošanās ietvarā, pasūtījuma procedūra ir standartizēta, nekādas lokālas sarunas ar ražotāju par īpašu lobēšanu nav iespējamas. 

Diskusijas par vakcīnu portfeli šajos saspringtajos apstākļos liecina par vienu VM un MK darba uzlabošanas priekšlikumu vēl pirms visas pandēmijas pieredzes izvērtēšanas – lēmumi ar tādu ietekmi uz sabiedrību, kā vakcinācija pret Covid-19, ir izvērstāk un plašāk jāvērtē un jādiskutē valdībā pirms lēmuma pieņemšanas, ne pēc, atbildības smagumu par tiem dalot ar ekspertiem.

Fakti

Notikumu secība Eiropas Komisijā

Pagājušā gada 17.jūnijā Eiropas Komisija (EK) nāca klajā ar paziņojumus, ka ar ievērojamu finansējumu veicinās efektīvu un drošu Covid-19 vakcīnu izstrādi, ražošanu un piegādi. EK  noslēdza cerību pirkuma līgumus (Advance Purchase Agreements) ar ražotājiem, kuriem šis finansējumu tika novirzīts, kā daļēja samaksa vakcīnām, kuras tiks izstrādātas un reģistrētas ES un kuras pēc reģistrācijas iegādāsies EK. Vakcīnu iegādes tiek finansētas no Ārkārtas atbalsta instrumenta. 18.jūnijā EK pieņēma lēmumu, ka visu dalībvalstu vārdā veiks kopīgu vakcīnu iepirkumu, Latvija atbalstīja vienošanos.

31.jūlijā EK noslēdza izpētes sarunas ar farmācijas uzņēmumu “Sanofi-GSK”. Sagaidāmais vakcīnu skaits, ko reģistrācijas gadījumā EK iegādātos no šī ražotāja, ir 300 miljoni devu.

13.augustā EK noslēdza izpētes sarunas ar “Johnson&Johnson”. Potenciālā līguma apjoms 200 miljoni devu. Līgums parakstīts 8.oktobrī. 

14.augustā EK noslēdz pirmo vienošanos ar uzņēmumu “AstraZeneca” par potenciālās Covid-19 vakcīnas iegādi un ziedošanu valstīm ar zemākiem un vidējiem ienākumiem vai novirzīšanu uz citām Eiropas valstīm. Apjoms 300 miljonu devu iegāde ar papildus iespējām iegādāties vēl 100 miljonus. Uz vienošanās slēgšanas brīdi  tika vērtēts, ka  “AstraZeneca” ražotās vakcīnas reģistrācijai varētu būt pieejamas pirmās.  EK informēja, ka notiek daudzsološi II-III fāzes izmēģinājumi. Tika atzīts, ka lēmums iegādāties “AstraZeneca” vakcīnu balstās uz zinātnisku pieeju un tehnoloģiju, liela apjoma piegādes ātrumu, izmaksām, riska dalīšanu, atbildīgumu un ražošanas jaudām. Līgums tika parakstīts 27.augustā.

11.novembrī EK komisija noslēdza līgumu ar ražotāju “BioNTech-Pfizer” par 200 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 100 miljonus devu. Par papildus devu iegādi EK komisija lēma 15.decembrī. 21.decembrī EK apstiprināja šīs vakcīnas lietošanu ES. Jau 2021.gada 8.janvārī EK dalībvalstīm piedāvāja iegādāties papildus 200 miljonus vakcīnu devu, rezervējot vēl 100 miljonus.

17.novembrī EK noslēdza līgumu ar kompāniju CureVAc par 225 miljonu devu iegādi ar papildus iespējām saņemt vēl 180 miljonus devu.

25.novembrī EK noslēdza līgumu ar ražotāju “Moderna” par 80 miljoniem devu ar iespēju pasūtināt vēl 80 miljonus. Atļauja lietot “Moderna” vakcīnu ES tiek apstiprināta šī gada 6.janvārī.

EK noslēgtie līgumi paredz vakcīnu piegādi nevis uzreiz, bet gan dalot pa ceturkšņiem. EK atzīst, ka, vērtējot pieredzi no vakcinēšanas pieredzes pret citām slimībām, kolektīvā imunitāte sasniedzama pie 70% populācijas vakcinācijas. Ņemot vērā objektīvos apstākļus, EK uzskata, ka ES vakcinēšanu pret Covid-19 varēs pabeigt 2021.gada beigās.

Pieturas punkti lēmumiem par Covid-19 vakcīnām Latvijā.

Pirmā Latvijas iemaksa EK Ārkārtas atbalsta instrumentā vienotajam ES vakcīnu iepirkumam tika ieturēta no mūsu valsts iemaksām ES budžetā. EK lēma palielināt finansējumu vakcīnu iepirkumam, tādēļ dalībvalstīm bija jāveic papildus iemaksas jau tieši no valsts budžeta. 

13.oktobra MK sēdē lēma, ka Latvija iemaksā vēl 1,6 miljoni eiro Ārkārtas atbalsta instrumentā no programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” vakcīnu iegādei. Ziņojuma anotācijā tika izklāstīta situācija par Covid-19 vakcīnām ES, tostarp kopējiem līgumu apjomiem, kas bija pieejama uz to brīdi. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

20.oktobra MK sēdē tiek apstiprināts VM informatīvais ziņojums par 2,6 miljoni eiro finansējuma piešķiršanu “AstraZeneca” līgumam, kas paredzēja Latvijai 1 271 870 vakcīnu devu ar indikatīvo piegādes grafiku jau decembrī. Finansējums tika piešķirts. Jautājuma skatīšanas laikā ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju.

1.decembra MK sēdē tiek skatīts, akceptēts un piešķirts 26,7 miljoni eiro finansējums Covid-19 vakcīnu iepirkumam saskaņā ar vakcinācijas stratēģiju. MK tiek iepazīstināts ar Latvijas Covid-19 vakcīnu portfeļa sadalījuma apjomu pēc ražotājiem, kā arī indikatīvajiem piegādes laikiem. Cita starpā šajā ziņojumā norādīts, ka lielāko iepirkumu veic no “AstraZeneca”, bet no “BioNTech-Pfizer” pamatlīguma ietvarā plānots iegādāties 97 tūkstošus devu. Jautājuma skatīšanas laikā par vakcīnu apjomu un sadalījumu pēc ražotājiem ministri neuzdeva jautājumus un nerosināja diskusiju. Ministru prezidents gan norādīja, ka jāgatavo lielāka detalizācija par vakcīnu izlietošanas plānu un loģistiku. 

21. decembrī VM saņem informāciju no “Pfizer”, ka līguma ietvarā Latvijai pieejamas papildus 100 tūkstoši devas vakcīnu. Atbilde jāsniedz līdz pusnaktij. VM informē, ka piesakās uz piedāvājumu, lēmumu apstiprinājumam virza izskatīšanai 22.decemba MK sēdē. Lēmums tiek atbalstīts. 

* Gan virsrakstā, gan viscaur tekstā saglabāta bijušās ministres izpratne par viņas dzimtās valodas gramatiku un pareizrakstību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Evika Siliņa ir ar pautiem, Jānis Citskovskis – žmogs, bet Krišjānis Kariņš – princese, kas neuzņemas atbildību

FotoĻembasts ap tā saucamajiem bijušā premjera Kariņa lidojumiem vēl tālu no atrisinājuma, lai gan nu jau nepārprotami ir redzama un saprotama šo notikumu gaita, būtība un galveno aktieru lomu sadalījums. Izrādes režisori ir no valdošās partijas, kas pēdējā pusgada laikā centās atrisināt otrā plāna samezglojumu – proti, kurš būs šajā skandālā malējais. Un, lai gan par tādu tagad ir sazīmēts bijušais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis un vēl pāris ierēdņu, nav šaubu, ka, pateicoties ierosinātajam kriminālprocesam, viņam blakus nostāsies arī “Jaunās vienotības” politiķi.
Lasīt visu...

21

Vēstule Rinkēvičam par Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju: ceram uz atklātu un laicīgu komunikāciju par nākotnē pieņemtiem lēmumiem, kuri ietekmēs latviešu valodas mācīšanu un mācīšanos visā pasaulē

FotoEiropas Latviešu apvienība ir iepazinusies ar lēmuma projektu “24-TA-1725 Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju.”
Lasīt visu...

21

Latviešu valodas aģentūras iekļaušana Čakšas aģentūru reorganizācijas plānā ir principiāli noraidāma

FotoLatvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķes, Izglītības biedrības padomes locekles Dr. habil. philol. Inas Druvietes atzinums par rīkojuma projektu “Par Valsts izglītības satura centra, Valsts izglītības attīstības aģentūras, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras un Latviešu valodas aģentūras reorganizāciju”.
Lasīt visu...

21

PRET Latviešu valodas aģentūras likvidēšanu

FotoValoda ir veids, kurā tauta var paust savas dvēseles bagātību, pasaules izpratni un justies kā mājās savā zemē. Latviešu valoda ir bijusi nacionālās kustības pamatvērtība cauri gadsimtiem un ir viena no konstitucionālajām vērtībām, kas raksturo Latvijas valsts pastāvēšanas jēgu un mērķi.
Lasīt visu...

21

Kremlis nepamet cerību izmantot “tautiešus”: tiek plānots ar "tautiešu karti" virtuāli apvienot "krievu pasauli"

FotoŠā gada maijā kļuva zināms, ka Krievija veido “tautiešu elektronisko karti”, lai tādējādi censtos padarīt Krievijas “ārvalstīs dzīvojošo tautiešu” statusu par puslīdz juridisku kategoriju. Kara studiju institūta (Institute for the Study of War) vērtējumā šādas aktivitātes mērķis ir attaisnot Krievijas turpmāku agresiju, to uzdodot par ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizstāvības centieniem.
Lasīt visu...

12

Aicinājums Saeimai un Ministru kabinetam, īpaši "Jaunās vienotības" politiķiem atteikties no saviem valsts valodas politikas sagraušanas plāniem

Foto2024. gada 10. jūlijā Ministru kabineta tīmekļa vietnē ievietots tiesību akta projekts, kas paredz reorganizēt Latviešu valodas aģentūru, samazinot tās pārvaldes uzdevumus un lielāko daļu tās funkciju nododot citai valsts pārvaldes iestādei[1]. Uzskatām to par tuvredzību gan no zinātniskā, gan politiskā skatpunkta.
Lasīt visu...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

Aivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli....

Foto

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

Manu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas....

Foto

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne...

Foto

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu...

Foto

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

Godājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt...

Foto

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

Latvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs...

Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...