Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Vēlreiz par atļaujas pieejai valsts noslēpumam nozīmi

Pēteris Kušners, juridisko zinātņu maģistrs
12.06.2014.
Komentāri (18)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2014.gada 9.jūnijā visos lielākajos Latvijas medijos visvairāk apspriestā ziņa bija par to, ka Satversmes aizsardzības biroja (SAB) direktors Jānis Maizītis (attēlā kopā ar Jutu Strīķi) ir atteicies piešķirt atļauju pieejai valsts noslēpumam tieslietu ministrei Baibai Brokai.

Pati Brokas kundze minēja, ka noteikti pārsūdzēs šo SAB direktora lēmumu. Iepriekš viņa pieļāva pat iespēju vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Citi minētās politiķes partijas biedri norādīja uz valsts drošības dienestu izmantošanu kā politiskās izrēķināšanās ieročus (sk. http://www.delfi.lv/news/national/politics/drosibas-dienestus-izmanto-politiskas-izrekinasanas-nolukos-uzskata-nacionala-apvieniba.d?id=44596646 ).

Visai dīvaini, ka šiem pozīcijā (ar diametrāli pretējiem uzskatiem) esošajiem partijas biedriem piebalso arī kāds opozīcijas deputāts, kuram pašam ir atteikta atļauja pieejai valsts noslēpumam (sk. http://www.diena.lv/latvija/viedokli/elksnins-par-pielaidi-valsts-noslepumam-brokai-politiki-nesaskanas-risina-ari-sab-14058829 ).

Savukārt SAB direktors Jānis Maizītis lakoniski norādīja: pieeja valsts noslēpumam Brokai nav piešķirta nopietnu risku dēļ (http://www.delfi.lv/news/national/politics/pielaide-valsts-noslepumam-brokai-liegta-nopietnu-risku-del-uzsver-maizitis.d?id=44596578 ).

Lai labāk izprastu situāciju un spētu nodalīt - kur ir cilvēciskās emocijas un kur nopietnu izsvērtu lēmumu pieņemšana, jāaplūko normatīvo aktu regulējums un judikatūra jautājumos, kas skar valsts noslēpumu.

Tā likuma „Par valsts noslēpumu” 9.panta trešās daļas 6.punkts nosaka, ka „pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem tiek liegta personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu”.

Šie ir tie nopietnie riski (fakti, kas dod pamatu apšaubīt personas uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu), par kuriem runā SAB direktors. Turklāt paši fakti ir valsts noslēpums, ko personai, kurai nav attiecīgās atļaujas pieejai valsts noslēpumam, neatklāj. Te gan, protams, ir jautājums – vai persona pati par sevi zina mazāk nekā drošības iestādes, ja no personas puses tiek izrādīta neizpratne par iemesliem.

Savukārt likums „Par valsts noslēpumu” 11.panta pietā daļa paredz personai tiesības SAB direktora lēmumu pārsūdzēt 10 dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram. Savukārt ģenerālprokurora lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Augstākā tiesa jau 2009.gada 24.marta lēmumā lietā Nr.SKA - 278/2009 ir atzinusi, ka speciālās atļaujas nepiešķiršana var būt pietiekams pamats amatpersonas statusa izmaiņām vai pat amata zaudēšanai. Amatpersonas atbilstība ieņemamajam amatam lielā mērā tiek noteikta tieši ar lēmumu par speciālās atļaujas nepiešķiršanu.

Tādējādi, kaut arī lēmumam, ar kuru amatpersonai ir liegta piekļuve attiecīga statusa informācijai, nav visu administratīvā akta pazīmju (nav galīgā noregulējuma, kas maina vai izbeidz amatpersonas tiesisko statusu), tā ietekme uz personas tiesībām pēc būtības, tostarp uz tiesībām saglabāt amatu, var būt būtiska un izšķiroša.

Tāpēc pār šādu lēmumu būtu veicama kontrole tiesā administratīvā procesa kārtībā kā par starplēmumu, kuram ir būtiska ietekme uz gala lēmumu lietā.

Tālāk Augstākā tiesa precizē, ka tomēr speciālā tiesību norma, kas ir likuma „Par valsts noslēpumu” 11.panta piektā daļa, šādu kārtību neparedz.

Savukārt Satversmes tiesa jau 2003.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.2002-20-0103 ir atzinusi, ka šī speciālā tiesību norma ierobežo personai Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktās pamattiesības uz taisnīgu tiesu, tomēr šim ierobežojumam ir leģitīms mērķis – valsts drošības intereses.

Turklāt, izvērtējot likuma „Par valsts noslēpumu” normas, kas noteic lēmuma par atteikumu izsniegt speciālo atļauju apstrīdēšanas kārtību, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 92.pantam, Satversmes tiesa to nav atzinusi par neatbilstošu. Turklāt jau vairākkārt ir norādījusi, ka arī Latvijas Republikas Satversmes 92.pantā noteiktajām pamattiesībām var noteikt ierobežojumus, lai aizsargātu citas Satversmē garantētās tiesības. Attiecīgos gadījumos personai ir zināmas iespējas pārsūdzēt atteikumu, tostarp neatkarīgas institūcijas augstai amatpersonai – ģenerālprokuroram.

Ja personai tiek atteikta tās tiesību aizstāvība tiesā, nepieciešams, lai alternatīvā procedūra būtu izsvērta un dotu iespēju personai īstenot savu tiesību aizsardzību maksimāli augstā līmenī.

Satversmes tiesa tāpat norādījusi, ka jēdziens „taisnīga tiesa” ietver sevī arī pienācīgu, tiesiskai valstij atbilstošu procesu, kurā lieta tiek izskatīta. Tas nenozīmē, ka tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu nepastāv arī ārpus tiesām, administratīvajā procesā un gadījumos, ja tas nav noteikts normatīvajos aktos.

No Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka, ievērojot taisnīgu lietas izskatīšanas procedūru arī ārpus tiesas, apstrīdētajā tiesību normā noteiktais personas tiesību ierobežojums ir samērīgs ar leģitīmo mērķi – valsts drošības aizsardzību.

Līdz ar to, manuprāt, būtu nepamatota un bezjēdzīga vēršanās Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar pieteikumu par, piemēram, kāda no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pantiem iespējamo pārkāpumu, ja Satversmes tiesa šo jautājumu jau 2003.gadā ir atrisinājusi nacionālā līmenī.

Turklāt nacionālās drošības jautājumu (kas ir arī valsts noslēpumu saturošas informācijas aizsardzība) izvērtēšana ECT nebūtu vispār pieļaujama, jo tie ir katras konkrētās valsts ekskluzīvajā jurisdikcijā, proti, katra valsts pati izvēlas līdzekļus (instrumentus) kā aizsargāt tik būtisku jomu kā valsts drošību.

Tādejādi personai, kurai ir atteikts izsniegt atļauju pieejai valsts noslēpumam, ir jāapzinās, ka:

1) valsts viņai neuztic (-ēs) tik ļoti svarīgu un sensitīvu informāciju, kāda ir valsts noslēpumu saturoša informācija,

2) pretējā gadījumā viņa var apdraudēt valsts drošību,

3) viņa, visdrīzāk, pati vislabāk zina savus pagātnes un tagadnes faktus, lai spētu pati izsecināt atteikuma konkrētos iemeslus.

Šis raksts ir personiskas pārdomas ar juridisku ievirzi un nekādā ziņā nav saistāms ar kādu konkrētu gadījumu. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...