Iesaki rakstu: 
Pārbaudes lietu par a/s Ventbunkers akcionāru strīdiem sākusi arī Ģenerālprokuratūra. Kriminālprocesi saistībā ar Ventbunkers jau ierosināti gan VID Finanšu policijā, gan Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanās pārvaldē (ENAP).
Reaģējot uz Uzņēmumu reģistra (UR) valsts galvenā notāra Ringolda Baloža iesniegumu par iespējamiem pārkāpumiem a/s Ventbunkers lietā, Ģenerālprokuratūras Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra sākusi pārbaudes lietu. Pa to liecina Pietiek rīcībā esošā valsts galvenajam notāram Ģenerālprokuratūras sūtītā vēstule.
Par ietekmi naftas tranzīta uzņēmumā Ventbunkers un ar to saistītajos uzņēmumos jau vairākus gadus cīnās Ventspils mērs Aivars Lembergs, viņa oponenti un Šveices advokāts Rudolfs Meroni. Cīņa ir gan par miljoniem, kurus nodrošina caur Ventbunkeru īstenotais naftas produktu tranzīts (vairāku desmitu miljonu apgrozījums gadā), gan par ietekmi, kuru Ventbunkers nodrošina a/s Ventspils nafta.
Ģenerālprokuratūra nav vienīgā tiesībsargājošā iestāde, kas ieinteresējusies par Ventbunkeru. Kriminālprocesu par iespējamu krāpšanu lielā apmērā pēc toreiz Meroni vadītās Ventbunkers iesnieguma jau pērnvasar sākusi arī Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP). Šogad 13.janvārī kriminālprocesu par iespējamo grāmatvedības un statistikas informācijas noteikumu pārkāpšanu 2011.gadā sākusi VID Finanšu policijas (FP) pārvalde. Šis kriminālprocess sākts pēc tā saukto Lemberga oponentu iesnieguma par teju četru miljonu eiro, iespējams, nelikumīgu aizplūšanu no Ventbunkers uz Meroni kontrolētās Šveices firmas Eurocom un tās Latvijas meitasfirmas Airtech kontiem.
Aizbildinoties ar izmeklēšanas interesēm, neviena no trim tiesībsargājošajām iestādēm – Ģenerālprokuratūra, FP, ENAP - sīkāku informāciju par lietām, kas saistītas ar Ventbunkers, nesniedz. Nojaušams gan, ka prokuratūra pārbaudē mēģina noskaidrot, kas ir juridiskie Ventbunkers īpašnieki, un vai saistībā ar šo uzņēmumu netiek īstenotas kādas, iespējams, nelikumīgas darbības.
UR vairākām tiesībsargājošām iestādēm šā gada 20.janvārī nosūtītajās vēstulēs bija vērsis uzmanību, ka juridiski pretrunīga ir situācija, kad divas akcionāru grupas sevi sauc par Ventbunkers akciju vairākuma turētājām un ka abas no akcionāru grupām pašu sasauktās akcionāru sapulcēs kopā pārstāv vairāk nekā 100% uzņēmuma kapitāla.
Jau ziņots, ka kopš pērnā gada nogales saasinājušies Ventbunkers akcionāru strīdi - vienā pusē ir Meroni, kurš uzskata, ka pārstāv ap 71% Ventbunkers kapitāla, savukārt otrā pusē ir tā sauktie Lemberga oponenti, kuri uzskata, ka kontrolē 58% Ventbunkers akciju. UR pašlaik reģistrējis tā saukto oponentu rīkoto akcionāru sapulču lēmumus, kas viņiem ļāvis atgūt varu pār uzņēmumu. Meroni UR lēmumu apstrīd.
Tik plaša tiesībsargājošu iestāžu iesaistīšanās viena Ventspils uzņēmuma akcionāru strīdu šķetināšanā met ēnu par Ventspils kara politisko aizmuguri, par kuru Pietiek jau rakstījis un iespējamo tā saukto Lemberga un viņa oponentu vienošanos, lai kopīgi pārņemtu kontroli pār Ventbunkers un ar to saistītajiem uzņēmumiem.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.