Iesaki rakstu: 
„Nez, kurš PR ģēnijs izdomāja šo burlaku stāstu?” aizvadītajā nedēļā ar ironiju pajautāja kāds, kurš ziņās iespraukušos piņķerīgo sižetu par apsardzes firmas TM security darbinieku masveidīgo stāšanos un ziedošanu Zatlera reformu partijai (ZRP) tiecās skaidrot ar nelabvēļu safabricējumiem un pārspīlējumiem. Patiesībā nopietnie spēlētāji, kuru stāvi aizslēpušies aiz šī „burlaku stāsta”, norāda uz cīņu par ietekmi, kādu jaunizveidotajā partijā cer iegūt dažādi savstarpēji karojoši Ventspils tranzītbiznesa grupējumi. Netieši ZRP pārstāvētas gan „Lemberga oponentu” Oļega Stepanova un Olafa Berķa, gan Šveices advokāta Rūdolfa Meroni intereses. Atklāts paliek jautājums, cik daudzi no ZRP kodola cilvēkiem ir informēti par notikumu zemtekstu.
Gan procesā iesaistītu avotu apstiprinātais, gan pēdējo nedēļu notikumu analīze liek domāt, ka ventspilnieku advokāta Artūra Zvejsalnieka izslēgšana no ZRP par it kā dotajiem mājieniem piesaistīt Ventspils naudu, uzkrītošā ventspilnieku „karā” iesaistītās apsardzes firmas TM security darbinieku klātbūtne partijā, kā arī vairāki savstarpēji saistīti ziedojumi un dažu personu iekļaušana ZRP deputātu kandidātu sarakstos ir atsevišķi posmi vienotā notikumu ķēdē. Visus tos saista viens atslēgas vārds – Ventspils.
No ZRP ar troksni izslēgtais advokāts Artūrs Zvejsalnieks pēdējā gada laikā pārstāvējis ar Šveices advokātu Rūdolfu Meroni saistītas intereses. Meroni, kura kā jurista pakalpojumus savulaik izmantoja Ventspils mērs Aivars Lembergs, lai aiz ofšoriem paslēptu Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu patiesā labuma guvējus, 2004. gadā pārgāja Lemberga oponentu pusē, bet kopš 2010. gada sargā pats savu frontes līniju ventspilnieku karā.
Zinoši avoti Ventspils tranzītbiznesa aprindās Pietiek norādījuši uz Meroni ieinteresētību mazināt Lemberga varu pār Ventspils pašvaldības lēmumiem, kuri ietekmē Ventspils brīvostas darbību un līdz ar to arī tādu kompāniju kā Ventbunkers un, piemēram, Kālija parks biznesu. Neoficiāli tiek atzīts, ka Meroni ir ieinteresēts atbalstīt Lembergam opozīcijā esošus politiskos spēkus, kas varētu viņu nostumt no varas vai vismaz mazināt viņa ietekmi.
Lai gan starp Ventspils tranzītbiznesa karā pašlaik vērojamas trīs vai pat četras savstarpēji karojošas nometnes, šis mērķis – par Lemberga ietekmes mazināšanu – tuvina Ventspils mēra oponentus un Šveices advokātu. Kā vienas, tā otras nometnes pārstāvji Pietiek pauduši skepsi par ZRP, tomēr, kā neoficiāli izteicās kāda Ventspils tranzītuzņēmuma pārstāvis, - „viņi ir vienīgais jaunais spēlētājs, un citas cerības mums nav".
Apsardzes firma TM security, no kuras vairāki darbinieki iestājušies ZRP un tai atvēlējuši katrs pa vidēji 1000 latu lielam ziedojumam, ventspilnieku karā aktīvi iesaistījās 2010. gada ziemā, tieši laikā, kad iezīmējās jaunā frontes līnija, Šveices advokātam Meroni nostājoties pretējā ierakumu pusē līdzšinējiem sabiedrotajiem par ietekmi Ventspils uzņēmumos. Runa ir par nostāšanos pret tā dēvēto Lemberga oponentu nometni, kuras spilgtākie pārstāvji ir Oļegs Stepanovs un Olafs Berķis. Tieši viņu interešu pārstāvji a/s Ventbunkers 2010. gadā noalgoja apsardzes firmu TM security, lai tā burtiskā nozīmē nosargā uzņēmumu no nonākšanas Meroni ietekmē.
Saikne, kas apsardzes firmu TM security saista ar vienu no Ventspils tranzītbiznesa grupējumiem, ir ciešāka par to, kāda varētu izveidoties vienkārši starp apsardzes pakalpojuma sniedzēju un to pircējiem. Tieši TM security iesaistīšana ventspilnieku karā šim apzīmējumam piešķīra realitātes devu, jo beidzot šajā karā izskanēja šāviens, par laimi – policijas raidīts brīdinājuma šāviens gaisā. 2010. gadā TM security, vairākus mēnešus noturot aizsardzības pozīcijas gan pret konkurējošu apsardzes firmu, gan policiju, neļāva no tā dēvēto Lemberga oponentu rokām izslīdēt varai pār a/s Ventbunkers, kam ir centrālā loma visā Ventspils tranzītbiznesa uzņēmumu shēmā. Kontrole pār Ventbunkeru nozīmē arī kontroli tādos uzņēmumos kā Latvijas naftas tranzīts, Ventspils nafta un Latvijas Kuģniecība.
Iespējams, izbijušu drošībnieku, militāristu un bokseru masveidīga iesūtīšana jaundibināmā partijā, kurai pievērsta pastiprināta uzmanība, nav pats neuzkrītošākais veids, kā tajā likt savas ietekmes pamatus. Ventspils tranzītbiznesu pārstāvoši avoti Pietiek šādu rīcību skaidro ar lielo steigu, kādā notikusi ZRP dibināšana. Iespējams, vēl viens faktors, kas licis izmantot tieši TM security, bijuši tās īpašnieka Mārtiņa Tenberga personiskie kontakti, kas nodrošināja ZRP kodola uzticēšanos. 1999. gadā Tenbergs kopā ar Valda Zatlera dēlu Gustavu Zatleru beidzis Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju, vēlāk studējis LU Juridiskajā fakultātē vienā kursā ar ZRP valdes locekli Klāvu Olšteinu.
No ZRP izslēgtais advokāts Zvejsalnieks norādījis uz 11 partijas dibinātājiem, kuri ir tieši saistīti ar TM security, būdami tās valdē vai darbinieku vidū un vēl 6 ZRP ziedotājus, kuri netieši saistīti ar TM security. Kādēļ no ZRP tika izslēgts Zvejsalnieks – tiešām pēc šaubīga piedāvājuma nodrošināt partijai „V naudu”, kā tika pateikts oficiāli? Vienlīdz ticams ir arī Zvejsalnieka apgalvojums, ka no viņa bijusi vēlme atbrīvoties, zinot, ka sagaidāms iekšējs konflikts ar TM security pārstāvjiem. Zvejsalnieks, kurš Meroni puses interesēs uz laiku panāca apsardzes firmas licences atņemšanu TM security, jau ZRP dibināšanas kongresā bija atpazinis vairākus Ventbunkera karā iesaistītos apsargus un viņus fotografējis ar mobilo tālruni – konflikts bija nenovēršams.
Ja aiz Zvejsalnieka izslēgšanas bija vēlme nepieļaut jebkādas aizdomas par Meroni puses ietekmi uz ZRP, mulsinoša šķiet Šveices advokāta ietekmē esošās a/s Ventbunkers valdes locekļa Aivja Landmaņa iekļaušana partijas Kurzemes sarakstā ar 6. numuru. Landmanis līdz šim darbojies Jaunajā laikā, bet daudzkārt publiski deklarējis savu vilšanos Vienotībā, jo tā pameta novārtā Lemberga opozīciju Ventspilī, lai tā netraucētu koalīcijai ar zaļajiem zemniekiem valdībā. Aktīvais ventspilnieks ZRP sarakstam ir liels ieguvums, bet nenoliedzama ir arī viņa pašreizējā saikne ar Meroni ietekmes sfēru.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
