Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

ASV uzliktās sankcijas patlaban visvairāk kaitējušas nevis Ventspils mēram, bet gan viņa “arestētās mantas glabātājam”: Ventspils ostā janvārī pārkrauts par 42,8% mazāk kravu nekā pirms gada, un lielākie zaudētāji ir Rūdolfa Meroni kontrolē esošie uzņēmumi.

Ventspils ostā kravu apgrozījums janvārī veidoja vien tikai nedaudz vairāk par miljonu tonnu, kamēr Rīga pārkrāva 2,13 miljonus tonnu. Sankcijām decembrī pakļautā un tad atkal nepakļautā Ventspils Brīvostas pārvalde pēdējiem gadiem raksturīgā 20 miljonu tonnu apgrozījuma vietā šogad plāno tikai 15 miljonus tonnu – tā ir vēl sliktāka varbūtība nekā 1992. gada rezultāti, kad bija sabrukusi padomju komandekonomika un kad visiem ostas uzņēmumiem nācās meklēt klientus pilnībā no jauna.

Kuģu kustības dati parāda, ka tie kuģi, kas Ventspils ostā tomēr vēl ienāk, kopš gada sākuma gandrīz vienmēr dodas uz tām piestātnēm, pie kurām neatrodas R. Meroni kontrolētie uzņēmumi. Piemēram, gandrīz katru dienu viens vai divi mazāki kuģīši redzami pie SIA Ventplac teritorijas starp Paceļamo tiltu un Apvedtiltu – šis nelielais, stabili strādājošais kokmateriālu termināls, kam pieticis saprāta neiesaistīties visādos tranzītnieku savstarpējos biznesa karos, sūta baļķu un šķeldas kravas uz Skandināviju ar tādiem kuģiem kā Livland (Gibraltāra karogs), Norrland un Dalsland (Kipra), kam parasti ap 5000 tonnu kravnesība.

Pie SIA Noord Natie Ventspils Termināls (kura akcionāru struktūrā redzami R. Meroni kontrolētie uzņēmumi, taču tiem nav valdošā ietekme) bieži piestāj 2000 līdz 5000 tonnu kuģīši Longvind, Lady Nora (Nīderlande), britu Scot Venture, īru Arklow Rainbow, Astra (Antīgva un Barbuda) u.c.

Taču nopietnie kravu apjomi redzami pie SIA Ventspils Nafta Termināls, AS Ventbunkers un SIA Ventamonjaks Serviss, kā arī Ventall un VK Tranzīta piestātnēm – nav iespējams noteikt, kurš tieši kuģis atbraucis pie kura no šiem termināliem, jo tie lieto blakus piestātnes un to savstarpējie līgumi par pieeju konkrētiem muliņiem ir komercnoslēpums, ko nepalīdzēja atklāt pat vairākas tiesvedības un aktīva konkurence to starpā.

Te piestāj par kārtu lielākas ietilpības kuģi – tādi kā Nordic Hanne (24000 tonnas), Helene Maersk (38000 t) un BW Swift (29700) zem Singapūras karoga, STI Bosphorus (30000 t) un Aristidis (23300 t) ar Māršala salu reģistrāciju, norvēģu NH Erle (30000 t) un SKS Dokka (65800 t), arī Utviken (23300 t) un SCF Alpine (42200 t) zem Libērijas “vientuļās zvaigznes” karoga, kā arī Turmoil (23500 t) un Carolus Magnus (20600 t) zem attiecīgi Panamas un Barbadosas karogiem.

Vai kāds no šiem kuģiem saņēmis vai nodevis kravu R. Meroni kontrolētajam Ventbunkeram, no kuģu kustības datiem nav nosakāms, taču skaidrs, ka ķīmiskās kravas, sašķidrinātā gāze, benzīns utt. visticamāk nozīmē citus terminālus, jo Ventbunkera specializācija kopš dibināšanas bija mazuts, dīzeļdegviela un citi tumšie naftas produkti.

Konkrēti skaidrāku ainu atklāj kuģu statistika pie R. Meroni kontrolētajiem sauskravu termināliem – tā AS Ventspils Tirdzniecības osta tikai janvāra beigās sagaidījusi kuģīti Reeperbahn ar nieka 3300 tonnu kravnesību, pie AS Kālija parks piestājis britu kuģītis Kitty C ar 4200 tonnu ietilpību. Februāra sākumā parādījušies pirmie lielākie kuģi – horvātu sauskravnieks Peristil (30000 tonnu) piestājis pie Kālija parka, vēlāk tur parādījies arī Panamas Ultra Leopard (43000 t), bet vakar turpat stāvēja Tiwala (4100 t) ar Antīgvas un Barbudas karogu.

Tomēr publiski pieejamie kuģu kustības dati neļauj apstiprināt, ka līdz šim brīdim šogad kāds kuģis būtu piestājis pie jaunā ogļu termināla, kurš 12 mantas glabāšanas gados jau ir pārceļojis R. Meroni privātkabatā – ogļu kravu apstāšanos Ventspils ostā atspoguļo arī katastrofālie dzelzceļa pārvadājumu dati.

Dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs janvārī Latvijā samazinājies par 52,2% (salīdzinājumā ar 2019. gada pirmo mēnesi) un bija 2,012 miljoni tonnu, ziņo Satiksmes ministrija – normālos apstākļos janvārī jāpārkrauj 4 līdz 5 miljoni. No šī kopējā apjoma izdalot tās kravas, kas no ārzemēm dodas pa dzelzceļu uz mūsu ostām, tās janvārī veidoja tikai 1,4 miljonus tonnu, kas ir par 57,5% mazāk nekā gadu iepriekš (pārējās ir iekšzemes kravas, eksports un tranzīts pār sauzemes robežām).

Ogles, kas tradicionāli dod lielu īpatsvaru tranzīta kravās, janvārī pa visām trim mūsu valsts ostām veidojušas tikai 475 200 tonnas, kas ir 3,9 reizes mazāk nekā normāli katru gadu šajā mēnesī!

Jāpiebilst, ka Ventspils ostā pastāvīgi bāzējas kā vietējo, tā kaimiņvalstu zvejas vīru kuģīši, regulāros reisus veic prāmji Scottish Viking un Stena Flavia, taču kravu apgrozījuma statistiku tie papildina minimāli, jo šie kuģi nav domāti lielapjoma kravu pārvadāšanai, tāpat tūristu kuģītis Hercogs Jēkabs, kurš patlaban šā kā tā izcelts krastā un ieziemots.

No šiem datiem var pamazām sākt izdarīt secinājumu: Latvijas politiķi, Vašingtonā izlūdzoties sankcijas Ventspils brīvostai, ir panākuši sankcijas nevis pret Ventspils mēru (kāds bija viņu mērķis), bet gan pret R. Meroni kontrolētajiem uzņēmumiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē

FotoŠodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Lasīt visu...

3

Medijpratība Latvijā – vainīgi nevis melīgi, nekrietni mediji, bet glupie, neizglītotie cilvēki

FotoOktobra pēdējā nedēļā atzīmējām nu jau kārtējo, ceturto, UNESCO iedibināto Pasaules mediju un informācijas pratības nedēļu. Pateicoties 11 valstu, arī Latvijas, aktīvai rīcībai, šo nedēļu ar ANO Ģenerālās asamblejas rezolūciju izveidoja 2021. gadā, lai uzlabotu cilvēku prasmes informācijas, mediju un tehnoloģiju jautājumos. Šajā rakstā apkopoju dažas pārdomas, kas radās, aktīvi apmeklējot mediju un informācijas pratības nedēļā notiekošos pasākumus, kā arī mums pašiem Vidzemes Augstskolā izveidotajā mediju un informācijas pratības un zinātniskuma pratības UNESCO katedrā organizējot vairākas norises.
Lasīt visu...

21

Varbūt ierēdni vajadzētu uzsēdināt uz nodokļu maksātāju naudas diētas?

FotoIr tāds no akmens laikmeta raidījums Kas notiek Latvijā. Runā par nodokļu maksātāju naudu apmaksāta dāma par "zaļo enerģiju" stāsta, ka cilvēkam, kurš tievē, visvieglāk ir pirmie kilogrami.
Lasīt visu...

12

Tērēšanas kāre

FotoJāatzīst, pašreizējā valdība īpaši neatšķiras no iepriekšējām, ja vērtējam arogances līmeni, nodokļu maksātāju naudas tērēšanas kāri un apjomus un spēju jebkurā veidā un ar jebkuriem līdzekļiem izvairīties no tiešas, personīgas atbildības uzņemšanās par izdarīto un arī neizdarīto.
Lasīt visu...

21

Vai Brīvības cīņās kritušie ziedoja dzīvību birokrātijai?

FotoŠodien ziedoju 100 eur vienam ukraiņu karavīram medicīnas izdevumiem. Un saņēmu no SEB bankas paziņojumu, ka pārskaitījums ir apturēts, jo saskaņā ar Kredītiestāžu likumu bankai jāpārliecinās, vai viss ir kārtībā, un man jāraksta skaidrojums, kam un kādēļ šo naudu skaitu.
Lasīt visu...

21

Nākamā gada budžets ir vienkārši papīrs bez sasaistes ar realitāti

FotoAr budžetu lielos vilcienos ir tā, ka tas nav izpildāms - balstīts ekonomikas izaugsmes prognozēs, kas uz šo brīdi jau jāsamazina (pēc trešā ceturkšņa datiem, kas rāda spēju neprognozētu IKP sarukumu).
Lasīt visu...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

Stāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi....

Foto

Neēdušais paēdušo neinteresē

Paralēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās...

Foto

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

Sveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu...

Foto

Es un man līdzīgie esam tie, kuri nosaka, kas ir un kas nav ārsts!

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome lems vai anulēt Edgaram Mednim pediatra un...

Foto

Vai Ventspils ilgojas pēc padomju laikiem?

Pagājušonedēļ, 15. oktobrī – 966 dienas pēc Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā un 782 dienas pēc okupekļa krišanas Rīgā –...

Foto

Kuņģa samazināšanas operāciju pārlieku tuklajiem Latvijā veiks par ES naudu, ar vēzi tieciet galā paši!

„Treknā Latvija” nonākusi pasaules uzmanības lokā: mūsu valstī aptuveni 60% pieaugušo...

Foto

Par maitām, kas pārdevuši valsti

Problēma ar akcīzes celšanu ir šāda. Tīri teorētiski, pēc šābrīža CO2 cenām, es parēķināju, degvielas cenām jāpieliek par 20 centiem dārgākai,...

Foto

Savdabīgais „Rail Baltica” problēmas „atrisinājums”

Iesaku noskatīties video#mce_temp_url#, pirms lasīt manu komentāru. Vēlos nedaudz pielikt klāt no sevis....

Foto

Ja nu pārbaude atklāj, ka lielākie noziedznieki ir tie, kas ķer noziedzniekus?

Aprindas, kas sevi gadiem sauc par pilsonisko sabiedrību un visādi mēģina graut vai mainīt...

Foto

Būtu tikai korekti un godīgi, ja pašreizējais aizsardzības ministrs saņemtu drosmi un atkāptos no amata

Kad šā gada 7. septembrī Latvijā netraucēti ielidoja Krievijas drons un...

Foto

Apzināsimies mūsu vēsturisko pienākumu – darīsim Latviju latvisku un pasauli latvisku!

Valsts valodas dienā varam atcerēties, ka līdzās ekonomiskajai situācijai, nacionālā kultūras mantojuma saglabāšanai, dabas un...

Foto

Mēs aizņemsimies un noēdīsim vēl 1,5 miljardus eiro, kurus nāksies atdot jūsu bērniem un bērnubērniem

Pirmdien, 14. oktobrī, Ministru kabinets (MK) apstiprināja likumprojektu par 2025. gada...

Foto

Bla bla bla bla bla bla bla...

Latvijas izaugsmes un labklājības atslēgvārds ir konkurētspēja, bet galvenais valsts konkurētspēju veicinošais faktors ir produktivitāte. Latvijā produktivitāte uz vienu...

Foto

Iznīcinot reģionālos medijus, draud veidoties brīva telpa ienaidnieka dezinformācijai

“Tas viennozīmīgi ir valsts drošības jautājums,” pēc notikušā konkursa vērtējot atteikumu reģionālajiem medijiem piešķirt Eiropas Savienības Atveseļošanas...

Foto

Kas notiek ar mūsu valsti: vai Latvijā var brīvi iekļūt arī 46 Krievijas kaujinieki?

Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3%...

Foto

Vai Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Švinka atbalsta "Hamas" teroristus?

Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas,...

Foto

Kāpēc izgāzās kristietības dialogs ar liberālismu

Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons...

Foto

Lielbritānijas karstā vasara

No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti...

Foto

Kur pazudušas bailes no naftas krājumu izsīkšanas. Mazliet fantastiska vīzija

Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram,...

Foto

Pensiju 2.līmeņa iemaksu samazināšana grauj uzticību valsts pensijai

Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība...