Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sevišķi smagos noziegumos apsūdzētā tā sauktā oligarha Ventspils mēra Aivara Lemberga „labā roka”, ilggadējais Ventspils domes priekšsēdētāja pirmais vietnieks un Ventspils brīvostas valdes loceklis Jānis Vītoliņš sekojis sava šefa Lemberga pēdās un, visticamākais, arī ir viena vai vairāku brīvostas uzņēmumu slēpts līdzīpašnieks. Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, Vītoliņam caur sazarotu ārzonu firmu tīklu, iespējams, pieder ietekme vairākos Ventspils uzņēmumos, tai skaitā Ventspils brīvostā strādājošā sauskravu termināļa Noord Natie Ventspils Terminals (NNVT) kapitālā. Turklāt Pietiek zināms, ka par Ventspils vicemēra un Ventspils brīvostas valdes locekļa Vītoliņa iespējamo slēpto līdzdalību NNVT un citos Ventspils uzņēmumos ieinteresējusies arī Ģenerālprokuratūra.

Pietiek rīcībā esošā informācija ļauj spriest, ka Vītoliņš kā Ventspils brīvostas valdes loceklis, iespējams, vienlaikus ir arī 5,42% ostā strādājošā termināļa NNVT daļu īpašnieks. Savas īpašuma daļas Ventspils vicemērs, iespējams, paslēpis aiz britu Virdžīnās reģistrētas ofšoru kompānijas Acornstone Limited. Šo daļu pārvaldību oficiāli pašlaik nodrošina advokāts Indulis Ludiņš, kuram kopā ar Lemberga intereses Rīgas apgabaltiesā pārstāvošo advokātu Raimondu Krastiņu pieder advokātu birojs Ludiņš un Krastiņš.

Vītoliņa Valsts ieņēmumu dienestā (VID) pērn iesniegtajā valsts amatpersonas deklarācijā nav atrodamas ziņas par to, ka viņš būtu jebkādu ārzonās vai Ventspilī reģistrētu uzņēmumu līdzīpašnieks.

No avotiem tiesībsargājošajās iestādēs Pietiek zināms, ka aizdomas par Vītoliņa, iespējams, slēptām, oficiāli nedeklarētam interesēm šajā Ventspils brīvostas uzņēmumā un arī citos Ventspils uzņēmumos radušās arī Ģenerālprokuratūrai. Avotu teiktais liecina, ka Vītoliņa kā Ventspils brīvostas un Ventspils pašvaldības amatpersonas iespējamos likuma pārkāpumus Ģenerālprokuratūra pašlaik izmeklē tā sauktās Ventspils amatpersonu lietas ietvaros.

Vītoliņš sarunā ar Pietiek svētdien kategoriski noraidīja, ka būtu bijis un vai pašlaik būtu NNVT kapitāla daļu īpašnieks. Uz jautājumu, vai jebkad bijis slēpts līdzīpašnieks NNVT vai citos Ventspils uzņēmumos, Vītoliņš atbildēja: „Nekad neesmu bijis nevienas kapitālsabiedrības līdzīpašnieks, ne iekšzemē, ne ārzonās. Tas viss ir atrodamas manā valsts amatpersonas deklarācijā.”

Uz norādi, ka arī Lembergs nekad savā VID iesniegtajā amatpersonas deklarācijā nav norādījis visus sev patiesi piederošos īpašumus, Vītoliņš sacīja, ka par to nevar izteikties. Ventspils vicemērs minēja, ka līdz šim nav aicināts uz prokuratūru, lai sniegtu liecības par, iespējams, viņam slēpti piederošām NNVT kapitāla daļām.

Ar vērienu Ventspils brīvostas kravu termināļa, uzņēmuma NNVT izveide un celtniecība tika izziņota 1998. gada vasarā. Toreiz gan Lembergs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas medijos izteicās, ka jaunā termināļa izveidē Ventspils brīvostā tiks ieguldīti aptuveni 70 miljoni dolāru, ka jaunais terminālis radīs aptuveni 300 jaunu darba vietu un aizņems 36 hektārus Ventas kreisajā krastā pilsētas teritorijā, bet NNVT jauda būs vismaz 150 000 konteineru gadā, un uzņēmuma darbs tiks orientēts uz NVS, Krievijas un Rietumeiropas kravu apkalpošanu.

1999.gada pavasarī, ekspremjera Viļa Krištopana (LC) valdības laikā Lembergam izdevās panākt, ka projekta īstenošanai ar Ventspils brīvostas garantijām tiek piesaistīts Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kredīts 21,2 miljonu dolāru apmērā. Šī kredīta līguma parakstīšanā Londonā 1999.gada 30.jūnijā piedalījās arī pretrunīgā vērtētā un ar Lemberga „stipendijām” saistītā Krištopana valdības ekonomikas ministre Ingrīda Ūdre (tagad Latimira).

Uz Londonu Ūdre toreiz devās par Ventspils brīvostas naudu, un medijos, to vidū toreiz Lembergam opozīcijā esošajā laikrakstā Diena šāda ministres rīcība tika asi kritizēta. Savukārt gan Ventspils mērs, gan Ventspils brīvostas amatpersonas tad uzsvēra, ka Ūdre par došanos uz Londonu un līguma parakstīšanu ar ERAB par kredītu NNTV būvniecībai esot jāuzslavē. Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis toreiz, attaisnojot Ūdres braucienu uz Londonu, medijos norādīja, ka ERAB kredīts NNTV projekta īstenošanai „ir lielākais šāda veida kredīts Austrumeiropā un ir ievērojams notikums”.

Mediju telpā tobrīd, 1999.gada jūnijā bija tikai aizdomas, ka vērienīgi iecerētais NNVT projekts patiesībā varētu būt saistīts ar Lembergu kā vienu no šī termināļa patiesajiem īpašniekiem.

Tikai Ģenerālprokuratūras 2005.gadā sāktā Ventspils amatpersonu lietas izmeklēšana un krimināllieta, kuras ietvaros Ģenerālprokuratūra pret Lembergu cēla apsūdzību (krimināllietas iztiesāšana pašlaik norit Rīgas apgabaltiesā), atklāja, ka mediju jau 1999.gadā izteiktās bažas bija pamatotas un, ka Lembergs caur ārzonu firmu Electrotech (Europe) Limited bijis slēpts vismaz 11,7% NNVT daļu līdzīpašnieks. Tas, ka Electrotech patiesā labuma guvējs bija Lembergs, izriet no Rīgas apgabaltiesai nodotās tā sauktās Lemberga krimināllietas materiāliem, kurā kopā ar Lembergu apsūdzēts arī viņa dēls Anrijs un Ventspils uzņēmējs Ansis Sormulis. 

Tagad Pietiek rīcībā esošā informācija un dokumenti ļauj secināt, ka līdzīgi kā Lembergs toreiz, 1999.gadā NNTV dibināšanā, iespējams, iesaistījies arī Lemberga vietnieks Vītoliņš. Viņam, kurš jau tolaik bija arī Ventspils brīvostas valdes loceklis, NNVT, visticamākais, „iedalīti” 5,7% jaunā termināļa daļu, kas tikušas paslēptas aiz britu Virdžīnu ofšora Acornstone.

Turklāt no Pietiek rīcībā esošajiem dokumentiem izriet, ka Vītoliņam, iespējams, piederošā Acornstone līdzdalības nodrošināšanai NNVT Lembergam piederošais ārzonu uzņēmums Electrotech 1999.gadā aizdevis vismaz 200 000 eiro. Šis Lemberga firmas aizdevums Acornstone 1999.gada sākumā ļāva kļūt par NNVT līdzīpašnieci.

Pēc ERAB kredīta iegūšanas NNVT kravu termināla izbūve tika sākta 1999.gada otrajā pusē. Tā pirmā kārtā tika atklāta jau 2000.gada maijā. Lemberga vērienīgi izsludinātais konteineru kravu pārkraušanas bizness NNVT gan neizdevās. NNVT nodarbojas ar tā saukto sauskravu jeb ģenerālkravu – koksnes un metāla – pārkraušanu Ventspils brīvostā.

NNVT dibināšanā iesaistījās un tā īpašniece ir arī miljonāram Olafam Berķim piederošā firma N&J. NNVT īpašnieku vidū ir Ventspils miljonāri Oļegs Stepanovs un Igors Skoks.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...