“Vērtības. Pārliecība. Rīcība. Ir mūsu komandas spēka vārdi” – tas raksturo Aivara Tenisona, iespējams, izdarīto noziegumu pret savu sievu un bērnu māti...
Pietiek lasītājs30.05.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Noskatījos šā gada 29. maija raidījuma Panorāma sižetu par sievieti, kuras vīrs, ar kuru viņa vairs nedzīvo kopā (norit šķiršanās process), pēc kopīgi apmeklētām radu svinībām viņu piekāvis, sievietei raidījis divus mērķtiecīgus sitienus pa galvu, vilcis 15 metrus pa zemi, sitis viņas galvu pret koka stabu, sievietei ir salauzti sejas kauli pēc vilkšanas pa zemi un sišanas, kā arī ir citi miesas bojājumi, kurai nākamnedēļ tiks veikta operācija dēļ nežēlīgā vardarbības aktā gūtiem miesas bojājumiem.
Daudzi Ropažu novada iedzīvotāji sižetā atpazina cietušo sievieti un līdz ar to viņas vīru Aivaru Tenisonu, kurš 7.jūnija pašvaldību vēlēšanās kandidē uz Ropažu novada domes deputāta amatu no 3. saraksta "Latvijas attīstībai", Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK".
Ropažu novada domes priekšsēdētājas Vitas Paulānes saraksta biedrs un vietnieks Haralds Burkovskis raksturo savu sarakstu “VĒRTĪBAS. PĀRLIECĪBA. RĪCĪBA. IR MŪSU KOMANDAS SPĒKA VĀRDI”. Tas ļoti labi raksturo Aivara Tenisona, iespējams, izdarīto noziegumu pret savu sievu un bērnu māti.
Neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr viņas vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tomēr Ropažu novada iedzīvotājam ir tiesības būt informētiem par deputāta kandidāta Aivara Tenisona reputācijas riskiem, izdarot savu izvēli pašvaldību vēlēšanās.
Seko mums 
Daži citāti: "Tad atkal turpinājās bēdu stāsts par ministrijām, kuru darbinieki nekādus mērķus noteikt neesot spējīgi. Vismaz “airBaltic” gadījumā mērķi neesot noteikti."
Pievienoju tiešām smieklīgu tvītu, pats iesmēju. Pirmajā brīdī. „Guntars Meluškāns: Šlesers sola izvest ielās savus vēlētājus. Rīgas ieslodzījuma vietās valda patīkams satraukums.”
Latvijā 2025. gada 7. jūnijā notika pašvaldību vēlēšanas. Precīzāk – notika vēlētāju gribas izteikšana, taču balsu skaitīšana pārvērtās par valsts funkcionalitātes sabrukuma laboratoriju. Šo notikumu tagad ierakstīsim hronikā kā "demokrātijas beta versiju ar automātisku atbildības apvedceļu".
Rosļikovs visu acu priekšā gatavo augsni krievijas specoperācijai tautiešu aizstāvēšanai. Saku kā režisors, kurš kaut ko saprot no dramaturģijas likumiem. Ja viņu nenoņem no trases savlaicīgi (likuma pārkāpumi acīmredzami, un to var izdarīt legāli), tad gaidiet tankus Rīgas ielās, iespējams, jau rudenī.
Gan jau arī šoreiz polittehnoloģi būs atraduši veidu kā lielākajai daļai pilsoņu uzlauzt apziņas kodus, apiet krititiskās domāšanas barjeras un panākt saviem klientiem vajadzīgos rezultātus. Visiem nevajag. Tikai vairākumam. Tātad grābekļi ir sagatavoti vajadzīgās krāsās un izlikti iepriekš aprēķinātās vietās. Vairākums ar garantiju uzkāps. Tas tā, ievadam.
Pēdējās nedēļas jau bija tik notikumu pilnas, ka ziņu atkarības sirdzējiem nebija laika ne normālai ēdienreizei, ne mierīgi uz poda pasēdēt. Tipiska aina – glaudāmrīks vienumēr rokā, nedaudz šķielējošs acu skats displeju nepamet ne uz mirkli. Un te nu sākās tādi trakumi, salīdzinājumā ar kuriem Holivudas pasakas sāka izskatīties garlaicīgas kā komjauniešu atskaites. Bet lai nu uguņošana, neticamie video skati un pārgudrā spriešana par ģeopolitiskajām sekām paliek citiem.
Vienā no “bagātākajām” pašvaldībām Latvijā – Ropažu novadā – sākusies pirmsvēlēšanu peldēšana.
Pievērsiet uzmanību attēlam. 1952. gads. Šie vīri dzīvo mežā jau astoto gadu. Nevis kā dzērāji, plikadīdas vai “bandīti”, kā tos vēl šodien cenšas attēlot padomju laiku mantojuma sargi un čekas bērni, bet kā Latvijas partizāni – cilvēki, kuri, ziedojot savas dzīvības, līdz pēdējam elpas vilcienam pretojās okupācijai.
Iespējams, ka tuvā nākotnē skaistos dabas skatus, ar kuriem šodien lepojamies, indiešu bērneļi Latvijā varēs skatīt tikai bilžu grāmatās. Pie reizes arī uzzināt, ka kādreiz šeitan pie Baltijas dzīvojuši latvieši, kas labprātīgi izmiruši, bet aizejot izpostījuši visu aiz sevis. Rēzijas Kalniņas pravietojums, ka pastāv plāns iztīrīt šo zemi, lai tā būtu placdarms kaut kam citam, iegūst arvien skaidrākas aprises.
