Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valda Dombrovska (Vienotība) valdībā, meklējot veidus, kā šā gada budžetā nodrošināt papildus konsolidāciju, panākta neformālā vienošanās, ka sociālā budžeta izdevumi tiks samazināti par 11,2 miljoniem latu. Priekšlikumi par to, kā samazināt sociālo budžetu, pirmdien uz koalīcijas padomes sēdi jāatnes Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) un šīs apvienības pārstāvētajai labklājības ministrei Ilonai Jurševskai.

Vēl nedēļas nogalē skaidru priekšlikumu no ZZS nebija. Tā vietā bija tikai dzirdams, ka ZZS pilnīgi noteikti nav gatava atsaukties finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) netiešajiem mudinājumiem meklēt iespējas mazināt sociālā budžeta izdevumus pensiju tēriņos.

Līdz ar to sagaidāms, ka ZZS sociālajā jomā, iespējams, rosinās griezt budžeta izdevumus taupot uz bezdarbnieku rēķina, kā arī mazinot naudu tā sauktajai simtlatnieku programmai un citiem ar nodarbinātību un darba ņēmējiem saistītiem pasākumiem.

Netiek gan arī izslēgts, ka ne ZZS, ne labklājības ministre pirmdien koalīcijā tā arī nepiedāvās priekšlikumus tam, kā par 11 miljoniem latu apcirpt sociālo budžetu. Ļoti iespējams, ka ZZS turpinās uzstāt - šā gada budžetā papildus konsolidējamie līdzekļi jāatrod ēnu ekonomikā, finanšu ministram un premjeram par to jāpārliecina starptautiskie aizdevēji, kā arī jāpanāk vienošanās par mazāku budžeta konsolidācijas apjomu un vēlāku budžeta grozījumu pieņemšanas termiņu.

Ņemot vērā cīņas, kas valdošajā koalīcijā norit par lielāko sociālā budžeta izdevumu – pensiju - griešanu, Pietiek aicināja to komentēt Latvijas Pensionāru federācijas vadītāju Ainu Verzi:

Vienotība ar mums nav runājusi par pensiju vai pensiju piemaksu samazināšanu. Pie mums uz iepriekšējo valdes sēdi [10.janvārī] bija Štokenberga kungs, un mēs visas šīs lietas pārrunājām, jo viņš arī kā Vienotības pārstāvis pirms vēlēšanām parakstīja vienošanos ar mūsu federāciju par sadarbību. Un viņš teica, ka ir atbildīgs par šo vienošanos, un vēl janvārī viņš ne ar vienu pušplēstu vārdu nepieminēja to, ka būtu vispār jāapspriež šāda situācija – pensiju vai pensiju piemaksu griešana.

Vienīgais solījums, kas no viņa puses tika apstiprināts, tas ir, sadarbības memoranda pēdējais punkts – neizskart esošo pensionāru pensijas un piemaksas, tiks pildīts. Pie tā mēs arī palikām.

Pēc tam mēs ar labklājības ministri un mūsu federācijas valdi visu pārrunājām un vienojāmies, ka nekāda esošo pensionāru dzīves līmeņa pasliktināšana nevar notikt.

Šīs finanšu ministra norādes, ka sociālajā budžetā jāmeklē budžeta līdzekļu taupīšana, ir pieņemamas tikai tik daudz, ka mēs piekrītam tam, ka nauda ir jāmeklē sociālajā budžetā. Tam mēs nestrīdamies pretī, jo arī ministre mūs informēja, ka šī summa - 11,2 miljoni - budžetā ir jāatrod.

Taču no ministres saprotu, ka ministrijai ir ieceres, kur šos miljonus atrast, neaizskarot bērnus un vecos cilvēkos. Ir taču sociālajā budžetā vēl citas iespējas.

Tā ka mēs esam pilnīgi kategoriski par to, ka ne par latu nedrīkst skart pensionārus, ka nedrīkst mazināt ne pensijas, ne piemaksas pie pensijām.

Turklāt, kas ir šīs piemaksas. Mums augstākās varas pārstāvjiem ir ļoti daudz jāskaidro, kas vispār ir pensijas piemaksa, īpaši tagad, kad ir ievēlēti tik daudzi jauni politiķi, kuriem nav nekādas saprašanas, kas tās piemaksas ir.

Viena daļa saprot, ka tās ir kaut kāds komunālo maksājumu pabalsts. Taču tas ir ceturtais pensiju līmenis, ko radīja, veidojot pensiju sistēmu pašā sākumā ar Pasaules Bankas atbalstu. Piemaksas kompensē iepriekšējā darba sistēmā nostrādāto darba mūžu, un šīs piemaksas ir nepieciešamas.

Ja Vienotības valdība atļautos griezt pensiju piemaksas, tas jau nebūtu tikai spļāviens sejā vēlētājiem, te es saskatu arī juridisko pusi. Vienotība kā politisks spēks ir ar mūsu federāciju trīs personu sastāvā [Štokenbergs (Sabiedrība citai politikai, Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība), Solvita Āboltiņa (Jaunais laiks)] parakstījusi sadarbības vienošanās, un mēs uzskatām, ka šie paraksti nes arī juridisku atbildību, ne tikai politisku.

Pagaidām mēs piesaistāmies pie politiskās atbildības. Ja šie cilvēki pārkāpj to memorandu, kuru parakstījuši, tas jau nozīmēs, ka viņu turpmākā politiskā karjera arī ir apdraudēta, jo tauta viņiem to nepiedos. Kāpēc viņiem ar to ir jāriskē?

Budžetā ir citi līdzekļu avoti, kuri jāpārskata, ir daudzas izdevumu lietas, tikai jābūt gribai un mazliet jāpiespiežas, nevis vienkārši jāņem un jānogriež kaut kas no pensijām.

Ja Vilka kungs kā sauss finansists nerēķinās ar cilvēkiem, tad pārējiem Vienotības valstsvīriem tomēr ir jāatceras gan politiskā, gan juridiskā atbildība par to, ko viņi ir solījuši.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...