Veselības ministrija mēģina izlocīties no atbildes, vai Belēvičs pieprasījis sev uz Kosovu līdzi savu "grīdas biedreni"
PIETIEK29.07.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Veselības ministrija trešdien beidzot sniedza izvairīgas atbildes saistībā ar veselības ministra Gunta Belēviča un viņa biroja vadītājas Ingas Štāles kopējo komandējumu uz Kosovu, mēģinot izlocīties no atbildes - vai ministrs bijis tas, kurš pieprasījis sev līdzi komandējumā savu dzīvokļa "grīdas biedreni" (abi attēlā).
Kā jau ziņots, tas, ka veselības ministrs Belēvičs par savu biroja vadītāju izvēlējies šā gada sākumā par viņa vadītās ministrijas pārraudzītās P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas trešo valdes locekli (alga - virs 3800 eiro) ieceltā Normunda Štāla bijušo dzīvesbiedri Ingu Štāli, nav nekāds noslēpums - tāpat kā tas, ka abi (Belēvičs un Štāle) jau vairākus mēnešus dzīvo kopā. Štāle ir 41 gadu veca sieviete, ar kuru Belēvičs kopā mitinās par 983 tūkstošiem eiro iegādātā dzīvoklī Ķīpsalā un par kuru viņš dzeltenajai presei izteicies: "Mums ir palienēts galds, un mēs guļam uz grīdas."
Līdz šim gan atklātībā nebija nonākušas ziņas, ka ministrs savas privātās dzīves uzlabošanai un komforta nodrošināšanai būtu sācis izmantot budžeta līdzekļus, lai lietderīgo apvienotu ar patīkamo ne tikai pašu mājās vien, bet nu vairs tā nav. "24.-26.jūnijā pēc Kosovas Republikas veselības ministra Dr. Imet Rrahmani uzaicinājuma G.Belēvičs devās uz Prištinu (Kosovas Republika), lai tiktos ar Kosovas Republikas prezidenti Atifete Jahjaga, ar Kosovas veselības ministru un citām amatpersonām, kā arī iepazītos ar Kosovas veselības aprūpes sistēmu. Delegācijā: Inga Štāle – ministra biroja vadītāja," skanēja Veselības ministrijas veselu mēnesi gatavotais paskaidrojums uz Pietiek pārstāvja informācijas pieprasījumu.
Komandējums uz Prištinu, kurp, apvienojot lietderīgo ar patīkamo, Belēvičs bija devies kopā ar savu dzīvokļa "grīdas biedreni", nodokļu maksātājiem izmaksāja 1789 eiro un 49 centus.
Trešdien Veselības ministrija tā arī neatbildēja uz Pietiek jautājumu, kura konkrētā ministrijas amatpersona ierosināja Štāles līdzdalību komandējumā un kura konkrētā ministrijas amatpersona uzstāja uz Štāles līdzdalību komandējumā. Tā vietā tika atkārtots - rīkojumu par komandējuma piešķiršanu parakstījusi Veselības ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa.
"Atbilstoši Veselības ministrijas izstrādātajai procedūrai par komandējumiem lēmuma pieņemšanas procesā par kādas amatpersonas komandējuma nepieciešamību ir iesaistīts attiecīgās struktūrvienības vadītājs un Eiropas lietu un starptautiskās sadarbības departamenta vadība. Rīkojumu par komandējuma apstiprināšanu amatpersonai paraksta ministrijas valsts sekretāre," skanēja ministrijas atbilde, savukārt pati Zvidriņa pašlaik devusies atvaļinājumā un uz telefona zvaniem neatbild.
Tikpat savdabīga bija arī ministrijas atbilde uz Pietiek jautājumu - vai komandējumam uz Kosovu kopā ar Belēviču tika izskatītas citas kandidatūras: "Ņemot vērā citu ar starptautisko sadarbību saistīto Veselības ministrijas amatpersonu un darbinieku komandējumu grafiku, saskaņā ar valsts sekretāres rīkojumu ministra biroja vadītāja tika nosūtīta komandējumā uz Kosovu."
Toties ministrija sniedza salīdzinoši garu aprakstu par funkcijām, ko ministrijas un ministra labā veic Štāle un kur vidū pirmā ir "veselības ministra darba nepārtrauktības nodrošināšana", bet nākamā - "vadīt, plānot un nodrošināt ministra darbu, t.sk., nodrošināt saikni ar starptautiskajām organizācijām".
Tāpat Štāles uzdevums esot "nodrošināt ministra pastāvīgu saziņu ar Veselības ministrijas struktūrvienībām, kā arī ārvalstu iestādēm un amatpersonām", un šis uzdevums tiekot veikts, "gan strādājot līdzās ministram Rīgā, gan arī pavadot veselības ministru komandējumos uz ārvalstīm".
"Ministra komandējuma laikā biroja vadītāja ir pastāvīgā saziņā ar Veselības ministrijas amatpersonām, nodrošinot ministru ar visu viņa vizītes darbam un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju, kā arī nododot veselības ministra rīkojumus izpildei ministrijas amatpersonām. Tāpat biroja vadītāja veic ministra tikšanos organizēšanu un sarunu pierakstus," skaidro ministrija. Tieši šādas profesionālās prasmes arī esot bijušas vajadzīgas, lai pavadītu Belēviču svarīgajā komandējumā.
Foto no delfi.lv
Seko mums 
Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai. Tiek rīkotas arvien jaunas darba grupas, rakstīti informatīvie ziņojumi, atzinumi, atbildes iedzīvotājiem un biedrībām, tikmēr ar risinājumiem joprojām neviens nesteidzas.
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
