Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu mazliet naivu cerību, ka šoreiz viss būs citādāk nekā visas iepriekšējās reizes. Varat mani nopelt un saukāt par dīvāna komentētāju (kas lielā mērā ir taisnība), jo mums, vienkāršajai tautai, izprast to varas un “atbildības” sajūtu, kad treknais Rīgas maks ir tavā kabatā, visticamāk nav lemts. Turklāt šajā COVID ērā, kad daudzi palikuši bez darba, ievēro karantīnu vai vienkārši paniski baidās iziet uz ielas (bailēs no pēkšņas COVID nāves), dīvāns, televizors un lēta “žračka” ir tas, kas sagādā lielāko baudu. Tāpēc atļaušos pāris komentārus.

Kā parasti pirms vēlēšanām ar plašiem smaidiem mūs apber ar bezgalīgiem solījumiem mainīt visu, ko darījuši iepriekšējie, ar progresīviem nākotnes plāniem un vīzijām, ka Rīga beidzot nonāks kārtīga saimnieka rokās.

Pēkšņi pirms došanās pie vēlēšanu urnām politiķiem rūp, ko domā sabiedrība – piemērotās frāzēs tiek ietērpti priekšvēlēšanu solījumi gan trenuškās tērptajiem Bolderājas un Purčika gopņikiem, gan Rīgas klusā centra mājsaimniecēm, kurām rūp eko pārtika, komposta radīšana un tas, kā noturēt savu veci un frizūru grožos. Ļoti gribas cerēt, ka šīs rūpes neapsīks līdz ar Rīgas atslēgas varas sajušanu savā ķetnā un ieslīgšanu ērtajā amata krēslā.

Tad nu, lūk, daži padomi jums, godātie kandidāti, kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa un turēties vērsim pie ragiem uz ilgu laiku:

Ja gribas zagt, tad darīt to tā, lai tiek arī citiem. Būsim godīgi paši pret sevi – tāda maza iegribiņa zagt būs visiem. Tāpēc varbūt rušināties pa pašvaldību tā, kā maza auguma kungs to darījis Ventspilī – ielas sakārtotas, bruģis uzlikts (un nav jāpārtaisa neskaitāmas reizes), govju pieminekļi spīd uz katra stūra, un visi laimīgi. Rīgā gan varētu ieviest kādu citu simbolisku statuju atbilstoši uzvarētāja uzvārdam, piemēram, ķirša, ozola vai vītola formā.

Ja gribas lobēt kāda uzņēmuma intereses un par to saņemt “pateicību”, un vēl gūt sabiedrības atbalstu, – pa reizei nepieciešams piekāpt pie vēlētāja mikrorajonā arī pēc vēlēšanām un uzklausīt viņa vaidus par nolauzto opeļa riteni neizbraucamajā pagalmā, izcirstajiem kokiem kāda Lidla būvniecības dēļ (varbūt kompromiss būtu mikrorajonos, kur izcērt kokus, dalīt skābekļa kokteiļus svētdienās), “sačakarēto” satiksmi IKEA rajonā un sūdzības par sabiedriskā transporta problēmām, jo tiem, kas pēdējo reizi tramvajā brauca deviņdesmitajos, grūti izprast situāciju 21.gadsimtā. Lai gan tantes ar reņģu maisiem no Centrāltirgus un līmes ostītāji joprojām ir kā dažu tramvaja līniju simbols.

Ja mēra beņķis pēkšņi saļogās un gribas  notīties uz godpilnāko Eiropas krēslu, tad strādāt tā, lai nav kauns savus lēmumus ielikt caurspīdīgā eko maisiņā (caurspīdības laikmets tomēr) un nodot pārbaudei Valsts kontrolei.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...