Vēstule jaunajam Rīgas domes vadītājam – kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa
Vēlētājs Guntis Vītoliņš27.08.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Godātie kandidāti, rakstu kā nedaudz skeptisks vēlētājs, kurš raugās uz Rīgas domes vēlēšanām ar tādu mazliet naivu cerību, ka šoreiz viss būs citādāk nekā visas iepriekšējās reizes. Varat mani nopelt un saukāt par dīvāna komentētāju (kas lielā mērā ir taisnība), jo mums, vienkāršajai tautai, izprast to varas un “atbildības” sajūtu, kad treknais Rīgas maks ir tavā kabatā, visticamāk nav lemts. Turklāt šajā COVID ērā, kad daudzi palikuši bez darba, ievēro karantīnu vai vienkārši paniski baidās iziet uz ielas (bailēs no pēkšņas COVID nāves), dīvāns, televizors un lēta “žračka” ir tas, kas sagādā lielāko baudu. Tāpēc atļaušos pāris komentārus.
Kā parasti pirms vēlēšanām ar plašiem smaidiem mūs apber ar bezgalīgiem solījumiem mainīt visu, ko darījuši iepriekšējie, ar progresīviem nākotnes plāniem un vīzijām, ka Rīga beidzot nonāks kārtīga saimnieka rokās.
Pēkšņi pirms došanās pie vēlēšanu urnām politiķiem rūp, ko domā sabiedrība – piemērotās frāzēs tiek ietērpti priekšvēlēšanu solījumi gan trenuškās tērptajiem Bolderājas un Purčika gopņikiem, gan Rīgas klusā centra mājsaimniecēm, kurām rūp eko pārtika, komposta radīšana un tas, kā noturēt savu veci un frizūru grožos. Ļoti gribas cerēt, ka šīs rūpes neapsīks līdz ar Rīgas atslēgas varas sajušanu savā ķetnā un ieslīgšanu ērtajā amata krēslā.
Tad nu, lūk, daži padomi jums, godātie kandidāti, kā neuzkāpt uz Ušakova grābekļa un turēties vērsim pie ragiem uz ilgu laiku:
Ja gribas zagt, tad darīt to tā, lai tiek arī citiem. Būsim godīgi paši pret sevi – tāda maza iegribiņa zagt būs visiem. Tāpēc varbūt rušināties pa pašvaldību tā, kā maza auguma kungs to darījis Ventspilī – ielas sakārtotas, bruģis uzlikts (un nav jāpārtaisa neskaitāmas reizes), govju pieminekļi spīd uz katra stūra, un visi laimīgi. Rīgā gan varētu ieviest kādu citu simbolisku statuju atbilstoši uzvarētāja uzvārdam, piemēram, ķirša, ozola vai vītola formā.
Ja gribas lobēt kāda uzņēmuma intereses un par to saņemt “pateicību”, un vēl gūt sabiedrības atbalstu, – pa reizei nepieciešams piekāpt pie vēlētāja mikrorajonā arī pēc vēlēšanām un uzklausīt viņa vaidus par nolauzto opeļa riteni neizbraucamajā pagalmā, izcirstajiem kokiem kāda Lidla būvniecības dēļ (varbūt kompromiss būtu mikrorajonos, kur izcērt kokus, dalīt skābekļa kokteiļus svētdienās), “sačakarēto” satiksmi IKEA rajonā un sūdzības par sabiedriskā transporta problēmām, jo tiem, kas pēdējo reizi tramvajā brauca deviņdesmitajos, grūti izprast situāciju 21.gadsimtā. Lai gan tantes ar reņģu maisiem no Centrāltirgus un līmes ostītāji joprojām ir kā dažu tramvaja līniju simbols.
Ja mēra beņķis pēkšņi saļogās un gribas notīties uz godpilnāko Eiropas krēslu, tad strādāt tā, lai nav kauns savus lēmumus ielikt caurspīdīgā eko maisiņā (caurspīdības laikmets tomēr) un nodot pārbaudei Valsts kontrolei.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
