Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Vēstule Latvijas žurnālistiem

Atis Apinis, LR pilsonis un apvienības Ražots Latvijā valdes priekšsēdētājs
13.06.2011.
Komentāri (54)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēdējā laikā, skatoties TV raidījumus par politiskām tēmā sakarā ar gaidāmajām Saeimas ārkārtas vēlēšanām, arvien biežāk dzirdami apgalvojumi, ka „nekas jau nemainīsies” un „tos pašus jau vien vēlēsim”. Turklāt pārsvarā šie apgalvojumi izskan no LTV žurnālistiem, kā arī pieaicinātajiem t.s. ekspertiem.

Uz pašu uzdotu jautājumu: „Vai kaut kas var mainīties?” pārsvarā paši žurnālisti konstatē, ka nekas jau nebūs, ka tie paši vēži jau vien būs jāvēlē.

Man kā TV skatītājam un LR pilsonim rodas jautājums - vai paši žurnālisti grib pārmaiņas? Jeb arī viss Latvijā ir labi un skaisti un mēs kārtējo reizi varam vērot rūpīgi iestudētu politisko teātri tautai?

Varbūt viss labi un skaisti ir pašiem žurnālistiem, kuriem pēc sagatavota scenārija jāturpina potēt TV skatītājiem, ka kardinālas pārmaiņas Saeimas ārkārtas vēlēšanās nav iespējamas principā?

Vai jums, cienījamie žurnālisti, neliekas, ka jūs esat līdzvainīgi pie šīs situācijas ,ka pat kaimiņi mūs sauc par neizdevušos valsti? Varbūt tomēr vajadzētu izberzēt acis, saņemties drosmi un aicināt cilvēkus kļūt politiski aktīviem, veidot partijas, stāties esošajās, censties reāli ietekmēt valstī notiekošos procesus? Varbūt tomēr ir pienācis laiks jums kļūt par tautas cīņā saucējiem, nevis bezgalīgi atgremot visiem zināmu cilvēku visiem zināmas frāzes?

Jūsu atbildība ir liela. Jūs ietekmējat daudzu cilvēku uzskatus un izpratni par valstī notiekošo. Taču ar savu skeptiski-gudri ironisko stilu pret pārmaiņām jūs ietekmējat cilvēkus negatīvi. Jūs izraisāt jaunatnē apziņu, ka nekas nav maināms un ka uz pārmaiņām nav ko cerēt. Ar šādu attieksmi jūs stimulējat latviešu tautas došanos svešumā, jo ko gan darīt valstī, kurai nav cerību un izredžu?

Aicinu žurnālistus atmest bailes par savu amatu, par savu darbu, par savu algu. Neko īpaši daudz jau jūs īstenībā zaudēt nevarat. Kļūstiet beidzot drosmīgi un runājiet par to, kas jūs patiešām satrauc! Patiesi ceru, ka kaut kas jūs vēl satrauc. Atcerieties, ka samierināšanās ir nodevības paveids. Nodevības pret sevi un pret jūsu lasītājiem un klausītājiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...