Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Cienījamā ministru prezidentes kundze, vēršam Jūsu uzmanību, ka līguma ("vienošanās") starp Izglītības un zinātnes ministriju un Latvijas Universitāti sagatavošanas process rada pamatotu uzticības zudumu valsts civildienestam Izglītības un zinātnes ministrijā, jo neatbilst ministru prezidentes 2015. gada martā publiski sniegtiem solījumiem administrēt Komisijas darbu Latvijas Universitātes aģentūrā "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts" (turpmāk - Institūts), kuras tika panāktas sarunās ar Institūta direktoru, Komisijas priekšsēdētāju, Satversmes aizsardzības biroja direktoru un Tieslietu ministrijas valsts sekretāru.

Paužam viedokli, ka ir vērojamas ministrijas valsts civildienesta ierēdņu - īpaši Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas - juridiskās obstrukcijas pazīmes ar nolūku novilcināt līguma noslēgšanu līdz brīdim, kad praktisks darbs 2015. gadā kļūtu neiespējams. Komisija sniedz šādu atzinumu par 2015. gada 3. septembrī saņemto Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktores Agritas Kiopas piedāvāto vienošanos projektu (turpmāk - projekts).

Paužam iebildumus par projektu, kurus esam pauduši 2015. gada 1. septembrī ministrei un kuri nav ņemti vērā 2015. gada 3. septembra versijā, proti:

1. 18. punktā un tā 18.1. un 18.2. apakšpunktos nav paredzēts konkrēts finanšu līdzekļu apjoms 2015. gadā, 2016. gadā, 2017. gadā un 2018. gadā, šādi pakļaujot Latvijas Universitāti kritiskam finansiālam riskam, jo tā 2015. gada 1. septembrī noslēgusi darba līgumus ar pētniekiem, jo katra finanšu pārskaitījuma apjoms atkarīgs no pielikuma, par kuru saskaņā ar vienošanos ir jāpanāk atsevišķa vienošanās, kas ir atkarīga no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts civildienesta ierēdņu labvēlības. Ierosinām noteikt, ka EUR 244 727 (Divi simti četrdesmit četri tūkstoši septiņi simti divdesmit septiņi euro 00 centi) pārskaita desmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas par Vienošanās izpildes laikposmu no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2015. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2016. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, EUR 250 000 (Divi simti piecdesmit tūkstoši euro 00 centi) pārskaita līdz 2017. gada 1. februārim par Vienošanās izpildes laikposmu no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 31. maijam.

2. Pamatojoties uz Satversmes 113. pantu, Augstskolu likuma un Zinātniskās darbības likuma normām par zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, kā arī likuma Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu (turpmāk - VDK likums) 1. panta 6. punktu, 2. pantu, 18. panta pirmo sekunda daļu nav pieļaujamas projekta 14. punktā paredzētās normas, kas paredz projekta 6.1. un 6.2. apakšpunktos paredzēto pētījumu plānu saskaņošanu ar ministriju; šādā gadījumā atbildību, īstenojot zinātniskās darbības virzienu lietderības izvērtējumu, par zinātnisko darbību uzņemas politiskām amatpersonām pakļauti ministrijas valsts civildienesta ierēdņi, nevis zinātnieki, savukārt tiesību doktrīna nosaka, ka Latvijas Universitāte kā atvasināta publiska persona darbojas autonomi un patstāvīgi, atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam atrodoties Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā, kas paredz augstākajai iestādei dot rīkojumus tikai prettiesiskas bezdarbības gadījumā, nevis saskaņot lietderības apsvērumus.

3. Paužam kategoriskus iebildumus, ka projektā nav skaidri noteikts, ka Latvijas Universitāte īsteno Komisijas pētījumu LU aģentūrā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, kura direktors saskaņo komisijas reglamentu, kā to jau 2015. gada martā publiski solīja ministru prezidente. Apstāklis, ka atvasināta publiska persona apņemas īstenot darbību vienā no tās pastarpinātās pārvaldes iestādēm, nepadara šo pastarpinātās pārvaldes iestādi par līgumslēdzēja pusi. Ierosinām izteikt normas šādā redakcijā:

"2. Darba ietvaros Universitāte:

2.1. organizē telpu nodrošināšanu Komisijas darba vietām, kas aprīkotas ar internetu, datortehniku un biroja iekārtojumu, saņemot atlīdzību iekšējos norēķinos no Darbam paredzētā finansējuma;

2.2. nodrošina Komisiju ar elektroniskā pasta adresēm un informācijas ievietošanu tīmeklī, kā arī telpām sanāksmju, semināru un konferenču norisei;

2.3. izdod periodiskus un neperiodiskus izdevumus papīra un elektroniskā formā;

2.4. slēdz civiltiesiskus līgumus par uzdevumu veikšanu Pētījuma īstenošanai;

2.5. sniedz priekšlikumus Ministru kabinetam, arī normatīvo aktu projektu vai individuālo tiesību aktu projektu veidā, ja tas lietderīgi Komisijas darba un VDK zinātniskās izpētes sekmīgai norisei, tajā skaitā priekšlikumus par Komisijas personālsastāvu;

2.6. nodrošina, ka tās Institūts:

2.6.1. slēdz darba līgumus par atlīdzību par Komisijas priekšsēdētāja, Komisijas priekšsēdētāja vietnieka juridiskās zinātnes jautājumos, vadošā pētnieka, pētnieka un zinātniskā asistenta pienākumu veikšanu, tajā skaitā Augstskolu likuma 38. panta otrās daļas noteiktajā kārtībā, par Pētījuma veikšanu Universitātei piešķirtā finansējuma ietvaros, kā arī slēdz citus līgumus ar citām institūcijām, juridiskām un fiziskām personām komisijas uzdevumu veikšanai un sekmēšanai, kā arīievērojot MK rīkojuma Nr. 433 5. punktā noteikto, nodrošina Komisijas noteiktā eksperta piesaisti;

2.6.2. uztur Komisijas lietvedību, izņemot Ministru kabineta 2004. gada 6. janvāra noteikumos Nr. 21 "Valsts noslēpuma, Ziemeļatlantijas līguma organizācijas, Eiropas Savienības un ārvalstu institūciju klasificētās informācijas aizsardzības noteikumi" paredzēto sevišķo lietvedību, ievērojot normatīvo regulējumu par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu, fizisko personu datu aizsardzību, personu iesniegumu izskatīšanu, dokumentu uzskaiti un glabāšanu un personu tiesībām uz informācijas ieguvi no iestādēm, kā arī uztur Komisijas rīcībā esošos dokumentus un datu bāzes;

2.6.3. atbild par visu dokumentu, kurus Komisija ir saņēmusi, kā arī uzturējusi saistībā ar Dabra izpildi, nodošanu Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīvā normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un kartībā;

2.6.4. saskaņo Komisijas priekšsēdētāja izveidotu reglamentu, kā arī administrāciju veic atbilstoši komisijas, tās priekšsēdētāja un vietnieka norādījumiem;

2.6.5. nodrošina, ka pētniecībā nepiedalās komisijas 2014. gada 20. augusta reglamenta 10. punktā minētās personas, personas, kuras ieņēmušas amatus vai veikušas rīcību kolaborācijā ar Padomju Sociālistisko Republiku Savienības okupācijas varas represīvajām institūcijām;

2.6.6. saskaņo Komisijas darba plānu un apstiprina tās darba gada pārskatus par 2015. gadu un 2016. gadu, kā arī komisijas darba pārskatu;

2.8. veic citus pienākumus, kas saistīti ar Komisijas darbības nodrošināšanu saistīto jautājumu risināšanu. Gadījumā, ja Universitāte kā atvasināta publiska persona veic savu pastarpinātās pārvaldes iestāžu reorganizāciju, kā rezultātā mainās Institūta nosaukums vai juridiskais statuss, Vienošanās minētos pienākumus īsteno tā Universitātes pastarpinātās pārvaldes iestāde, kura pārņem zīmolu "Latvijas vēstures institūts", tā pastarpinātās pārvaldes uzdevumus un zinātniskās funkcijas.",

kā arī, lai nodrošinātu vienošanos ar ministru prezidenti īstenošanu, ierosinām papildināt 13. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Lai īstenotu Satversmes 113. pantā un Zinātniskās darbības likumā noteikto zinātniskās darbības brīvību un akadēmisko autonomiju, ministre līdz 2015. gada 13. septembrim virza izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumus MK rīkojumā Nr. 433, paredzot, ka tā 3. punktā vārdus "izglītības un zinātnes ministrs" un 8. punktā vārdi "Izglītības un zinātnes ministrija" aizstāj ar vārdiem "Latvijas Universitātes aģentūra "Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts".

Paužam sekojošus priekšlikumus projektam:

4. Ierosinām papildināt ievaddaļu ar sekojošām normām: ievērojot Latvijas Republikas Satversmes ievadā noteikto, ka Latvijas tauta neatzina okupācijas režīmus un nosoda totalitāro režīmu un to noziegumus, kā arī Satversmes 1., 93., 94., 95., 96., 100. un 113. pantus, ievērojot Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu 3.3. apakšpunktu "Saliedēta sociālā atmiņa",

5. Ierosinām izteikt 5. punktu šādā redakcijā: Universitāte trīsdesmit darba dienu laikā no Vienošanās spēkā stāšanās dienas iesniedz Ministrijai Komisijas pieņemto Pētījuma posma plānu 2015.gadam un deviņdesmit dienu laikā Pētījuma īstenošanas plānu laikposmam no Vienošanās spēkā stāšanās dienas līdz 2018. gada 31. maijam.

6. Ierosinām izteikt 14. punktu šādā redakcijā: Ministrija 10 darba dienu laikā no Vienošanās 6., 7. un 8. punktā noteikto dokumentu saņemšanas dienas izskata tos un, ja tajos konstatēti ārējo normatīvo aktu pārkāpumi Ministrija minētajā termiņā sniedz Universitātei priekšlikumus par iesniegtajiem dokumentiem. Kā jau iepriekš minēts Satversmes 113. pantam, Augstskolu likumam un Zinātniskās darbības likumam neatbilst plānu "saskaņošana". Saskaņošana atbilstoši doktrīnai nozīmē izvērtēt arī uz lietderības apsvērumiem, kas šeit nav pieļaujami un ir iejaukšanās zinātnieka brīvībā.

7. Ierosinām papildināt 15. punktu ar jaunu teikumu šādā redakcijā: Gadījumā, ja ministrija nenodrošina paredzēto finansējumu Vienošanās normās paredzētos termiņos, paredzēto pienākumu izpildes termiņi automātiski ir pagarināti par finansējuma nesaņemšanas laiku.

8. Ierosinām izteikt 16. punktu šādā redakcijā: Ministrija lūdz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. pantā noteiktajā kārtībā lūdz informāciju saistībā ar Vienošanos. Pašreizējā normas redakcija neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 34. panta normām saistībā ar Augstskolu likumā noteikto Latvijas Universitātes statusu. Atvasināta publiska persona atrodas Ministru kabineta padotībā pārraudzības formā un ne ministrs, ne ministrija nevar pakļautības formā tai kaut ko uzdot.

Aicinām, lai veicinātu uzticības atjaunošanu starp zinātniekiem un valsts civildienestu šajā lietā, apsvērt iespēju atstādināt no VDK zinātniskās izpētes komisijas lietu organizēšanas Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktori Agritu Kiopu, kura, četrpadsmit mēnešus strādājot ar šo lietu, nav radusi izpratni par zinātniskās darbības un zinātnieka brīvības pamatprincipiem.

Paužam cerību uz Jūsu operatīvu rīcību, izvērtējot iebildumus un priekšlikumus.

* LPSR Valsts drošības komitejas zinātniskās izpētes komisijas priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...