Vētrainā nedēļas nogale Līvānos, jeb jūs, sukas, pat visus mūs nobildēt nemākat, mēs bijām stipri vairāk!
Korado Katani06.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pāris vētrainas naktis un dienas Līvānos. Nedēļas nogale, kāda vēl nav bijusi mūslaiku pilsētas vēsturē. Sociālie tīkli vārās, un iedzīvotāji ir sadalījušies divās nometnēs. Viena par un otra pret. Tiek minēti konkrēti cilvēki un piesaukta organizētā noziedzība, obščaks un tamlīdzīgi nieki.
Kas tad īsti tajā naktī notika Līvānos? Pēc būtības parasts kolchoza ērzeļu kautiņš. Ne vairāk, ne mazāk. Kā kāds lasītājs minēja, tad čaļi mērījās ar krāniņiem. Tā arī būtu palicis, veči būtu aizgājuši mājās, izgulējuši pohas un no rīta, skatoties spogulī, būtu meģinājuši atcerēties, kas tas par zilu pleķi zem kreisās acs.
Tas viss varēja arī nebūt, ja Līvānu pašvaldība ar savu pašvaldības policiju un Valsts policija būtu jau saknē vērsusies pret nekārtību cēlājiem. Vienas kārtīgas policijas ekipāžas enerģiska rīcība, un kautiņa dalībnieki varētu kameras stūrī aizlaizīt savas rētas, bet pārējie klātesošie mierīgi atgriezties iemalkot no savas kokteiļa glāzes. Finita la comedia un beigta balle!
Diemžēl man nav cita skaidrojuma šai situācijā kā totāla bezatbildība no Līvānu domes, Valsts policijas un to vadības puses. Kā tā var būt, ka labu laiku pēc nakts draudzīgās roku izvicināšanas pa Līvānu pilsētas ielām, pa blīvi apdzīvotu daudzdzīvokļu rajonu gluži kā 1. maija demonstrācijā bravurīgi defilē trenētu, fiziski stipru vīriešu bari. Rezultātā tiek smagi piekauts mūsu pašu iedzīvotājs. Vienalga, vainīgs vai nevainīgs. Turklāt piekauts faktiski publiski.
Neviļus rodas jautājums, ko darītu Līvānu dome, pašvaldības un Valsts policija, ko darītu parasti tik drosmīgais priekšsēdētājs Vaivods, viņa vietniece Kraukle un Līvānu policijas šefs Naglis, ja Līvānos, konkrēti Lāčplēša ielā, parādītos tā saucamie „zaļie vīriņi”, bloķētu domes ēku un demonstratīvi sāktu sist Līvānu iedzīvotājus.
Mums ir viss kā parasti. Pašvaldības policija strādā no 8:00 līdz 17:00. Pārējā laikā var droši netraucēt. Telefona klausuli necels tāpat. Valsts policijas busiņš ir izbraucis tālā izsaukumā un kaut kur klusi noenkurojies Daugavas krastā. Nominālajam pašvaldības policijas pārraugam izpilddirektoram Džeriņam, Preiļos guļot saldā miegā pie sievas sāniem, vispārībā viss ir pie vienas vietas.
Toties priekšsēdis Andris Vaivods visu nakti nosvīdis grozījās pa gultu un jau 88. reizi uzdeva sev jautājumu, ko darīt? Kur zvanīt, kur skriet? Tur taču „krāniņiem” mērojas savējie, pašu cilvēki, pašu miesa un asinis!
Mierīgs kā beigta zivs bija arī Vidusdaugavas TV priekšnieks Jezups. Saņēmis svaigāko „metodičku” no Līvānu galvenās propagondones Kraukles, Jezups pakasīja vēdera galu un ietrausās atpakaļ savā migā. Kaza tāda, nedod nodokļu maksātājam mieru pat naktī. Pie velna visus bokserus un tamlīdzīgus atsaldeņus, bet komanda bija lakoniska un skaidra. Gluži kā sētas Tuzikam. Neko nerādīt, neko nepublicēt. Partijas kurss paliek vecais. Ne čiku, ne grabu.
Vismierīgākais šajā situācijā bija domes deputāts Kaspars Stikāns. Saldi nošņaucās un pagriezās uz otru sānu. Pie di...sas, lai par visu atbild bāra Boycott īpašnieki.
Seko mums 
Mani sauc Evija Rača. Šobrīd man ir 36 gadi. Esmu, pirmkārt, jau mamma, sieva un Latvijas iedzīvotāja, kas cīnījusies ar vēzi. Izgājusi cauri vairāk nekā 40 ķīmijterapijām un kaulu smadzeņu transplantācijai. Un jau vairāk nekā piecus mēnešus es cīnos ne tikai par savu dzīvību, bet arī par taisnīgumu VISU PACIENTU VĀRDĀ!
Cenšos skatīties Latvijas valsts propagandas kanālus cik reti vien var, bet… 18. jūnija rīta ziņās manas valsts pārstāvis Izraēlā. Pretīgs, melīgs, pastulbs radījums.
Pretēji ekspertiem, kas pēc aizvadītajām vēlēšanām pauž skepsi par iespēju "integrēt krievus", es redzu, ka ir tieši tagad ir pavēries iespēju logs. Krieviskais piedāvājums pašlaik ir tik ļoti sadrumstalots, vēlētāji ir vīlušies savās iepriekšējās simpātijās. "Stabilitāte" ir smagi aplauzusies, kurinot neapvaldītu radikālismu. Krievu elektorāts ir izgājis separācijas procesu - sadalījies radikāļos, mērenajos un liberāļos.
Jau kādu laiku neliek mieru sajūta, ka jādibina jauna partija, lai nākamā gada vēlēšanās “pieteiktos”, bet aiznākamajās vēlēšanās pēc pieciem gadiem jau nostartētu “pa īstam”. Šo sajūtu gan bremzē šaubas, vai pareizāk nebūtu veidot kustību kādas esošas partijas rindās vai arī — paralēli daudzu partiju rindās, tur iesūtot ideju vēstnešus. Tas tomēr ir patiesāks demokrātiskās piekrišanas tests — ja spējat izturēt konkurenci esošas politiskas organizācijas ietvaros, jums ir potenciāls pārliecināt arī vēlētāju. Tajā pašā laikā nevar noliegt arī to, ka esmu īsts latvietis. Proti, cilvēks, kuram reizēm šķiet, ka neviens jau īsti nedomā tāpat kā es un ka nekas cits neatliks kā dibināt teju viena cilvēka partiju.
Vēsturiskais konteksts: Kurzemes un Zemgales hercogs Jēkabs Ketlers (1610–1682) bija viens no ievērojamākajiem Baltijas reģiona valdniekiem, kurš savas valdīšanas laikā ievērojami stiprināja hercogistes ekonomisko neatkarību, attīstot jūrniecību, rūpniecību un diplomātiju. Viens no būtiskākajiem ārpolitiskajiem epizodēm bija sadarbība ar Anglijas karali Čārlzu I un vēlāk netieši — ar Čārlzu II.
Latvijā ir viens pietiekoši zināms ekonomists, kurš (tviteris neļaus samelot) aicināja runāt par kaimiņvalstu iesaisti AirBaltic glābšanā. Es jau ne tikai skaidroju situāciju jau sen. Pa plauktiņiem. Kad man pārmet, ko tikai „kritizēju”, esmu konkrēti piedāvājis arī šo. Tas būtu loģiski - iesaistīt kaimiņvalstis. Vismaz gadu-divus atpakaļ. Zaudējumus nesošu biznesu loģiski būtu stiept uz pleciem trīs, ne vienai valstij. Viņi to var, protams, negribēt.
Latvijas Evaņģēliski luteriskās Baznīcas 30. sinode ir noslēgusies un atstājusi dvēselē daudzveidīgu prieku. Prieku par to, ka ir ievēlēts jauns Rīgas un Latvijas arhibīskaps, un prieku par to, ka balsojums bija tik līdzīgs. Mūsu baznīca spēja izvirzīt bīskapa amatam divus tik godājamus un Svētā Gara pilnus vīrus, ka pašai bija grūti starp viņiem izvēlēties.
