VID apķīlājis Osipjana kapitāldaļas Juraša dibinātajā apsardzes uzņēmumā
PIETIEK16.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes Otrās piedziņas daļa apķīlājusi apsardzes uzņēmuma Grand Force Securitykapitāldaļas, kas pieder Krievijas pilsonim Romānam Osipjanam. Uzņēmums ir pazīstams ar to, ka tā iepriekšējais līdzīpašnieks ir tagadējais skandalozais Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Juris Jurašs, savukārt pats R. Osipjans „izgaismojies” ne tikai saistībā ar bijušā Satversmes aizsardzības biroja darbinieka Aigara Sparāna aizturēšanu, bet arī ar neseno Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījumu.
Publiski jau bija zināms, ka A. Sparāns šopavasar tika aizturēts tieši pirms tikšanās ar 1981. gadā dzimušo R. Osipjanu, kurš Latvijā dzīvojot jau kopš studiju gadiem un savu pirmo oficiālo uzņēmējdarbību nolēmis sākt, iegādājoties kapitāldaļas J. Juraša dibinātajā SIA Grand Force Security.
Pats J. Jurašs gan ir apgalvojis, ka uzņēmumā saimniecisko darbību nemaz neesot sācis un arī R. Osipjanu nemaz nepazīstot. Taču tas ir maz ticams, ņemot vērā J. Juraša oficiālās dzīvesbiedres – bijušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieces, tagadējās advokātes Allas Jurašas un R. Osipjana kontaktus.
Pēc neoficiālām ziņām, pēdējā Vecrīgas viesnīcas reiderisma gadījumā jau bijušas redzamas tieši R. Osipjana biznesa intereses: viņš uzsācis kopēju „projektu” ar kādreizējo uzņēmēja Gulama Mohammada Gulami darbinieku Uldi Skudru, kurš pēdējos gados dažādos veidos mēģina tikt pie Gulami un viņa uzbeku kompanjona īpašumiem, un piesaistījis „Juraša grupējumu”.
Tagad Lursoft dati rāda, ka uzņēmuma kapitāldaļu iegādes darījums, R. Osipjanam iegūstot 30% J. Juraša dibinātās kompānijas kapitāldaļu, faktiski ir bijis fiktīvs, - nekādu uzņēmējdarbību „apsardzes firma” tā arī nemaz nav sākusi, tā arī nav iesniegusi 2019. gada darbības pārskatu. Savukārt par to, kādu tieši iemeslu dēļ VID šīs kapitāldaļas apķīlājis, pagaidām nav zināms.
Pietiek jau ir informējis, ka lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA 966 Freecom kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane deva pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma, - šīs darbības notika uz apšaubāmas dokumentu ekspertīzes pamata, kam sekoja vairākas kratīšanas 12. maijā un faktiska viesnīcas ieņemšana.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.