Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

20 kapitāldaļas SIA Cibus Tree – šādu īpašumu savā amatpersonas deklarācijā par pagājušo gadu uzrādījis bijušais finanšu, tagadējais labklājības ministrs Jānis Reirs (Vienotība). Taču izrādās, ka šī uzņēmuma darbību Valsts ieņēmumu dienests (VID) apturējis jau pirms trim gadiem, taču Reirs un citi uzņēmuma īpašnieki trīs gadu laikā nav uzskatījuši par vajadzīgu to oficiāli likvidēt.

SIA Cibus Tree kapitāldaļas 569 eiro nominālvērtībā līdzšinējais labklājības ministrs deklarē jau vairākus gadus, un Lursoft dati rāda, ka viņš ir 20% uzņēmuma kapitāldaļu īpašnieks. Tikpat daudz kapitāldaļu pieder arī Reira sievai Gundai Reirei, kas ir cita Vienotības pārstāvja, ārlietu ministra Edgara Rinkēviča padomniece, un vēl arī Dāvim Auškāpam, Aijai Grimzei un Elīnai Purlācei.

Taču, kā rāda VID publiski pieejamo datu bāze, jau pirms trim gadiem, 2015. gada 8. decembrī VID Nodokļu pārvalde noteikusi ministra uzņēmumam aizliegumu reorganizācijai un dalībnieku maiņai.

Neilgi pirms tam, 2015. gada 27. novembrī VID pieņēmis lēmumu par Reira un kompanjonu uzņēmuma saimnieciskās darbības, savukārt pusgadu vēlāk, 2016. gada 26. maijā VID pieņēmis lēmumu par SIA darbības izbeigšanu.

Neraugoties uz šiem lēmumiem, ne Reirs un viņa sieva (abi attēlā), kuriem kopā uzņēmumā pieder 40% kapitāldaļu, ne kāds cits no SIA līdzīpašniekiem nav veikuši nekādas darbības, lai uzņēmumu oficiāli likvidētu.

Kā rāda Lursoft dati, 2008. gadā dibinātā SIA Cibus Tree oficiāli nodarbojās ar reklāmas aģentūru darbību, taču ar nodokļu nomaksu budžetā neaizrāvās. Pēdējais gads, kad SIA uzskatīja par vajadzīgu iesniegt gada pārskatu, bija tas pats 2008. gads.

2014. gadā uzmanību toreizējā finanšu ministra uzņēmumam pievērsa laikraksts Diena, norādot: „Runa ir par SIA Cibus Tree, kuru ministrs uzrādījis kā savu un kurā daļas pieder arī viņa kundzei. Uzņēmums ir izslēgts no PVN maksātāju reģistra un pēdējo gada pārskatu iesniedzis par 2008. gadu (!).

Īsumā un bez lirikas – sods par gada pārskata neiesniegšanu saskaņā ar Administratīvo pārkāpumu kodeksu var sasniegt 700 eiro. Savukārt, ja pārskats nav iesniegts jau par pieciem gadiem, sods kopā var būt pat līdz 3500 eiro. Katram, kurš saskāries ar VID naskumu un bargumu šādos gadījumos, komentāri būs lieki.

Gada pārskats nekļūtu par būtisku niansi, runājot, piemēram, par kultūras ministru, taču finanšu ministra gadījumā tas ir fundamentāli svarīgi. Atbildīgā par nodokļu iekasēšanas iestādi Latvijā kristāldzidrums šādos jautājumos ir simbolisks. Jo pārskata neiesniegšana var nozīmēt, ka uzņēmums slēpj darbības rezultātu. Tāpat nevar noteikt maksājamo nodokļu apmēru, un nav zināms, vai tie tiek maksāti vispār.

Un tas viss, runājot par uzņēmumu, kurā finanšu ministram ir daļas. Iedomāsimies Ceļu policijas šefu, kurš balansē uz 700 eiro administratīvā soda robežas.

Neizslēdzu un visticamāk firma šajā gadījumā ir «tukša» vai nedarbojas. Taču runa ir par attieksmi, principiem un šajā gadījumā visupirms par piemēru. Tāpat tas ir svarīgi apstākļos, no pašiem pirmsākumiem pārstāvot politisko spēku, kam moralizēšana gadiem bijusi „izdzīvošanas maize”. Par nezināšanu arī diezin vai var būt runa Reira gadījumā, kurš bijis gan bēdīgi slavenās Prudentia partneris un boss, gan Trasta komercbankas viceprezidents.”

Reirs uz šo publikāciju oficiāli nereaģēja, taču tieši pēc tās tika pieņemts VID lēmums par uzņēmuma darbības pārtraukšanu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...