VID: Finanšu policijas amatpersonai ir tiesības glabāt skaidrā naudā jebkādu summu, mēs šai sakarā neko neizpaudīsim
PIETIEK31.01.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Finanšu policijas augstai amatpersonai ir visas tiesības deklarēt skaidrā naudā uzglabātus 71 000 eiro un 20 000 dolāru, un mēs neizpaudīsim nekādas ziņas par to, vai šai saistībā pēdējos trīs gados ir veiktas kaut jel kādas pārbaudes, - šāda ir Ināras Pētersones (attēlā pa labi) vadītā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) atbilde par Finanšu policijas pārvaldes Administratīvās vadības daļas vadītāja vietnieka Jurģa Kijoneka deklarētajiem iespaidīgajiem skaidrās naudas uzkrājumiem. Īpaši interesanti, ka iespaidīgie uzkrājumi VID darbiniekam parādījušies pēc tam, kad viņš no izbijuša skandaloza Ekonomikas policijas darbinieka un viņa sievas skaidrā naudā "u.c. ienākumos" saņēmis 80 000 eiro un 20 000 dolāru.
"Esmu veicis darījumus ar skaidru naudu (konvertācijas, iemaksas kontos u.c.). No saviem kontiem un maksājumu kartēm esmu veicis naudas pārskaitījumus un maksājumus citu personu interesēs, kuras pēc tam naudu man ir atgriezušas.
Deklarējamā periodā esmu izsniedzis aizdevumu, kuru tajā pašā periodā esmu saņēmis atpakaļ. esmu piedalījies nekustamā īpašuma izsolē un nosolījis augstāko cenu, kuru esmu samaksājis, izsoles norise ir apstrīdēta tiesā, tāpēc tās rezultāti nav zināmi. Esmu saņēmis IIN atmaksu," - ar šādām un līdzīgām piebildēm Kijoneks ir papildinājis vairākas savas deklarācijas.
Tas arī ir saprotams - augstā Finanšu policijas amatpersona, kā Pietiek jau informējis, viena pati ir deklarējusi skaidrās naudas uzkrājumus, kas pārsniedz trešo daļu no iepriekš De Facto "analizēto" simt izmeklētāju uzkrājumu kopsummas, - viņš skaidrā naudā glabājot 71 000 eiro un 20 000 ASV dolāru.
Īpaši interesants ir fakts, ka, spriežot pēc amatpersonas deklarācijām, iespējamais skaidrās naudas uzkrājumu avots ir kāds neizskaidrots darījums, Kijonekam 2011. gadā saņemot "u.c. ienākumos" - tā tie aprakstīti deklarācijā - 80 tūkstošus eiro un 20 tūkstošus ASV dolāru, kurus viņam samaksājuši Normunds Margevičs un Ligita Margeviča.
Pēc Pietiek rīcībā esošās informācijas, Normundam Margevičam ir cieša saistība ar ekonomiskās un finansiālās noziedzības jomu, - līdz pat 2001. gada 25. oktobrim viņš bija Ekonomikas policijas inspektors, kura deklarācijā bija minēta arī dzīvesbiedre Ligita Margeviča.
No amata Ekonomikas policijas inspektors aizgāja ne no laba prāta: vispirms atklātībā parādījās ar amatieru videokameru uzfilmēta aina - Margevičs un kāda gaļas kontrabandā iesaistīta uzņēmuma īpašnieks bija redzami, skaitot skaidru naudu.
Savukārt pēc tam, 2003. gadā bijušajam Ekonomikas policijas darbiniekam un viņa kolēģei pirmās instances tiesa piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu gaļas kontrabandas lietā par nolaidību un valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu. (Kāds ir bijis šīs lietas iznākums tālākajās instancēs, Pietiek nav izdevies noskaidrot.)
No paša Kijoneka nekādus skaidrojumus saistībā ar viņa "u.c. ienākumiem" un to avotiem Pietiek joprojām nav izdevies saņemt. Savukārt Pētersones vadītā VID atbilde ir - pat par to, vai saistībā ar šo amatpersonu kādas pārbaudes ir veiktas, sabiedrībai VID izpratnē neesot nekādu tiesību uzzināt.
VID vadības ieskatā sabiedrībai pietiekot zināt, ka "VID ir izveidota fizisko personu nodokļu nemaksāšanas novēršanas sistēma RASA, kurā arī visu valsts amatpersonu deklarāciju dati tiek integrēti", un ka "ir ieviesta jauna Risku analīzes sistēma korupcijas risku analīzes veikšanai".
VID arī īpaši norāda, ka "jebkurai personai ir tiesības izvēlēties veidu, kādā tā uzglabā savā rīcībā esošos naudas līdzekļus. Neviens normatīvai akts (ne iekšējais, ne ārējais) nenosaka kārtību un neuzliek par pienākumu personām, tajā skaitā, valsts amatpersonām, veidot finanšu līdzekļu uzkrājumus tikai kredītiestādēs". Nekas vairāk šai sakarā ne VID, ne tā ģenerāldirektorei Pētersonei neesot sakāms.
Nekādu papildu informāciju VID vadība nevēloties sniegt arī pat Kijoneka iespaidīgajiem "u.c. ienākumiem": "Jurģis Kijoneks ir iesniedzis valsts amatpersonas deklarāciju, norādot tajā visu informāciju atbilstoši “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, tādējādi visa par viņu kā par valsts amatpersonu publiskojamām informācija jau ir pieejama sabiedrībai šajā deklarācijā, kas publicēta VID mājaslapā publiskojam datu bāzē."
Rīt Pietiek publiskos informāciju par īpatniem darījumiem, kas fiksēti kādas citas VID darbinieces amatpersonas deklarācijās, - formāli viņu ar aprakstīto Finanšu policijas augsto amatpersonu nekas nesaista, taču pirms dažiem gadiem šai darbiniecei piedzimis dēls, kas nosaukts par Jurģi Kijoneku.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
