Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai pēc tam, kad Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme VID Sabiedrisko attiecību daļai e-pastā deva uzdevumu „Labdien lūdzu atbildiet uz jautājumiem, lai ir miers.” (saglabāta oriģinālā rakstība), VID bija gatavs atklāt, ka divi desmiti Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbinieku devušies „darba atpūtas” braucienā uz Lietuvu, kur par būtiskiem jautājumiem „ar nakšņošanu” spriedīšot viesu namā LinelisPietiek šodien publicē nedaudz komisko saraksti, kas uzskatāmi parāda, tieši cik atklāts pret sabiedrību ir VID un tā jaunā vadība.

Jautājumi:

Sakiet, lūdzu, vai VID Muitas un finanšu policijas pārvaldes darbinieki šodien atrodas darbavietās un strādā vai arī ir devušies uz kādu kopēju pasākumu? Ja pēdējais variants, tad uz kādu pasākumu un kādu iemeslu dēļ? Vai šī neatrašanās darbavietās un darba pienākumu nepildīšana ir saskaņota ar VID ģenerāldirektori?

VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde:

Nav pamata uzskatīt, ka VID Nodokļu un muitas policijas darbinieki nepildītu savus darba pienākumus vai neatrastos savās darba vietās. Taču gadījumā, ja Jūsu rīcībā ir informācija, kas, iespējams, liecina par pretējo, lūdzu dariet mums to zināmu.

Jautājumi:

Tātad VID vadība noliedz, ka minētās struktūrvienības darbinieki šodien devušies uz ar darba pienākumu pildīšanu nesaistītu pasākumu Lietuvā?

VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde:

-

Jautājumi:

Lūdzu, esiet tik laipni un nekavējieties ar atbildi.

VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde:

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodarbinātie atrodas plānotā komandējumā Lietuvā. VID ģenerāldirektore par to ir informēta.

Jautājumi:

Cik nodarbinātie devušies komandējumā? Cik dienas? Kāds ir komandējuma mērķis un nepieciešamība? Kas izdevis rīkojumu par komandējumu? Kādas ir transporta izmaksas, dienas naudas kopsumma, uzturēšanās izdevumi?

VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde:

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodarbinātie atrodas plānotā komandējumā Lietuvā saistībā ar Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta uzaicinājumu piedalīties sestajās Baltijas valstu finanšu un muitas tiesībaizsardzības struktūrvienību vadītāju sanāksmē.

Jautājumi:

Atkārtoju jautājumus, uz kuriem neesat vēlējušies atbildēt, un labākas uztveres nolūkā tos paskaidroju sīkāk:

1) Cik nodarbinātie devušies komandējumā? Paskaidroju - miniet komandējumā devušos personu skaitu.

2) Cik dienas? Paskaidroju - tas nozīmē, ka es vēlos saņemt informāciju, uz cik dienām šīs personas devušās komandējumā?

3) Kas izdevis rīkojumu par komandējumu? Paskaidroju - tas nozīmē, ka es vēlos uzzināt tās amatpersonas vārdu, uzvārdu un amatu, kas izdevis attiecīgo rīkojumu.

4) Kādas ir transporta izmaksas, dienas naudas kopsumma, uzturēšanās izdevumi?  Paskaidroju - tas nozīmē, ka es vēlos uzzināt attiecīgo personu komandējumam nepieciešamās transporta izmaksas, dienas naudas kopsummu, uzturēšanās izdevumus.

Šeit sarakstē iejaucas VID ģenerāldirektore, e-pasta vēstuli nejauši nosūtot arī jautātājam:

Labdien lūdzu atbildiet uz jautājumiem, lai ir miers. 1 diena izmaksas nav., es gan nezinu ar kādu transportu aizbrauca. Tā kā viena diena, tad saskaņots bez rīkojuma. Pārbaudiet ar personāla pārvaldi. Ieva

VID Sabiedrisko attiecību daļas atbilde:

Divu dienu plānotā komandējumā uz Lietuvu saistībā ar Lietuvas Finanšu noziegumu izmeklēšanas dienesta uzaicinājumu piedalīties sestajās Baltijas valstu finanšu un muitas tiesībaizsardzības struktūrvienību vadītāju sanāksmē ir devušies 22 VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes nodarbinātie. Rīkojumu ir parakstījusi VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme. Atbildi par izmaksām varēsim sniegt, kad būs saņemti visi finanšu dokumenti.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...