VID inspektores bojāejas krimināllietas dokuments tapināts, viņai dzīvai esot
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā24.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.
Kriminālprocess saistībā ar VID inspektores nāves apstākļiem tika izbeigts jau pēc deviņiem mēnešiem. Lieta slēgta tik lielā steigā, ka izmeklētājam, Valsts policijas inspektoram nav bijis laika pārlasīt paša sastādīto dokumentu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Visticamāk, policists kļūdījies ar gada skaitli, un šīs kļūdas dēļ no dokumenta izriet, ka tas sastādīts “savlaicīgi”, jau trīs mēnešus pirms VID inspektores nāves.
Ātri savu darbu paveikusi arī Valsts darba inspekcija. Četrus mēnešus pēc traģēdijas Valsts darba inspekcija konstatējusi - VID darbiniece atrasta mirusi 20 minūtes pēc darba laika pulksten 17.00, tātad pret VID nekādu pretenziju; “lieta par nelaimes gadījumu darbā” izbeigta. Tas jau nekas, ka S. Kalnbērziņas līķi tumsā daudzdzīvokļu mājas pagalmā atrada plkst. 17.20. To atrada ne jau garāmgājēji, bet suns, un par atradumu policijai paziņoja suņa saimnieks. Tādējādi ar lielu ticamību iespējams pieļaut, ka traģiskā bojāeja notikusi nevis plkst. 17.20, bet gan krietnu laiku pirms tam, tātad tieši darba laikā. Šis būtiskais apstāklis lielajā lietas izbeigšanas steigā nav ticis ņemts vērā.
Tā arī nav noskaidrots, tieši kādos apstākļos S. Kalnbērziņa izkrita no balkona - pati izdarīja pašnāvību vai tomēr kāds “palīdzēja” viņai pārvelties pāri balkona margām. Ja tā bija pašnāvība, tad kas sievieti bija novedis līdz šādai rīcībai - nepanesamie psiholoģiskie apstākļi darbā, pārslodze, izdegšana, mobings, bosings vai arī attiecības ģimenē.
Neesot noziedzīgs nodarījums
S. Kalnbērziņas līķis vēl ilgi būtu gulējis pagalmā pie piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, ja vien 2021. gada 21. decembra pievakarē kāda pastaigā izvesta suņa īpašnieks nebūtu saņēmis signālu no sava četrkājainā drauga pievērst uzmanību tumsā, drēgnā vējā uz zemes kaut kam gulošam.
Valsts policija pēc pusgada, 2022. gada 26. aprīlī, kvalificējusi noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 124. panta pirmās daļas “Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā”.
Kā norādīts Valsts policijas sastādītajā lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, kurš pieņemts 2022. gada 27. septembrī, procesa virzītājs, policijas inspektors, balstoties uz ekspertīzes slēdzienu, secinājis, ka ar dzīvību nesavietojamie miesas bojājumi radušies, krītot no liela augstuma un atsitoties pret cietu virsmu. Nopratinot sešus lieciniekus, noskaidrojies, ka S. Kalnbērziņas psiholoģiskā ietekmēšana neesot notikusi: “Sandras Kalnbērziņas personiskās cieņas pazemošana kas varēja izpausties tādos izturēšanās veidos kas ilgstoši apvainošana vai pazemošana un kas saistās ar sistemātisku ņirgāšanos par personu, liecinieku liecībās netika konstatēta (citēts, precīzi saglabājot pamanāmās gramatikas kļūdas - R.R.).”
Izmeklētājs pārbaudījis arī S. Kalnbērziņas e-pastus un mobilā telefona ierakstus, kā arī no VID Iekšējās drošības pārvaldes noskaidrojis, ka “attiecībā pret viņu S. Kalnbērziņu nav veikti operatīvās darbības pasākumi. 2020. gadā Sandrai Kalnbērziņai tika veikta korupcijas risku izvērtēšana pirms VID apbalvojuma pasniegšanas, rezultātā riska informācija netika konstatēta. Pamatojoties uz VID vadības lēmumu 2020 gada 27 oktobrī Sandra Kalnbērziņa tika apbalvota art VID Pateicības rakstu par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu VID”.
Apkopojot šos un citus kriminālprocesā iegūtos faktus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors majors Ainārs Lavrinovičs secinājis, ka “Sandras Kalnbērziņas miesas bojājumi varēja rasties krītot no augstuma un atsitoties pret cietiem, truliem priekšmetiem vai virsmu un ir tieši saistīti ar nāves iestāšanos. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā netika konstatēti fakti, ka tāda vei cita persona būtu vainojama Sandras Kalnbērziņas novešanā līdz pašnāvībai. No augstāk minētā izriet, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums un kriminālprocess ir izbeidzams”.
Dīvainā kļūda datumā
Tajā pašā dienā policijas majors sagatavojis vēl vienu dokumentu ar nosaukumu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Šis dokuments izsūtīts kriminālprocesā iesaistītajām pusēm. No dokumenta izriet, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts nevis 2022. gada 27. septembrī, bet gadu agrāk - 2021. gada 27. septembrī - trīs mēnešus pirms S. Kalnbērziņas nāves: “Paziņojam, ka 2021. gada 27. septembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318. panta, 377. panta 1. punkta, 392. panta 1. daļas, 392. prim panta pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 11210060921, kas uzsākts 2021. gada 21. decembrī par to, ka 2021. gada 21. decembrī plkst. 17.20 Jēkabpils novadā, Jēkabpilī, Viestura ielā .... daudzdzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, izbeigšanu.”
Ar lielu ticamības pakāpi var pieļaut, ka misēklis ar datumu ir cilvēciska kļūda. Tomēr kļūda ieviesusies ļoti redzamā vietā. Tas nozīmē, ka dokumentu gatavošanā par krimināllietas izbeigšanu valdījusi liela steiga. Tātad bijusi liela vajadzība šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt, lai iestātos miers un klusums.
Šai detaļai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību. Tomēr vēl viena valsts iestāde rīkojusies līdzīgi. Acīmredzot, lielajā steigā sastādot vajadzīgo dokumentu, nav notikusi iedziļināšanās patiesajos lietas apstākļos.
20 minūtes pēc darba laika
Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nelaimes gadījumos Valsts darba inspekcijai (VDI) jāveic pārbaude, lai noskaidrotu, vai darbinieka bojāeja nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu un, ja ir, tad kādu iemeslu dēļ noticis negadījums.
No VDI dokumenta “Lēmums par lietas izbeigšanu par nelaimes gadījumu darbā” izriet, ka deviņas dienas pēc traģiskā notikuma VDI “saņemta informācija par 2021. gada 21. decembrī Valsts ieņēmumu dienestā notikušu nelaimes gadījumu darbā, kurā bojā gāja iestādes nodarbinātā Sandra Kalnbērziņa”. VDI uzsākusi izmeklēšanu. Tās gaita un rezultāti izklāstīti piecās rindkopās. Proti, VDI par notikušo pieprasījusi informāciju VID. Saņēmusi informāciju, ka S. Kalnbērziņas darba laiks 2021. gada 21. decembrī bijis no plkst. 8.15 rītā līdz 17.00 pēcpusdienā.
Apkopojot saņemto informāciju, VDI secinājusi: tā kā “daudzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, proti, pulksten 17.20 ..”, tātad pēc darba laika, lieta tiek izbeigta. Lēmuma pamatojums par lietas izbeigšanu lakoniski ietverts dokumenta pēdējā rindkopā: “Ņemot vērā faktu, ka nelaimes gadījums ir noticis cietušās personas dzīves vietā, pēc darbiniecei noteiktā laika - pēc plkst. 17.00, nav saskatāmas pazīmes atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009 noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 6. punktā norādītajam, kuros gadījumos nelaimes gadījums tiek izmeklēts. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta otro daļu pēc iepriekšminēto faktu konstatēšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu jautājumā par notikušo nelaimes gadījumu ar Sandru Kalnbērziņu.”
Redzams, ka arī VDI ļoti steigusies slēgt lietu. Pretējā gadījumā tā būtu pievērsusi uzmanību apstāklim, ka plkst. 17.20 līķis tika atrasts, nevis notika negadījums. Tas nozīmē, ka ar vislielāko ticamības pakāpi pats traģiskais negadījums notika nevis plkst. 17.20, bet gan krietni agrāk - tātad darba laikā. Būtiski, ka 2021. gada 21. decembrī valstī saistībā ar pandēmiju bija ieviesti ierobežojumi un S. Kalnbērziņa, līdzīgi kā pārējie viņas kolēģi, strādāja attālināti no savām mājām. S. Kalnbērziņas dzīvoklis bija viņas darba vieta.
Rīt turpinājumā par to, ko par notikušo domā S. Kalnbērziņas kolēģi un tuvinieki. Vai patiešām S. Kalnbērziņa izdarīja pašnāvību? Ja tā, tad kādi apstākļi piespieda viņu šādi rīkoties? Bija vai nebija VID inspektore saņēmusi draudus? Ar ko VID nodarbojās S. Kalnbērziņa, kādas lietas vētīja?
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Laikā, kad tik daudz emociju un spraigu cīņu uz ledus, sāncensības gars pēkšņi pārņēmis arī gluži negaidīti saformējušos komandu – Latvijas psihiatrus. Lai arī patīkamāk noteikti būtu svinēt Latvijas svarīgāko uzvaru, diemžēl nāksies brīdi uzkavēties arī šajā publiskās diskusijas laukumā, īsi atvairot izdarītos metienus pa maniem vārtiem.
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
