Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikai retais atminas, ka pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2021. gada 21. decembrī, Jēkabpilī, it kā izkrītot no piektā stāva dzīvokļa balkona, gāja bojā VID Juridiskās un pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvaldes Otrās nodokļu strīdu izskatīšanas daļas galvenā nodokļu inspektore Sandra Kalnbērziņa.

Kriminālprocess saistībā ar VID inspektores nāves apstākļiem tika izbeigts jau pēc deviņiem mēnešiem. Lieta slēgta tik lielā steigā, ka izmeklētājam, Valsts policijas inspektoram nav bijis laika pārlasīt paša sastādīto dokumentu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Visticamāk, policists kļūdījies ar gada skaitli, un šīs kļūdas dēļ no dokumenta izriet, ka tas sastādīts “savlaicīgi”, jau trīs mēnešus pirms VID inspektores nāves.

Ātri savu darbu paveikusi arī Valsts darba inspekcija. Četrus mēnešus pēc traģēdijas Valsts darba inspekcija konstatējusi - VID darbiniece atrasta mirusi 20 minūtes pēc darba laika pulksten 17.00, tātad pret VID nekādu pretenziju; “lieta par nelaimes gadījumu darbā” izbeigta. Tas jau nekas, ka S. Kalnbērziņas līķi tumsā daudzdzīvokļu mājas pagalmā atrada plkst. 17.20. To atrada ne jau garāmgājēji, bet suns, un par atradumu policijai paziņoja suņa saimnieks. Tādējādi ar lielu ticamību iespējams pieļaut, ka traģiskā bojāeja notikusi nevis plkst. 17.20, bet gan krietnu laiku pirms tam, tātad tieši darba laikā. Šis būtiskais apstāklis lielajā lietas izbeigšanas steigā nav ticis ņemts vērā.

Tā arī nav noskaidrots, tieši kādos apstākļos S. Kalnbērziņa izkrita no balkona - pati izdarīja pašnāvību vai tomēr kāds “palīdzēja” viņai pārvelties pāri balkona margām. Ja tā bija pašnāvība, tad kas sievieti bija novedis līdz šādai rīcībai - nepanesamie psiholoģiskie apstākļi darbā, pārslodze, izdegšana, mobings, bosings vai arī attiecības ģimenē.

Neesot noziedzīgs nodarījums

S. Kalnbērziņas līķis vēl ilgi būtu gulējis pagalmā pie piecstāvu daudzdzīvokļu mājas, ja vien 2021. gada 21. decembra pievakarē kāda pastaigā izvesta suņa īpašnieks nebūtu saņēmis signālu no sava četrkājainā drauga pievērst uzmanību tumsā, drēgnā vējā uz zemes kaut kam gulošam.

Valsts policija pēc pusgada, 2022. gada 26. aprīlī, kvalificējusi noziedzīgo nodarījumu pēc Krimināllikuma 124. panta pirmās daļas “Par personas novešanu līdz pašnāvībai vai tās mēģinājumam, cietsirdīgi apejoties ar cietušo vai sistemātiski pazemojot viņa personisko cieņu, ja šī persona nav atradusies materiālā vai citādā atkarībā no vainīgā”.

Kā norādīts Valsts policijas sastādītajā lēmumā par krimināllietas izbeigšanu, kurš pieņemts 2022. gada 27. septembrī, procesa virzītājs, policijas inspektors, balstoties uz ekspertīzes slēdzienu, secinājis, ka ar dzīvību nesavietojamie miesas bojājumi radušies, krītot no liela augstuma un atsitoties pret cietu virsmu. Nopratinot sešus lieciniekus, noskaidrojies, ka S. Kalnbērziņas psiholoģiskā ietekmēšana neesot notikusi: “Sandras Kalnbērziņas personiskās cieņas pazemošana kas varēja izpausties tādos izturēšanās veidos kas ilgstoši apvainošana vai pazemošana un kas saistās ar sistemātisku ņirgāšanos par personu, liecinieku liecībās netika konstatēta (citēts, precīzi saglabājot pamanāmās gramatikas kļūdas - R.R.).”

Izmeklētājs pārbaudījis arī S. Kalnbērziņas e-pastus un mobilā telefona ierakstus, kā arī no VID Iekšējās drošības pārvaldes noskaidrojis, ka “attiecībā pret viņu S. Kalnbērziņu nav veikti operatīvās darbības pasākumi. 2020. gadā Sandrai Kalnbērziņai tika veikta korupcijas risku izvērtēšana pirms VID apbalvojuma pasniegšanas, rezultātā riska informācija netika konstatēta. Pamatojoties uz VID vadības lēmumu 2020 gada 27 oktobrī Sandra Kalnbērziņa tika apbalvota art VID Pateicības rakstu par profesionālu un pašaizliedzīgu darbu VID”.

Apkopojot šos un citus kriminālprocesā iegūtos faktus, Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes Jēkabpils iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektors majors Ainārs Lavrinovičs secinājis, ka “Sandras Kalnbērziņas miesas bojājumi varēja rasties krītot no augstuma un atsitoties pret cietiem, truliem priekšmetiem vai virsmu un ir tieši saistīti ar nāves iestāšanos. Kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā netika konstatēti fakti, ka tāda vei cita persona būtu vainojama Sandras Kalnbērziņas novešanā līdz pašnāvībai. No augstāk minētā izriet, ka nav izdarīts noziedzīgs nodarījums un kriminālprocess ir izbeidzams”.

Dīvainā kļūda datumā

Tajā pašā dienā policijas majors sagatavojis vēl vienu dokumentu ar nosaukumu “Paziņojums par kriminālprocesa izbeigšanu”. Šis dokuments izsūtīts kriminālprocesā iesaistītajām pusēm. No dokumenta izriet, ka lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pieņemts nevis 2022. gada 27. septembrī, bet gadu agrāk - 2021. gada 27. septembrī - trīs mēnešus pirms S. Kalnbērziņas nāves: “Paziņojam, ka 2021. gada 27. septembrī, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 318. panta, 377. panta 1. punkta, 392. panta 1. daļas, 392. prim panta pieņemts lēmums par kriminālprocesa Nr. 11210060921, kas uzsākts 2021. gada 21. decembrī par to, ka 2021. gada 21. decembrī plkst. 17.20 Jēkabpils novadā, Jēkabpilī, Viestura ielā .... daudzdzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, izbeigšanu.”

Ar lielu ticamības pakāpi var pieļaut, ka misēklis ar datumu ir cilvēciska kļūda. Tomēr kļūda ieviesusies ļoti redzamā vietā. Tas nozīmē, ka dokumentu gatavošanā par krimināllietas izbeigšanu valdījusi liela steiga. Tātad bijusi liela vajadzība šo lietu pēc iespējas ātrāk izbeigt, lai iestātos miers un klusums.

Šai detaļai varētu arī nepievērst īpašu uzmanību. Tomēr vēl viena valsts iestāde rīkojusies līdzīgi. Acīmredzot, lielajā steigā sastādot vajadzīgo dokumentu, nav notikusi iedziļināšanās patiesajos lietas apstākļos.

20 minūtes pēc darba laika

Ministru kabineta noteikumi paredz, ka nelaimes gadījumos Valsts darba inspekcijai (VDI) jāveic pārbaude, lai noskaidrotu, vai darbinieka bojāeja nav saistīta ar darba pienākumu pildīšanu un, ja ir, tad kādu iemeslu dēļ noticis negadījums.

No VDI dokumenta “Lēmums par lietas izbeigšanu par nelaimes gadījumu darbā” izriet, ka deviņas dienas pēc traģiskā notikuma VDI “saņemta informācija par 2021. gada 21. decembrī Valsts ieņēmumu dienestā notikušu nelaimes gadījumu darbā, kurā bojā gāja iestādes nodarbinātā Sandra Kalnbērziņa”. VDI uzsākusi izmeklēšanu. Tās gaita un rezultāti izklāstīti piecās rindkopās. Proti, VDI par notikušo pieprasījusi informāciju VID. Saņēmusi informāciju, ka S. Kalnbērziņas darba laiks 2021. gada 21. decembrī bijis no plkst. 8.15 rītā līdz 17.00 pēcpusdienā.

Apkopojot saņemto informāciju, VDI secinājusi: tā kā “daudzīvokļu ēkas iekšpagalmā atrasts Sandras Kalnbērziņas līķis, proti, pulksten 17.20 ..”, tātad pēc darba laika, lieta tiek izbeigta. Lēmuma pamatojums par lietas izbeigšanu lakoniski ietverts dokumenta pēdējā rindkopā: “Ņemot vērā faktu, ka nelaimes gadījums ir noticis cietušās personas dzīves vietā, pēc darbiniecei noteiktā laika - pēc plkst. 17.00, nav saskatāmas pazīmes atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009 noteikumu Nr. 950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 6. punktā norādītajam, kuros gadījumos nelaimes gadījums tiek izmeklēts. Līdz ar to saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 63. panta otro daļu pēc iepriekšminēto faktu konstatēšanas un lietas apstākļu izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par lietas izbeigšanu jautājumā par notikušo nelaimes gadījumu ar Sandru Kalnbērziņu.”

Redzams, ka arī VDI ļoti steigusies slēgt lietu. Pretējā gadījumā tā būtu pievērsusi uzmanību apstāklim, ka plkst. 17.20 līķis tika atrasts, nevis notika negadījums. Tas nozīmē, ka ar vislielāko ticamības pakāpi pats traģiskais negadījums notika nevis plkst. 17.20, bet gan krietni agrāk - tātad darba laikā. Būtiski, ka 2021. gada 21. decembrī valstī saistībā ar pandēmiju bija ieviesti ierobežojumi un S. Kalnbērziņa, līdzīgi kā pārējie viņas kolēģi, strādāja attālināti no savām mājām. S. Kalnbērziņas dzīvoklis bija viņas darba vieta.

Rīt turpinājumā par to, ko par notikušo domā S. Kalnbērziņas kolēģi un tuvinieki. Vai patiešām S. Kalnbērziņa izdarīja pašnāvību? Ja tā, tad kādi apstākļi piespieda viņu šādi rīkoties? Bija vai nebija VID inspektore saņēmusi draudus? Ar ko VID nodarbojās S. Kalnbērziņa, kādas lietas vētīja?

Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

12

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

FotoKāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez cipariem, bet vienkārši novērojums. Pārsmējos.
Lasīt visu...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...