VID lēmumu turpmāk slēpt lielākos nodokļu parādniekus Pelēkā pieņēmusi, jo likums neprasot tos atklāt
PIETIEK29.12.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lēmumu vairs nepubliskot iepriekš regulāri sagatavoto valsts lielāko nodokļu parādnieku sarakstu pieņēmusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietniece Dace Pelēkā laikā, kad izpildījusi ģenerāldirektora pienākumus. Savukārt pašlaik VID jaunā vadība jau pusotru mēnesi „vērtē”, vai datus par parādniekiem kaut kādā veidā tomēr publiskot.
„Atsaucoties uz to, ka Latvijas Republikas normatīvajos aktos nav ietverta prasība apkopot un publiskot nodokļu maksātāju sarakstu, kurā norādīti nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātas summas, no 2016.gada novembra dati šādā dalījumā netiks publiskoti,” – ar šādu paziņojumu VID nāca klajā novembra sākumā, gan neatklājot, kas šādu lēmumu pieņēmis.
Tikai pēc tam, kad Pietiek pārstāvis VID vērsās ar oficiālu pieprasījumu par to, kura konkrētā VID amatpersona, kad, ar kādu pamatojumu ir pieņēmusi šādu lēmumu un vai jaunā VID vadītāja Ilze Cīrule piekrīt šim lēmumam un to neatcels, šī iestāde ir sniegusi pilnīgāku informāciju par šo tēmu, - publicējam šo atbildi pilnībā:
„Atbildot uz Jūsu 2016.gada 15.novembra iesniegumu par nodokļu maksātāju saraksta publiskošanu, kurā norādīti tie nodokļu maksātāji, kas valstij parādā lielas nodokļos nesamaksātās naudas summas, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) informē.
Informējam, ka VID nodrošina normatīvajos aktos noteiktās publiskojamās informācijas pieejamību iestādes tīmekļa vietnē www.vid.gov.lv.
Atbilstoši likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajam nodokļu administrācijas pienākums ir nodrošināt nodokļu (nodevu) iekasēšanas publiskumu, regulāri publicējot informāciju par atsevišķu nodokļu (nodevu) kopieņēmumiem, un informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem, kuriem Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, izņemot nodokļu maksājumus, kuru maksāšanas termiņš saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmo un l.3daļu ir pagarināts, sadalīts termiņos, atlikts vai atkārtoti sadalīts termiņos. Informāciju par minētajiem parādniekiem iekļauj Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē, un tās pieejamību nodrošina, ievērojot šā likuma 22.panta pirmās daļas 1.punktā un trešajā daļā minētos nosacījumus, kā arī aktualizē katru mēnesi septītajā un divdesmit sestajā datumā .
Tādējādi VID ir pienākums nodrošināt informācijas pieejamību par juridiskām personām vai fiziskām personām - saimnieciskās darbības veicējiem, kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 150 euro, un minēto informāciju joprojām ir iespējams iegūt VID tīmekļa vietnē sadaļā “Publiskojamo datu bāze” - “Nodokļu parādnieki”, datu atlases laukā ievadot nodokļu maksātāja vārdu un uzvārdu vai nosaukumu un reģistrācijas kodu.
Jāņem vērā, ka normatīvajos aktos VĪD nav noteikts pienākums publiskot apkopotā veidā informāciju par nodokļu parādniekiem. Ievērojot minēto, kopš 2016.gada novembra šādu sarakstu VID nepublisko.
Vērtējot lielāko nodokļu parādnieku saraksta publiskošanas pārtraukšanu, tika apsvērta šīs informācijas publiskošanas lietderība, ne tikai vērtējot normatīvajos aktos noteiktā aspektu, bet arī aspektu, ka šādā apmērā publiskotai informācijai nav iespējams noteikt tās radīto efektivitāti, kā arī tika vērtēti informācijas publiskošanai patērētie VID resursi.
Ņemot vērā minēto, kā arī šobrīd spēkā esošajos normatīvajos aktos noteikto, VID ģenerāldirektora p.i. D.Pelēkā pieņēma lēmumu turpmāk šāda veida informāciju regulārai publicēšanai VID tīmekļa vietnē neapkopot.
Vienlaikus informējam, ka, lai veicinātu atbildīgu un godprātīgu nodokļu saistību izpildi, VID vērtē iespēju publiskot nodokļu parādus neatkarīgi no parāda summas apmēra kopā ar informāciju par nodokļu maksātāju (komersantu) taksācijas gadā samaksāto VID administrēto nodokļu kopsummām. Informācijas atspoguļošana šādā formātā varētu pildīt preventīvo funkciju, vienlaikus sniedzot iespēju izvērtēt šādas publiskošanas efektivitāti attiecībā uz kopējo nodokļu (nodevu) saistību izpildi.”
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
