Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā izrādās, Valsts ieņēmumu dienestu nemaz neuztrauc Pietiek aprakstītā situācija – ka valsts amatpersonas, izmantojot robus likumdošanā, var savās deklarācijās neuzrādīt pat līdz trīs miljoniem eiro lielus naudas uzkrājumus bankās. Šodien bez plašākiem komentāriem publicējam VID pārsteidzošo atbildi un pārpublicējam rakstu, kurā šis secinājums bija izdarīts.

Par Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība”

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) ir izskatījis Jūsu iesniegumu, kurā Jūs norādāt, ka, Jūsuprāt, VĪD mājaslapā publiskotais VID metodiskais materiāls “Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība” ir uzrakstīts tā, lai amatpersonas pavisam likumīgi varētu neuzrādīt valsts amatpersonas deklarācijās līdz pat 3 miljoniem euro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas bankās.

Saistībā ar minēto Jūs lūdzat informēt, vai interneta vietnē www.pietiek.com publicētajā rakstā izdarītie secinājumi par deklarējamām summām atbilst patiesībai; ja nē, kas tieši neatbilst patiesībai; ja jā, kādu iemeslu dēļ VID vadība pieļauj šādu situāciju.

Vienlaikus atbildot uz Jūsu iesniegumā uzdoto jautājumu, paskaidrojam, ka neviena, pat vispilnīgākā likumdošana iepriekš nevar paredzēt visas iespējamās situācijas, kad tiesiskais regulējums varētu tikt ļaunprātīgi izmantots. Teorētiski valsts amatpersonai pastāv iespēja sabiedrību neinformēt par visiem tās bezskaidrās naudas uzkrājumiem, bet faktiski šādus gadījumus VID nav konstatējis, kā arī nav informēts par interneta vietnē www.pietiek.com publicētajā rakstā minētajām finanšu līdzekļu slēpšanas darbībām.

VID jau iepriekš ir konstatējis nepilnības tiesību normās saistībā ar valsts amatpersonas deklarējamiem bezskaidras naudas uzkrājumiem. Tādējādi tiesiskās noteiktības labad attiecīgs priekšlikums tika ietverts VID Finanšu ministrijai adresētajā vēstulē par nepieciešamiem grozījumiem tiesību aktos.

Informējam, ka VID ir izstrādājis un 2016.gada 9.jūnijā Saeimas Parlamentārās izmeklēšanas komisijai par korupcijas, lobēšanas, organizētās noziedzības un kontrabandas ietekmi uz nodokļu iekasēšanu un ekonomisko un finanšu noziegumu izmeklēšanu, kā arī Iekšlietu, Tieslietu, Finanšu ministriju un citu valsts institūciju amatpersonu personīgās atbildības izvērtēšanu sabiedrības interešu un labas pārvaldības principu ievērošanā, iesniedzis apjomīgus priekšlikumus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” grozījumiem. Attiecīgie priekšlikumi ietver arī tiesību normas precizējumu par skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu deklarēšanu valsts amatpersonām.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 4.panta pirmajā daļā noteikts, ka iestāde zaudējumu var nodarīt ar darbību, izdodot prettiesisku administratīvo aktu vai veicot prettiesisku faktisko rīcību, vai arī ar bezdarbību, ja iestādei bija pienākums rīkoties, bet tā prettiesiski nav rīkojusies.

Minētā likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp iestādes prettiesisko rīcību un cietušajam nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība - objektīva saikne starp iestādes rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība rada un nosaka šo seku iestāšanās reālu iespēju un ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka mantiskais zaudējums šā likuma izpratnē ir katrs mantiski novērtējams pametums, kas cietušajam radies ar iestādes prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības dēļ.

Atbilstoši Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 11.panta pirmajai un otrajai daļai mantiskā zaudējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats un apmērs tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Personiskā kaitējuma atlīdzinājuma tiesiskais pamats tiek pierādīts ar Administratīvā procesa likumā noteiktajiem pierādīšanas līdzekļiem. Privātpersonai ir pienākums norādīt personiskā kaitējuma atlīdzinājuma apmēru un to pamatot.

Ņemot vērā minēto un to, ka tiesības uz zaudējumu un personiskā kaitējuma atlīdzināšanu pamatā ir iestādes izdota prettiesiska administratīvā akta vai prettiesiskas faktiskās rīcības esības, kas veido cēloņsakarību ar personai radītajiem zaudējumiem, konstatēšana, VID nevar piekrist iesniegumā norādītajam, ka “minētais materiāls ir radījis ļoti smagas sekas valstij”.

Papildus paskaidrojam, ka valsts amatpersonas deklarācijas iesniegšanas mērķis ir veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. Valsts amatpersonas deklarācija nav nodokļu deklarācija, jo informācija, kas nepieciešama nodokļu nomaksas kontrolei jau ir VID rīcībā vai nepieciešamības gadījumā VID to var iegūt no kredītiestādēm.

Amatpersonas likumīgi var neuzrādīt līdz pat 3 miljoniem eiro Latvijas bankās (10. marta publikācija)

2016.gadā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Juris Gaiķis un Agnese Rudzīte parakstījuši Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība", kas publicēts VID mājas lapā un ir kā ceļvedis visām valsts amatpersonām, kā pareizi aizpildīt amatpersonu deklarāciju. Šis metodiskais materiāls ir uzrakstīts tā, lai amatpersonas pavisam likumīgi var neuzrādīt amatpersonu deklarācijās līdz pat 3 milj. eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas bankās.

Shēma šāda: amatpersonas deklarācijā nauda jānorāda uz 31.decembri. Vienā bankā naudu konvertējam dažādās valūtās tā, lai katrā valūtas vienībā nav vairāk par 7200 eiro. Ja vienas bankas pakalpojumi nepietiek, var izmantot atlikušās 16. Turklāt šāda veidā amatpersona var nenorādīt tieši tik lielu summu, cik nepieciešams nenorādīt, lai nerastos šaubas par attiecīgā ierēdņa godprātīgumu.

Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" 3.6.apakšpunktā noteikts, ka, aizpildot deklarācijas publicējamo daļu, deklarācijas iesniedzējs, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katrabezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem. Ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās. Skaidras naudas uzkrājuma summas norāda arī ar vārdiem.

Informācijai: 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas 2015.gadā ir 360 eiro x 20 = 7200 eiro.

Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība" (https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6537&hl=1&oid=2269&otype=17) norādīts:

"Vēršam uzmanību: ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi ir veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās; ziņas sniedz par katru bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāju vai norēķinu kartes izdevēju, ja bezskaidrās naudas summa attiecīgās valūtas vienībās pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru; skaidras naudas uzkrājuma summu norāda arī ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šādām valūtām – EUR, USD.

25.jautājums. Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda skaidrās naudas uzkrājumi, ja uz 31.decembri uzkrājums ir 3700 USD, 1300 AUD un 1200 GBP?

Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) minētie uzkrājumi nav jānorāda, jo to katra atsevišķā uzkrājumu summa attiecīgās valūtas vienībās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

26.jautājums. Vai valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā jānorāda informācija, ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi katrs atsevišķi nesasniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, bet abi uzkrājumi kopā pārsniedz?

Valsts amatpersonas deklarācijā skaidrās naudas un bezskaidrās naudas uzkrājumus norāda atsevišķi, tādējādi minētajā gadījumā naudas uzkrājumi nav jānorāda, jo katra uzkrājuma summa atsevišķi nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

30.jautājums. Ja ir noguldījumi ārvalstīs, vai tie ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?

Ja noguldījumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi)."

Kas secināms: atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajam materiālam valsts amatpersona var neuzrādīt uzkrājumus, ja to katra atsevišķā uzkrājumu summa attiecīgās valūtas vienībās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.

Piemēram, Swedbank piedāvā eiro konvertēt 27 valūtās. Tādējādi valsts amatpersonas eiro Swedbankā var konvertēt 27 valūtas vienībās un katrā valūtas vienībā neturot vairāk par 20 minimālajām mēnešalgām uz 31.decembri, šādas summas valsts amatpersonu deklarācijā atbilstoši VID interpretācijai nav jānorāda.

Tomēr interesantākais ir fakts, ka valsts amatpersonas savus naudas uzkrājumus atbilstoši VID metodiskajam materiālam var sadalīt ne tikai starp valūtas vienībām vienā bankā, bet arī vēl starp Latvijas 17 bankām.

Tādējādi VID sagatavotajā metodiskajā materiālā par valsts amatpersonu deklarāciju ir radījis tiesisko paļāvību, ka

1) amatpersonas var sadalīt savus naudas uzkrājumus vienā bankā 27 valūtas vienībās, katrā valūtas vienībā uz 31.decembri nepārsniedzot 20 minimālās mēnešalgas 2015.gadā - 194 373 eiro (7199 eiro x 27 valūtas vienības =194 373 eiro);

2) amatpersonas var sadalīt savus naudas uzkrājumus starp 17 Latvijas bankām. Tātad vienā bankā amatpersona var noguldīt līdz pat 194 373 eiro x 17 Latvijas bankas = 3 304 341 eiro. Tātad valsts amatpersona var sadalīt savus naudas līdzekļus līdz pat 3 milj. eiro un tiesiski tos neuzrādīt amatpersonu deklarācijā.

Ņemot vērā minēto, secināms, ka VID metodiskajā materiālā norādītais ir pretrunā Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 3.6.apakšpunktā noteiktajam, ka, aizpildot deklarācijas publicējamo daļu, deklarācijas iesniedzējs, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem.

2015.gada oktobrī Muitas pārvaldes direktors, ģenerālis Tālis Kravalis nekavējoties tika atstādināts no pienākumu izpildes un atlaists saistībā ar dažādu regulu ievērošanu VID Muitas pārvaldes darbā.

Konkrētajā situācijā visas augsta ranga VID amatpersonas (I.Pētersone, J.Gaiķis un A.Rudzīte), kas ir atbalstījušas Valsts ieņēmumu dienesta metodiskā materiāla "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība", tāpat būtu atstādināmas no pienākumu pildīšanas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbrīvojamas no amata, jo minētais materiāls ir radījis ļoti smagas sekas valstij.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...