VID savas iekšējās problēmas nevēlas saskatīt, pastiprinās nodokļu maksātāju novērošanu
Rolands Pētersons, Neatkarīgā05.06.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Premjera Krišjāņa Kariņa un finanšu ministra Arvila Ašeradena (abi – “Jaunā vienotība”) piesauktā jaunā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stratēģija, kuras kontekstā tikšot skatīta arī pašreizējās VID ģenerāldirektores Ievas Jaunzemes palikšana amatā līdz pilnvaru termiņa beigām nākamā gada februārī, pamatā ir izrādījusies ūdeņains, lozungiem pilns dokuments, kurā, piemēram, korupcijas problēmas risināšanai VID ir veltīti pāris teikumi. Tas gan paredz “skrūvju pievilkšanu” nodokļu maksātājiem, šim procesam pieslēdzot mākslīgo intelektu.
Dokumentā, kas no VID puses pagaidām vēl nav publiskots, bet ko pēc īpaša lūguma “Neatkarīgajai” atsūtīja finanšu ministra birojs, nav ne kripatas no tā, ko savulaik premjeram un finanšu ministram pieprasīja tobrīd galvenais koalīcijas partneris “Apvienotais saraksts” (AS) - proti, pilnīgu iestādes reorganizāciju, no tās atdalot izmeklēšanas funkcijas.
Tieši šis VID darbības virziens nemitīgi ir nonācis skaļu skandālu epicentrā, radot iespaidu par dažādu grupējumu cīņu, nelikumīgām darbībām un “pasūtījumu galda” pastāvēšanu. Tagad AS ir nonācis varas perifērijā, faktiski gandrīz izmests no valdošās koalīcijas, un atklāts paliek jautājums - vai VID turpmāka “neaiztikšana” nebūs viens no galvenajiem krupjiem, ko nāksies norīt potenciālajiem jaunajiem JV koalīcijas partneriem.
Ašeradenam stratēģija šķiet laba
Ar 18. maiju ir datēta paša VID izstrādātā attīstības stratēģija 2023.-2026. gadam, kas pagaidām vēl oficiāli nav publiskota. Finanšu ministrs A. Ašeradens 2. jūnijā publicētajā intervijā “Neatkarīgajai” teica: “Šobrīd ir apstiprināta jaunā VID stratēģija 2023.-2026. gadam, kas paredz virzību uz jaunu un modernu nodokļu administrāciju, kā arī, līdzīgi kā Somijā, partnerību ar klientu. Ir uzsākts darbs pie jauna likuma izstrādes par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju, kas cita starpā paredzēs arī VID padotības maiņu no finanšu ministra uz Finanšu ministriju. Tikko būs skaidras jaunā regulējuma aprises un tā ieviešanai nepieciešamās vadības kompetences un zināšanas, Valsts kanceleja sludinās konkursu uz jauno VID vadītāja amatu.”
No ministra teiktā izriet, ka VID attīstības stratēģiju viņš atbalsta, bet nekļūst skaidrs, kādas izmaiņas VID organizācijā paredzēs iecerētais jaunais likums par Latvijas nodokļu un muitas administrāciju. Šķiet, ka šis jautājums ir atstāts jau jaunas valdības (iespējams, paša A. Ašeradena vadītas) lemšanai.
Korupcija kā sistēmiska problēma VID nepastāvot
Ja runā par AS un arī uzņēmēju organizāciju pieprasīto VID struktūras reorganizāciju, kas cita starpā paredzētu bēdīgi slavenās VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošanu ārpus VID, kā arī VID lēmumu pārsūdzības sistēmas maiņu, tad par to jaunajā stratēģijā nav ne vārda.
Tieši pretēji, tajā teikts, ka “svarīgs virziens līdzās visiem pārējiem būs noziedzīgu nodarījumu valsts ieņēmumu un muitas jomā atklāšanas rezultativitātes paaugstināšana. Lai saīsinātu kriminālprocesu izmeklēšanas laiku, mēs izstrādāsim un ieviesīsim metodiku kriminālprocesu izmeklēšanas efektivitātes novērtēšanai, kā arī stiprināsim kriminālizlūkošanas analītisko kapacitāti, ieviešot Nacionālā kriminālizlūkošanas modeļa atbalsta sistēmu un nodrošinot automātisku datu apmaiņu ar Valsts policiju”.
Stratēģijā minimāla uzmanība ir pievērsta korupcijas apkarošanai VID iekšienē, it kā šāda problēma faktiski nepastāvētu. “Cīņā pret koruptīviem gadījumiem VID amatpersonu darbībā turpināsim uzturēt “nulles tolerances” principu, kā arī īstenot efektīvu pretkorupcijas politiku un procedūras,” teikts dokumentā. Savukārt VID kā godīgas iestādes novērtējumu sabiedrībā plānots celt no 48% uzņēmumu, kas VID šādi novērtējuši 2022. gadā, līdz 54% 2026. gadā.
Roboti uzraudzīs un trenkās nodokļu maksātājus
Šķiet, ka VID “stratēģu” apziņā nekur nav pazudis arī priekšstats par nodokļu maksātājiem kā vienveidīgu potenciālo blēžu masu, kuri to vien domā kā izvairīties no nodokļu maksāšanas. Par labiem nodokļu maksātājiem uzskatīto uzņēmumu un privātpersonu loku (tā dēvētie segmenti “Uzticamie” un “Veicināmie”) līdz 2026. gadam paredzēts paplašināt no šī brīža niecīgajiem 13,6% līdz gandrīz tikpat niecīgajiem 15,6-16,6%.
“Blēžu” izķeršanā ar pilnu jaunu VID plāno izmantot mākslīgo intelektu. “Lai paaugstinātu savu kapacitāti un informētību par nodokļu maksātāju uzvedību un tendencēm, mēs stiprināsim datu analītikas un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu un izvērtēsim iespējas plašāk izmantot uzkrātos datus. Turpināsim uzsākto darbu pie nodokļu maksātāju segmentēšanas, kas ļaus piemērot tādu uzraudzības līmeni, kurš atbilst nodokļu maksātāja uzvedībai un nodokļu saistību izpildes disciplīnai,” teikts stratēģijas sadaļā “ATBILSTĪBA. Vieda uzraudzība un taisnīga attieksme”.
Nav precīzi skaidrs, kas slēpjas zem VID apņemšanās “efektivizēt nodokļu kontroles procesu, īstenojot jaunu pieeju nodokļu administrēšanā - nodokļu kontroli”, taču zināmu ieskatu var gūt no VID mājaslapas sadaļā “Nodokļu kontrole” publicētās informācijas. Īsumā raksturojot, ja mākslīgais intelekts ir atlasījis, ka jūs esat ietilpināms “riskantajos” nodokļu maksātājos, tad gan pie jums jebkurā laikā var “atnākt ciemos”, gan, jums nezinot, “novērot” jūsu saimnieciskās darbības, gan veikt citas būtībā operatīvajām darbībām analogas darbības, tikai šādi tās nenosaucot.
Pārpublicēts no neatkariga.nra.lv
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
