VID un Finanšu ministrija atbild uz PIETIEK lasītāja uzdotajiem jautājumiem

Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļa:

"Nosūtām VID atbildes uz lasītāja rakstā uzdotajiem jautājumiem.

- Vai fiziskai personai darījumi ar vērtspapīriem vairāk kā trīs darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos, nereģistrējoties par saimnieciskās darbības veicēju, ir atļauti? Ja jā, tad kā interpretēt manis citēto likumu?

Nevēlamies piekrist rakstā minētajam apgalvojuma, ka nevienā likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” skaidrojumā nav minēts, ka vērtspapīru pirkšana/pārdošana biežāk kā trīs reizes vienā gadā vai 5 reizes trijos gados nav saimnieciskā darbība, jo, atbilstoši  likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”11.panta 1.4daļā noteiktajam, ienākumu gūšana  no kapitāla aktīvu atsavināšanas, tai skaitā no finanšu instrumentu atsavināšanas, nav klasificējama kā saimnieciskā darbība.

Tādējādi likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta 1.3daļā minētie kritēriji saimnieciskās darbības identificēšanai, attiecībā uz darījumu biežumu un gūtā ienākuma apmēru  nav attiecināmi uz darījumiem, kuros tiek gūts ienākums no finanšu instrumentu atsavināšanas. Tomēr minētais neliedz iespēju fiziskajai personai, ja tā vēlas, reģistrēties saimnieciskās darbības veicēja statusā saistībā ar tās darbībām, kas ir saistītas ar darījumiem ar finanšu instrumentiem.

Papildus minētajam vēlamies norādīt, ka fiziskajai personai ienākums no  kapitāla aktīvu atsavināšanas, t.sk., Finanšu instrumentu tirgus likumā minēto finanšu instrumentu atsavināšanas, ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Minētajam ienākuma tiek piemērota 15% likme.

- Kur mums, ekonomiski aktīviem cilvēkiem, glabāt mums piederošos vērtspapīrus un kā tos papildināt, nepārkāpjot likumu un nemaksājot no mūsu viedokļa nepamatotu maksājumu 1309,08 EUR gadā?

Nodokļu aprēķināšanu reglamentējošie normatīvie akti neierobežo personas tiesības izvēlēties veidu, t.sk. uzņēmējdarbības formu, kādā tā veic darījumus ar finanšu instrumentiem."

Lelde Grīnvalde, Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāja vietniece:

"1. Jā, likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk  - likums) 11.panta  1.4 daļa speciāli paredz iespēju, ka fiziskās personas ienākuma gūšana no kapitāla nav kvalificējama par saimniecisko darbību (neatkarīgi no darījumu regularitātes  un skaita), ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Tādējādi personai atbilstoši likumam ir iespējams izvēlēties vienu no diviem veidiem, kā maksāt nodokli no regulārām darbībām ar vērtspapīriem. Viens variants - reģistrēt saimniecisko darbību un atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, izmantojot iespēju pārnest saimnieciskās darbības zaudējumus, bet piemērot vispārīgo saimnieciskās darbības ienākumam noteikto likmi. Otrs variants - nereģistrēt saimniecisko darbību (kā to paredz likuma 11.panta 1.4 daļa), bet no kapitāla ienākuma (t.sk., vērtspapīru  atsavināšanas ienākumu) maksāt samazināto iedzīvotāju ienākuma nodokli (10% apmērā no procentiem un dividendēm, un 15% no kapitāla aktīvu atsavināšanas). Papildu informācija likuma 11.9 pantā Ienākuma no kapitāla noteikšana (kā nosaka kapitāla pieaugumu, kurš apliekams ar samazināto  iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi ).

 Likuma normas ir skatāmas kontekstā, jo likumā uzreiz pēc minētā normas  (likuma 11.panta  1.3 daļa) ir likuma 11.panta  1.4 daļa, kura nosaka iespējamos izņēmumus attiecībā uz 11.panta  1.3 daļas piemērošanu pasīva ienākuma gadījumā. Ienākums no vērstpapīriem likuma izpratnē ir pasīvs ienākums.

2. Personām, kuras tikai uzsāk darījumus ar vērtspapīriem, ir divi varianti. Pirmais, maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no kapitāla pieauguma (nereģistrējot saimniecisko darbību), kā tas minēts atbildē uz 1.jautājumu. Savukārt, ja grib atzīt visus saimnieciskās darbības izdevumus, kas rodas, uzturot vērtspapīru kontus un aktīvi darbojoties  ar tiem, atzīt pamatlīdzekļu nolietojumu u.c. izmaksas (kas nav vērtspapīru iegādes izmaksas), un vēlas nodrošināt iespēju pārnest uz nākamajiem gadiem saimnieciskās darbības zaudējumu, tad persona var reģistrēt saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā vai kļūt par individuālo komersantu. Par gūto ienākumu maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli un, ja ienākumi pārsniedz mēnesī minimālās algas apmēru, sākt maksāt arī valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas. Problemātiskāk ir atbildēt uz jautājumu, ja persona jau ilgstoši darbojas šajā jomā, jo ir iespējams, ka kādas pamatlīdzekļu nolietojuma izmaksas vai ar vērtspapīru pirkšanu un pārdošanu pastarpināti saistītas izmaksas tā (SIA līmenī) ir atzinusi par saimnieciskās darbības izmaksām, jo likuma 11.panta  1.4 daļa paredz, ka šo normu nevar piemērot, ja  izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma (no vērtspapīriem) gūšanu, ir jau atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem. Šajā gadījumā personai būtu jāvēršas Valsts ieņēmumu dienestā ar precīzu saimnieciskās darbības izdevumu atzīšanas vēsturisko aprakstu, lai saprastu, vai konkrētajā gadījumā tā var piemērot likuma 11.panta  1.4 daļu.

Jebkurā gadījumā viena fiziskā persona savu saimniecisko darbību, ja tās apmērs nav ļoti liels, var realizēt, arī nedibinot kapitālsabiedrību, bet reģistrējoties kā individuālais komersants vai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrēts saimnieciskās darbības veicējs. Tādā gadījumā tai nebūs jāmaksā nodoklis no domājamā ienākuma valdes locekļiem."

Novērtē šo rakstu: