VID vadība mēģina slēpt apjomīgas problēmas - jau mēnesi nespēj atjaunot nodokļu parādnieku sarakstu
PIETIEK04.02.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Jau vairākas nedēļas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība mēģina slēpt ļoti nozīmīgas tehniskas problēmas, kuru redzamākā izpausme ir – gandrīz mēnesi VID nespēj atjaunot iepriekš publiski pieejamo nodokļu parādnieku sarakstu. Kamēr VID vadība turpina noteikt jaunus un jaunus problēmu atrisināšanas termiņus, kuri joprojām netiek ievēroti, Pietiek sniedz atskatu uz VID solījumiem pēdējo nedēļu laikā.
10. janvārī Pietiek pirmoreiz konstatēja, ka no VID interneta mājas lapā publiski pieejamās datu bāzes ir pazudusi tajā iepriekš atrodamā Excel tabula ar nodokļu parādnieku sarakstu.
Tā vietā bija atrodams paziņojums: „Informējam, ka pašlaik tehnisku iemeslu dēļ Publiskojamās informācijas datu bāzes sistēmā nav pieejama informācija par nodokļu parādiem. Informācija tiks publicēta pēc tehnisko problēmu novēršanas. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!”
Tālāk lasāma sarakste ar VID.
Jautājums 10. janvārī: „Sakiet, lūdzu, ar ko skaidrojamas šīs tehniskās problēmas?”
VID atbilde 10. janvārī: „Labdien! Noskaidrosim un sniegsim skaidrojumu. Ar cieņu Stratēģiskās vadības lietu un sabiedrisko attiecību pārvaldes Sabiedrisko attiecību daļa.”
Jautājums 11. janvārī: „Sveiki, vai tiešām dienas laikā VID nav spējis noskaidrot, kādas tehniskās problēmas to piemeklējušas?”
VID atbilde 12. janvārī: „VID datu bāze par nodokļu parādniekiem drīzumā tiks atjaunota pilnībā. VID operatīvi konstatējis kļūdas nodokļu aprēķinos “Nodokļu informācijas sistēmā” jeb NIS, tāpēc VID Publiskojamo datu bāzes sadaļa “Nodokļu parādnieki” tika īslaicīgi slēgta. Tas bija vajadzīgs, lai novērstu nekorektas informācijas publicēšanu un pieejamību lietotājiem. Dažos gadījumos tika konstatēts, ka sistēma parādnieku sarakstā atlasa arī tādus nodokļu maksātājus, kuriem parādu nav. Lai arī šādu gadījumu ir maz, tiek pārskatīta pilnīgi visa informācija. Šodien datu bāzes sadaļas “Nodokļu parādnieki” darbība ir atjaunota, taču nodokļu parādu aprēķins par 2018.gada 7.janvāri vēl nav pieejams. Patlaban veicam pēdējo aprēķinu, lai pārliecinātos, ka visas kļūdas patiešām ir novērstas. Tiklīdz pārbaudes tiks pabeigtas, saraksts tiks publiskots pilnībā.”
Nākamajās divās nedēļās informācija par nodokļu parādniekiem tā arī netika publiskota.
Jautājums 25. janvārī: „Cik ilgi vēl plānojat risināt "tehniskās problēmas" saistībā ar nodokļu parādnieku sarakstu? Cik darbinieku šo problēmu risināšanā iesaistīti, ar kādu intensitāti strādā? Ar ko tieši saistīts tas, ka šīs "problēmas" VID nespēj atrisināt jau gandrīz trīs nedēļas?”
VID atbilde 25. janvārī: „Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, informējam, ka jau šodien visi dati nodokļu parādnieku datu bāzē būs aktualizēti un tā būs pilnībā publiski pieejama VID tīmekļa vietnē.
Nodokļu parādnieku datu bāzes nepieejamība nebija saistīta ar problēmas risināšanā iesaistīto darbinieku skaitu, bet gan ar to, ka bija nepieciešams atjaunot datu bāzes vēsturiskajā stāvoklī un veikt apjomīgus aprēķinus un datu salīdzināšanu. Ņemot vērā ievērojamo VID datu bāzes apjomu un pieejamos tehniskos līdzekļus, tam bija nepieciešams laiks. Šobrīd visas aprēķinu kļūdas ir novērstas, tiek veikti aprēķini un šodien tiks publicēta aktuālā informācija par nodokļu parādiem uz 26.01.2018.
Kā jau paskaidrojām iepriekš, VID bija operatīvi konstatējis kļūdas nodokļu aprēķinos “Nodokļu informācijas sistēmā” jeb NIS, tāpēc VID Publiskojamo datu bāzes sadaļa “Nodokļu parādnieki” tika uz laiku slēgta. Tas bija nepieciešams, lai novērstu nekorektas informācijas publicēšanu un pieejamību lietotājiem.”
Jautājums 28. janvārī: „Sveiki, kā, lūdzu, skaidrosiet to, ka pretēji Jūsu apgalvojumam nodokļu parādnieku saraksts joprojām nav publiski pieejams?”
VID atbilde 29. janvārī: „Labrīt! Nodokļu parādnieku saraksts ir pieejams.”
Jautājums 29. janvārī: „Sveiki, kur tieši, lūdzu, nodokļu parādnieku saraksts būtu pieejams? Saitē https://www6.vid.gov.lv/NPAR joprojām ir atrodams tikai paskaidrojums: "Informējam, ka pašlaik tehnisku iemeslu dēļ Publiskojamās informācijas datu bāzes sistēmā nav pieejama informācija par nodokļu parādiem par 2018.gada 7.janvāri. Informācija tiks publicēta pēc tehnisko problēmu novēršanas. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!".”
VID atbilde 29. janvārī: „Minētais teksts vairs neatbilst aktuālajai situācijai un tūdaļ tiks izņemts. Atvainojamies par sagādātajām neērtībām!”
Jautājums 29. janvārī: „Paldies, jauki, bet kopējo Excel tabulu neredzu joprojām.”
VID atbilde 29. janvārī: „Parādnieku saraksts ar datiem uz šī gada 26.janvāri tiks publicēts šīs nedēļas laikā. Tas saistīts ar to, ka šis saraksts tiek veidots, balstoties uz Publiskojamā datu bāzē publicēto informāciju par nodokļu parādiem, papildus pievienojot informāciju par nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības statusu (apturēta saimnieciskā darbība, izbeigta saimnieciskā darbība). Tā kā 2018.gada janvārī Publiskojamā datu bāzē uz mēneša 7.datumu dati tehnisku iemeslu dēļ netika publicēti, attiecīgi arī parādnieku saraksts var tikt sagatavots, balstoties uz Publiskojamā datu bāzē uz mēneša 26.datumu publicēto informāciju par nodokļu parādiem.”
Līdz pat nedēļas beigām – 4. februārim nodokļu parādnieku saraksts pretēji pēdējiem solījumiem tā arī netika publiskots.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
