Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība turpina pīties pretrunās un melos par nu jau bēdīgi slaveno „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu, kļūst aizvien skaidrāks, ka tajā iekļauti tikai 29 no četriem tūkstošiem VID darbinieku un viss saraksts „uzmeistarots” uz ātru roku, tajā vienkārši iekļaujot darbiniekus, kuri deklarējuši salīdzinoši lielus skaidras naudas uzkrājumus vai aizdevumus.

Kā zināms, kad aizpagājušajā ceturtdienā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paziņoja, ka Pētersonei uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, gan VID ģenerāldirektore, gan finanšu ministre paziņoja, ka „negodprātīgo” VID darbinieku saraksts esot slepens un netikšot publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Taču pagāja tikai piecas dienas, un pagājušo otrdien VID ģenerāldirektore Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē jau publiski apstiprināja, ka finanšu ministrei iesniegtajā „negodprātīgo” VID darbinieku sarakstā esot iekļauti 29 darbinieki.

Pati Pētersone nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - uz kādu normatīvo aktu pamata un ar kādu pilnvarojumu viņa pārkāpusi iepriekš noteikto ierobežotas pieejamības statusu šai informācijai, savukārt vienīgais, ko VID varēja atbildēt uz jautājumu, vai tiks sākta dienesta pārbaude, lai sodītu vainīgos šīs ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, bija – esot tikusi publicēta nekorekta informācija.

Savukārt VID sabiedrisko attiecību daļa pēc ilgākām pārdomām nāca klajā ar apgalvojumu, ka „VID ģenerāldirektore šādu skaitli nav nedz minējusi, nedz apstiprinājusi” un ka „Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izskanējušie skaitļi ir tikai un vienīgi minējumi un pieņēmumi. Nevienā brīdī nav ticis izpausts faktiskais iesniegtās informācijas apjoms vai saturs”.

Taču tā nav taisnība – no Pietiek rīcībā esošajām ziņām par Saeimas komisijas sēdi izriet, ka konkrētā epizode noritējusi šādi: "Deputāts Bondars sāk izprašņāt par 173 personu sarakstu. Komisijas vadītājs Vucāns pašķir VID dokumentus un jautā: "Tie ir 29?" VID ģenerāldirektore Pētersone atbild apstiprinoši. Tad Vucāns jautā: "19+10, ja?" Arī to VID ģenerāldirektore Pētersone apstiprina."

Arī deputāts Jānis Vucāns Pietiek apliecināja: "Šis skaitlis bija izdales materiālos. Tur bija norādīts, ka turpinās pārbaudes par 10 vienā virzienā un 19 kādā citā virzienā. Es tagad no galvas neatceros, man šķiet, ka 10 bija par Finanšu policiju, bet varu kļūdīties. Skaitli es nosaucu, vienkārši saskaitīju kopā."

Taču būtiskāk par to, ka VID ģenerāldirektore jau kārtējo reizi, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, bijusi gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu, ir no dažādiem avotiem VID Pietiek saņemtās ziņas par to, kā patiesībā tapis šis „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku saraksts.

Saskaņā ar šīm ziņām saraksta tapšanā nav izmantotas nekādas konfidenciālas datu bāzes, - tajā iekļautas „redzamākās” VID amatpersonas, kuras arī publiski pieejamajās amatpersonu deklarācijās uzrādījušas vislielākās skaidrā naudās uzkrātās summas un lielākos izsniegtos aizdevumus. Tā kā saraksts tapis pēc skaidra politiskā pasūtījuma, nekāda nopietnāka informācija tā sagatavošanā nav izmantota.

Kā ziņots, līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Ar šo pamatojumu Pētersones vadītā iestāde pēdējās dienās ir atteikusies atklāt gan to, pēc pēc kādas tieši metodikas tika atlasīti un noteikti VID „negodprātīgie” darbinieki, gan to, kādā veidā bija iespējams divu nedēļu laikā sagatavot šādu sarakstu, gan to, vai divu nedēļu laikā šādu sarakstu sagatavoja viena pati Pētersone vai arī kādi VID darbinieki un, ja pēdējais variants, tad – kuri tieši darbinieki un kā tieši Pētersone pārliecinājās par šo sastādītāju godprātīgumu.

Lai izvairītos no skaidrības viešanas šajos jautājumos, VID – kura vadītāja pati tagad publiskojusi it kā slepenu, ierobežotas pieejamības informāciju – atsaucās tieši uz visas šīs informācijas ierobežoto pieejamību.

Saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu šī „informācija par nodokļu ieņēmumu risku jomā piemērojamo metodiku, kas tiek izmantota izvērtējot negodprātīgos darbiniekus (nodokļu maksātājus)”, saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta 21.daļu esot ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to VID to izsniegt neesot tiesiska pamata.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 8.pantu ierobežota pieeja esot noteikta informācijai par darbiniekiem, kas veic nodokļu maksātāju izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Interesanti, ka VID jau nedēļas laikā nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Pietiek jau arī iepriekš ir aprakstījis, kā, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, Pētersone ir gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu: tā bija, piemēram, ar viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...