Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kamēr Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadība turpina pīties pretrunās un melos par nu jau bēdīgi slaveno „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku sarakstu, kļūst aizvien skaidrāks, ka tajā iekļauti tikai 29 no četriem tūkstošiem VID darbinieku un viss saraksts „uzmeistarots” uz ātru roku, tajā vienkārši iekļaujot darbiniekus, kuri deklarējuši salīdzinoši lielus skaidras naudas uzkrājumus vai aizdevumus.

Kā zināms, kad aizpagājušajā ceturtdienā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola publiski paziņoja, ka Pētersonei uzdots jau tuvākajā laikā veikt visu svarīgāko VID struktūrvienību vadītāju un viņu vietnieku rotāciju, gan VID ģenerāldirektore, gan finanšu ministre paziņoja, ka „negodprātīgo” VID darbinieku saraksts esot slepens un netikšot publiskots pat tajā esošo darbinieku skaits.

Taču pagāja tikai piecas dienas, un pagājušo otrdien VID ģenerāldirektore Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē jau publiski apstiprināja, ka finanšu ministrei iesniegtajā „negodprātīgo” VID darbinieku sarakstā esot iekļauti 29 darbinieki.

Pati Pētersone nevēlējās atbildēt uz Pietiek jautājumu - uz kādu normatīvo aktu pamata un ar kādu pilnvarojumu viņa pārkāpusi iepriekš noteikto ierobežotas pieejamības statusu šai informācijai, savukārt vienīgais, ko VID varēja atbildēt uz jautājumu, vai tiks sākta dienesta pārbaude, lai sodītu vainīgos šīs ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanā, bija – esot tikusi publicēta nekorekta informācija.

Savukārt VID sabiedrisko attiecību daļa pēc ilgākām pārdomām nāca klajā ar apgalvojumu, ka „VID ģenerāldirektore šādu skaitli nav nedz minējusi, nedz apstiprinājusi” un ka „Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē izskanējušie skaitļi ir tikai un vienīgi minējumi un pieņēmumi. Nevienā brīdī nav ticis izpausts faktiskais iesniegtās informācijas apjoms vai saturs”.

Taču tā nav taisnība – no Pietiek rīcībā esošajām ziņām par Saeimas komisijas sēdi izriet, ka konkrētā epizode noritējusi šādi: "Deputāts Bondars sāk izprašņāt par 173 personu sarakstu. Komisijas vadītājs Vucāns pašķir VID dokumentus un jautā: "Tie ir 29?" VID ģenerāldirektore Pētersone atbild apstiprinoši. Tad Vucāns jautā: "19+10, ja?" Arī to VID ģenerāldirektore Pētersone apstiprina."

Arī deputāts Jānis Vucāns Pietiek apliecināja: "Šis skaitlis bija izdales materiālos. Tur bija norādīts, ka turpinās pārbaudes par 10 vienā virzienā un 19 kādā citā virzienā. Es tagad no galvas neatceros, man šķiet, ka 10 bija par Finanšu policiju, bet varu kļūdīties. Skaitli es nosaucu, vienkārši saskaitīju kopā."

Taču būtiskāk par to, ka VID ģenerāldirektore jau kārtējo reizi, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, bijusi gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu, ir no dažādiem avotiem VID Pietiek saņemtās ziņas par to, kā patiesībā tapis šis „iespējams, negodprātīgo” VID darbinieku saraksts.

Saskaņā ar šīm ziņām saraksta tapšanā nav izmantotas nekādas konfidenciālas datu bāzes, - tajā iekļautas „redzamākās” VID amatpersonas, kuras arī publiski pieejamajās amatpersonu deklarācijās uzrādījušas vislielākās skaidrā naudās uzkrātās summas un lielākos izsniegtos aizdevumus. Tā kā saraksts tapis pēc skaidra politiskā pasūtījuma, nekāda nopietnāka informācija tā sagatavošanā nav izmantota.

Kā ziņots, līdz šim Valsts ieņēmumu dienests par ierobežotas pieejamības informāciju regulāri ir pasludinājis jebkādus datus, kas var mest ēnu uz tā vadības pretrunīgajām un bieži neizprotamajām darbībām saistībā ar apsolīto VID „rindu tīrīšanu” un „negodprātīgo darbinieku aiziešanas panākšanu”.

Ar šo pamatojumu Pētersones vadītā iestāde pēdējās dienās ir atteikusies atklāt gan to, pēc pēc kādas tieši metodikas tika atlasīti un noteikti VID „negodprātīgie” darbinieki, gan to, kādā veidā bija iespējams divu nedēļu laikā sagatavot šādu sarakstu, gan to, vai divu nedēļu laikā šādu sarakstu sagatavoja viena pati Pētersone vai arī kādi VID darbinieki un, ja pēdējais variants, tad – kuri tieši darbinieki un kā tieši Pētersone pārliecinājās par šo sastādītāju godprātīgumu.

Lai izvairītos no skaidrības viešanas šajos jautājumos, VID – kura vadītāja pati tagad publiskojusi it kā slepenu, ierobežotas pieejamības informāciju – atsaucās tieši uz visas šīs informācijas ierobežoto pieejamību.

Saskaņā ar VID oficiālo skaidrojumu šī „informācija par nodokļu ieņēmumu risku jomā piemērojamo metodiku, kas tiek izmantota izvērtējot negodprātīgos darbiniekus (nodokļu maksātājus)”, saskaņā ar likuma Par nodokļiem un nodevām 22.panta 21.daļu esot ierobežotas pieejamības informācija, līdz ar to VID to izsniegt neesot tiesiska pamata.

Tāpat saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likuma 6.pantu un Informācijas atklātības likuma 8.pantu ierobežota pieeja esot noteikta informācijai par darbiniekiem, kas veic nodokļu maksātāju izvērtējumu nodokļu ieņēmumu risku jomā.

Interesanti, ka VID jau nedēļas laikā nav spējis sniegt konkrētas ziņas par šo it kā noteikto ierobežotas pieejamības informāciju – ne VID amatpersonu, kas šai informācijai noteikusi ierobežotu pieejamību, ne datumu, kad tas noteikts, ne attiecīgā dokumenta nosaukumu un lietvedības numuru, ne arī termiņu, uz kuru tam noteikta ierobežota pieejamība. Saskaņā ar likumu visiem šiem datiem ir jābūt publiski pieejamiem.

Pietiek jau arī iepriekš ir aprakstījis, kā, dzenoties pēc plašākas pozitīvas publicitātes, Pētersone ir gatava publiskot informāciju, ko VID iepriekš ir publiski izziņojis kā neizpaužamu: tā bija, piemēram, ar viņas vietnieka Tāļa Kravaļa atlaišanu, - tikai pāris dienas iepriekš VID bija apgalvojis, ka ziņas par atlaistiem darbiniekiem likums tam aizliedzot izpaust.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...

21

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

FotoLatvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Lasīt visu...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...