VID vadības skaidrojums par deklarēšanu: amatpersonas likumīgi var neuzrādīt līdz pat 3 miljoniem eiro Latvijas bankās
Pietiek lasītājs10.03.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2016.gadā VID ģenerāldirektore Ināra Pētersone, Juris Gaiķis un Agnese Rudzīte parakstījuši Valsts ieņēmumu dienesta metodisko materiālu "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība", kas publicēts VID mājas lapā un kurš ir kā ceļvedis visām valsts amatpersonām kā pareizi aizpildīt amatpersonu deklarāciju. Šis metodiskais materiāls ir uzrakstīts tā, lai amatpersonas pavisam likumīgi var neuzrādīt amatpersonu deklarācijās līdz pat 3 milj. eiro bezskaidras naudas uzkrājumus Latvijas bankās.
Shēma šāda: amatpersonas deklarācijā nauda jānorāda uz 31.decembri. Vienā bankā naudu konvertējam dažādās valūtās tā, lai katrā valūtas vienībā nav vairāk par 7200 eiro. Ja vienas bankas pakalpojumi nepietiek, var izmantot atlikušās 16. Turklāt šāda veidā amatpersona var nenorādīt tieši tik lielu summu, cik nepieciešams nenorādīt, lai nerastos šaubas par attiecīgā ierēdņa godprātīgumu.
Tiesiskais regulējums
Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 "Kārtība, kādā aizpildāmas, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti" 3.6.apakšpunktā noteikts, ka, aizpildot deklarācijas publicējamo daļu, deklarācijas iesniedzējs, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katrabezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem. Ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi tiek veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās. Skaidras naudas uzkrājuma summas norāda arī ar vārdiem.
Informācijai: 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas 2015.gadā ir 360 eiro x 20 = 7200 eiro.
Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajā materiālā "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība" (https://www.vid.gov.lv/default.aspx?tabid=11&id=6537&hl=1&oid=2269&otype=17) norādīts:
"Vēršam uzmanību:
ja skaidrās vai bezskaidrās naudas uzkrājumi ir veidoti ārvalstu valūtā, tos norāda attiecīgās valūtas vienībās;
ziņas sniedz par katru bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāju vai norēķinu kartes izdevēju, ja bezskaidrās naudas summa attiecīgās valūtas vienībās pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru;
skaidras naudas uzkrājuma summu norāda arī ar vārdiem, EDS nodrošina, ka summu vārdiem automātiski ieraksta šādām valūtām – EUR, USD.
25.jautājums
Vai valsts amatpersonas deklarācijā jānorāda skaidrās naudas uzkrājumi, ja uz 31.decembri uzkrājums ir 3700 USD, 1300 AUD un 1200 GBP?
Valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi) minētie uzkrājumi nav jānorāda, jo to katra atsevišķā uzkrājumu summa attiecīgās valūtas vienībās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.
26.jautājums
Vai valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā jānorāda informācija, ja skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumi katrs atsevišķi nesasniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, bet abi uzkrājumi kopā pārsniedz?
Valsts amatpersonas deklarācijā skaidrās naudas un bezskaidrās naudas uzkrājumus norāda atsevišķi, tādējādi minētajā gadījumā naudas uzkrājumi nav jānorāda, jo katra uzkrājuma summa atsevišķi nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.
30.jautājums
Ja ir noguldījumi ārvalstīs, vai tie ir jānorāda valsts amatpersonas deklarācijā?
Ja noguldījumu summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru, to norāda valsts amatpersonas deklarācijas 6.punktā (naudas uzkrājumi)."
Kas secināms
Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta metodiskajam materiālam valsts amatpersona var neuzrādīt uzkrājumus, ja to katra atsevišķā uzkrājumu summa attiecīgās valūtas vienībās nepārsniedz 20 Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu apmēru.
Piemēram, Swedbank piedāvā eiro konvertēt 27 valūtās. Tādējādi valsts amatpersonas eiro Swedbankā var konvertēt 27 valūtas vienībās un katrā valūtas vienībā neturot vairāk par 20 minimālajām mēnešalgām uz 31.decembri, šādas summas valsts amatpersonu deklarācijā atbilstoši VID interpretācijai nav jānorāda.
Tomēr interesantākais ir fakts, ka valsts amatpersonas savus naudas uzkrājumus atbilstoši VID metodiskajam materiālam var sadalīt ne tikai starp valūtas vienībām vienā bankā, bet arī vēl starp Latvijas 17 bankām.
Tādējādi VID sagatavotajā metodiskajā materiālā par valsts amatpersonu deklarāciju ir radījis tiesisko paļāvību, ka
1) amatpersonas var sadalīt savus naudas uzkrājumus vienā bankā 27 valūtas vienībās, katrā valūtas vienībā uz 31.decembri nepārsniedzot 20 minimālās mēnešalgas 2015.gadā - 194 373 eiro (7199 eiro x 27 valūtas vienības =194 373 eiro);
2) amatpersonas var sadalīt savus naudas uzkrājumus starp 17 Latvijas bankām. Tātad vienā bankā amatpersona var noguldīt līdz pat 194 373 eiro x 17 Latvijas bankas = 3 304 341 eiro. Tātad valsts amatpersona var sadalīt savus naudas līdzekļus līdz pat 3 milj. eiro un tiesiski tos neuzrādīt amatpersonu deklarācijā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka VID metodiskajā materiālā norādītais ir pretrunā Ministru kabineta 2002.gada 22.oktobra noteikumu Nr.478 3.6.apakšpunktā noteiktajam, ka, aizpildot deklarācijas publicējamo daļu, deklarācijas iesniedzējs, norādot informāciju par skaidrās un bezskaidrās naudas uzkrājumiem, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, sniedz ziņas par katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai norēķinu kartes izdevēja nosaukumu un identifikācijas datiem.
Analoģisks gadījums
2015.gada oktobrī Muitas pārvaldes direktors, ģenerālis Tālis Kravalis nekavējoties tika atstādināts no pienākumu izpildes un atlaists saistībā ar dažādu regulu ievērošanu VID Muitas pārvaldes darbā.
Konkrētajā situācijā visas augsta ranga VID amatpersonas (I.Pētersone, J.Gaiķis un A.Rudzīte), kas ir atbalstījušas Valsts ieņēmumu dienesta metodiskā materiāla "Valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība", tāpat būtu atstādināmas no pienākumu pildīšanas un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā atbrīvojamas no amata, jo minētais materiāls ir radījis ļoti smagas sekas valstij.
Red. piez. Visas ceturtdienas laikā ne Pētersone, ne kāda VID amatpersona nespēja sniegt nekādus skaidrojumus par šajā lasītāja rakstā minētajiem faktiem un izteiktajiem secinājumiem.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
