Vides organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes rīkoties, lai novērstu aizsargājamo putnu ligzdu koku nociršanu
LDF, LOB11.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Dabas fonds (LDF) un Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir atklājuši, ka Latvijā katru gadu apmēram 10% no jaunatklātajām un vēl neaizsargātajām mazo ērgļu ligzdām ietekmē saimnieciskā darbība, daudzos gadījumos faktiski iznīcinot to dzīvotnes. Tāpēc organizācijas aicina atbildīgās valsts iestādes izvērtēt konkrētos gadījumus un veikt esošā normatīvā regulējuma uzlabošanu, lai nepieļautu šādu gadījumu atkārtošanos nākotnē.
LDF kopā ar LOB un citiem partneriem jau trešo gadu īsteno Eiropas Savienības LIFE programmas projektu “Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā”. Projekta ietvaros notiek īpaši aizsargājamā putna mazā ērgļa ligzdošanas vietu apzināšana un to aizsardzības pasākumu plānošana, galvenokārt ierosinot mikroliegumu veidošanu. Līdz šim apzinātas 426 mazo ērgļu ligzdas visā Latvijas teritorijā.
Trīs gadu laikā ir atklājies, ka katru gadu aptuveni 10% no jaunatrastajām un līdz šim neaizsargātajām ligzdām ietekmē ar mežsaimniecību saistīta saimnieciskā darbība. Tie ir gadījumi, kad ligzdas koks ir izzīmēts ciršanai vai arī tā tiešā tuvumā, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni, notiek mežizstrāde. Virknē gadījumu ligzdošanas vietas tiek iznīcinātas arī pēc tam, kad ir ierosināta to aizsardzība.
LDF un LOB pieredze liecina, ka mazo ērgli šai ziņā nevar uzskatīt par īpašu izņēmumu, jo līdzīga veida ietekmes ir reģistrētas arī pie citu īpaši aizsargājamo un mežos ligzdojošo putnu ligzdām, piemēram, melno stārķu.
Konstatētie ligzdošanas vietu iznīcināšanas gadījumi norāda uz to, ka Latvijā pastāv sistēmiska rakstura nepilnības izklaidus ligzdojošo putnu sugu aizsardzības nodrošināšanā, un tādējādi Latvija nepilda ES direktīvas 2009/147/EK Par savvaļas putnu aizsardzību un Latvijas Republikas Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzētās prasības.
Vides organizācijas uzskata, ka problēmas būtība ir tajā, ka nav izveidoti mehānismi, kas liktu apzināt dabas vērtības mežos pirms ciršanas uzsākšanas, tāpat kā meža inventarizācijas laikā tiek vērtētas saimnieciskās vērtības.
Lai informētu par konstatētajiem sugas aizsardzības pārkāpumiem, LDF un LOB ir sagatavojušas iesniegumu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, kurā apkopoti spilgtākie piemēri gadījumiem, kad reģistrēta ligzdošanas vietu iznīcināšana, kā arī tiem gadījumiem, kad reģistrētas ligzdas, kuru apkārtnē plānota saimnieciskā darbība, nerēķinoties ar ligzdas klātbūtni. Kopumā iesniegta informācija par 36 šādiem gadījumiem.
Ar šo vēstuli un datu apkopojumu LDF un LOB aicina atbildīgās iestādes veikt apstākļu noskaidrošanu un esošā normatīvā regulējuma izvērtēšanu un uzlabošanu, lai nepieļautu turpmāku aizsargājamo sugu dzīvotņu iznīcināšanu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
