Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Neapstrādātus būvgružus un atkritumus nedrīkst izmantot slēpošanas kalna veidošanā, - tā saistībā ar Staicelē iecerēto „atkritumu slēpošanas kalnu” Pietiek pirmdien apliecināja Valmieras reģionālās vides pārvaldes Kontroles daļas vadītāja Līga Zvirbule. Jau tuvākajā laikā Vides pārvaldes pārstāvji ieradīsies aplūkot topošo kalnu, lai uz vietas pārliecinātos, cik liels kaitējums dabai nodarīts.

Pietiek jau rakstīja, ka bijušais Staiceles pagastvecis Jānis Bakmanis ķēries pie kārtējās avantūristiskās idejas: jau ilgāku laiku Staiceles futbola laukumā krājas atkritumu lavīna, kurai ar laiku esot jāpārvēršas 150 metrus augstā slēpošanas kalnā.

Vides pārvaldes pārstāve gan norāda, ka par nelikumīgas atkritumu izgāztuves veidošanos un nesakcionētiem būvdarbiem atbildība jāuzņemas pašvaldībai. Lai veidotu šādu kalnu no būvgružiem, tie vispirms ir jāapstrādā, ir jāveido projekts, kas jāsaskaņo būvvaldē.

Savukārt Alojas novada domes priekšsēdētāja Dace Vilne ir pavisam izbrīnīta, ka pašvaldībai būtu kāda teikšana par atkritumu izgāztuvi. „Kas pašvaldībai būtu jādara?” pēc ilgākas pauzes Vilne atbildēja uz Pietiek jautājumu, kādēļ pašvaldība neko nedara, lai pārtrauktu, kā izrādās, nelikumīgo kalna veidošanu.

Mazliet apdomājusies, novada vadītāja piebilda, ka tā esot privāta teritorija. Turklāt viņai neesot ziņu, ka tur tiekot vesti lieli būvgružu daudzumi. „Ne jau Staicele ir vienīgā vieta, kur šādā veidā ber kalnu. Un to būvgružu jau nav tik daudz, nav jau tik daudz to nojaukto māju,” taisnojās Alojas novada domes priekšsēdētāja.

Vides pārvalde pēc vietas apskates lems, vai un kam uzlikt sodu par nelikumīgajām un videi kaitīgajām darbībām.

Savukārt pats kalna veidošanas iniciators Bakmanis, kurš tagad ir gan Alojas domes priekšsēdētājas vietnieks, gan arī Latvijas Futbola federācijas valdes loceklis un pašvaldības un federācijas kopuzņēmuma SIA Latvijas Futbola federācijas mācību un treniņu centrs „Staicele” vadītājs, uzskata, ka ar būvgružu un atkritumu koncentrēšanu Salacas upes krastā darot labu staiceliešiem. Viņu aizrāvusi Ventspils pieredze ar Lemberga hūti, un līdzīgu kalnu viņš vēlas ierīkot arī Staicelē. Tā kā sava dabīga kalna šajā vietā nav, radusies doma kalnu uzbērt no būvgružiem.

Taču būvniecības darbiem apsīkstot, būvgružu palicis maz, tādēļ kalna uzbēršana nevedoties. Lai gan Bakmanis sakās esam pārliecināts, ka kalna sastāvdaļas būs akmeņi, ķieģeļi un citi nekaitīgi būvgruži, tomēr vietējie novērojuši, ka atkritumu kalna „pamatos” tiek „iemūrēti” arī šīfera gabali, plastmasas vienreizējās lietošanas trauki un citi sadzīves atkritumi.

Bakmanis gan apgalvo, ka sadzīves atkritumi tiekot atšķiroti un aizvesti uz izgāztuvi, tomēr neviens topošā kalna vietā atkritumu šķirotājus nav manījis, tikai buldozeru, kas visu sastumj vienuviet. Kā attaisnojumu nelikumīgajām darbībām Bakmanis min faktu, ka šajā vietā jau no padomju gadiem ļaudis esot bēruši atkritumus.

Foto no alojasnovads.eu

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...