Viena diena Igora Kligača dzīvē, jeb Murkšķa diena, jeb "Vai gribi būt miljonārs?”, jeb teiksma par Igora karapulku
Pietiek lasītājs21.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Materiālā ir izmantota produktu izvietošana. Darbojošās personas: Kurzemes apgabaltiesas tiesnesis Igors Kligačs, advokāts Jencis Retrīvers, Grupa ZZtop.
Teicējs (Baltais tēvs) – atskan zvans telefonā.
Kligačs: Hallo, hallo!
Retrīvers: Igor, čau, čau, es te sēžu spēlē “Vai gribi būt miljonārs?”.
Kligačs: Nu, čau.
Retrīvers: Klau, man te ir uzdots jautājums “Kā uzvarēt lietā?”.
Kkligačs: Hā, sapratu, tu gribēji teikt “Kā būt miljonāram?”.
Retrīvers: Ak, tu mazais rakari!
Kligačs: Nu, kas par lietu?
Retrīvers: Mūs varbūt noklausās?
Kligačs: Nu, runā Ēzopa valodā? Tēlaini.
Retrīvers: Tātad vajag čomam palīdzēt, savējais, saproti, nu, liek viņu no īpašuma ārā, bet viņš negrib no turienes ārā. Viņš ar brāli stāv te blakus, es uz skaļo uzliku. Nu, viņi noklausās, un mūs visus vēl kāds noklausās.
Kligačs: Nu, kā tas ir ārā? Viņam Zemesgrāmata ir?
Retrīvers: Nē, nav.
Kligačs: Tad viņš uz sveša īpašuma?
Retrīvs: Nu, jā, tā sanāk, toreiz būvējās, vajadzēja pie mājas šķūni, uz zemes reformu nepieteicās, juku laiki, viņiem Liepājas tiesā visu noraidīja. Neatzīst.
Kligačs: Nu, tas tad jau ir saproti nevis slēgtais lūzums, bet atklātais lūzums.
Retrīvers: Nē, nu, protams, ka atklātais, es jau tam čomam teicu, ka būs vajadzīgs vazelīns. Atklāto lūzumu ārstē tikai ar vazelīnu.
Kligačs: Es te skatos uz tādu auto, saucas mazie rati. Inkēnam tāds ir. Man patīk. Pieci.
Retrīvers: Meitiņ, sēdies kulbā iekšā, puse tev, pus‘ man.
Teicējs: Abi telefonā dzied minēto dziesmu un klakšķina ar mēlēm.
Sandi, šis tad ir reklāmas rullīša scenārijs. Un beigās laižam ZZTOP – to fragmentu “Give me alll your lovin’”, kur viņi ar rokām pavada aizbraucošu mašīnu Maserati. Un noslēdzam ar Zvaniet Saulam, nē, bet Igoram. Un telefons. Normāli, ko tu saki?
P.S. Tiesneši piedalās izlozē, bet Igors Kligačs izvelk “laimīgo lozi”, apejot izlozi. Ak, kāds mazs rakaris, kā ir sapratis – hočeš viigraķ v kazino, imej svojo sobstvennoje kazino. (Gribi uzvarēt izlozē, esi Kurzemes pirmās instances tiesnesis un zvani draugam – tulkojums no krievu valodas.)
P.P.S. Pēc tam Igors Kligačs tiek no rajona tiesneša paaugstināts par apgabaltiesnesi.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
