Viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē
Nils Sakss Konstantinovs08.11.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šodien soctīkli ir pilni ar kreiso/progresīvo reakcijām uz ASV vēlēšanu rezultātu. Interesanti no psihiskās veselības skatpunkta: skaidri iezīmējas šīs grupas centrālā iezīme - nespēja kontrolēt emocijas un narcistiska nespēja pieņemt kritiku vai zaudējumu.
Domāju, tur sava loma bijusi arī kreisās ideoloģijas lielajai ietekmei psiholoģijā un mentālās veselības industrijā. Tā uzsver emociju paušanu kā augstāko vērtību un promotē aplamo ideju par tiesībām katram izpausties jebkādos veidos un katram justies komfortabli jebkādos apstākļos. Šī ir narcistiskā fantāzija - es varu būt jebkas un jebkāds, un visiem mani ir jāpieņem, lai kāds es būtu. Kā ikviena fantāzija tā viegli sabrūk. Kā ikvienas fantāzijas sabrukums tas rada emocionālu satricinājumu.
Tāpat arī psihiatrijas industrijas uzsvars uz "ksanaksiem" un antidepresantiem emociju regulēšanā rada paaudzi, kas nespēj paši ikdienā tikt galā ar negatīvām iekšējiem stāvokļiem. Un, kad šīs emocijas tiek īpaši sakāpinātas - kā šobrīd -, tad atliek vai nu "dubultās devas", kas liktu atslēgties pavisam, vai arī emocionāls sabrukums.
Vienlaikus dažādi kreisie psiholoģijas virzieni - kā "apstiprinošā pieeja" - nevis palīdz cilvēkam saskarties ar realitāti un pārdzīvot ciešanas, kuras tā neizbēgami raisa (vienalga, ķermeniskās, seksuālās vai politiskās), bet veido mākslīgas "pieņemšanas" ilūziju un apstiprina patoloģiskās iedomas (par dzimumu, par pasauli, par citiem cilvēkiem), kas var darboties vai nu tikai terapijas kabinetā vai līdzīgu pārliecību burbulī. Tās, protams, pārsprāgst pie pirmā kontakta ar realitāti. Un tad izraisa nekontrolējamas dusmas, depresiju vai agresiju, no kuras atkal jāglābjas vai nu ilūzijās, vai vielās un tabletēs.
Domāju, viena lieta, ko rāda ASV rezultāti, - cilvēki ir noguruši no kreisās ideoloģijas spiešanās politikā, izglītībā, medijos, zinātnē. Un ekstrēmu pārliecību vietā - vai tās būtu saistītas ar klimata raisītiem vai identitāšu plūdiem - vēlas atgriešanos pie zināmas normālības. Varbūt šī ir arī iespēja novērtēt, kādu iespaidu un rezultātus radījusi kreisās ideoloģijas ietekme psiholoģijā un psihoterapijā. Un dažādu psihopatoloģiju normalizēšanas vietā vairāk pievērsties normālības paglābšanai.
Seko mums 
Mans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Manā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam izturējušies pret jebkuras armijas karavīru kapiem. Jūs redzēsiet Bauskā Napaleona karavīru kapus, Cēsīs - turku karavīru kapus, kā arī visā Latvijā - krievu karavīru kapus. Mēs viņus nepostām, viņi visi ir saglabājušies.
Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par Edvarda Kušnera pausto "Neatkarīgajai":
Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas pienākas.” Šis salīdzinājums tiek piesaukts kā aksioma, kā bezierunu attaisnojums augstāka atalgojuma pieprasījumiem. Taču šī retorika ir selektīva, apzināti ignorējot tos elementus, kas patiesi padara šīs valstis attīstītas – atbildību, caurspīdību, sabiedrisko uzticību un rezultātus.
Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas ar naudu) miljardus, lai kaut kad tālā nākotnē, tā ap 2035. gadu, dotu iespēju 3 miljoniem pasažieru pārvietoties pa "RailBaltica", bet neatrod dažus miljonus gadā, lai savlaicīgi veiktu elektrotīklu remontus, kas radītu iespēju droši pārvadāt 19 miljonus pasažieru katru gadu. Pērk jaunus vilcienus par simtiem miljonu eiro, bet ekonomē uz dzelzceļa infrastruktūras uzturēšanu.
Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo Latvijas Republikas valdība acīmredzot ir pilnīgi nespējīga pati sakārtot situāciju.