Iesaki rakstu: 
Vai vēl atceraties aizvadītās nedēļas valstiski vissvarīgāko un iepriecinošāko ziņu? (Nē, nē, ne par Vīnes desiņām.) Mūsu valdības vadītāja atbrauca no vizītes ASV un paziņoja ne daudz, ne maz - jahūūū, ASV kompānijas Latvijai piedāvā gāzi par cenām, kas zemākas nekā pašlaik mūsu valstij piegādātajai krievu gāzei, turiet tik kabatu!
Lai kā būtu pierasts pie mūsu valstiskajiem medijiem, kuri pēdējos gados kļuvuši varai īpaši tuvi, glaimīgi un piejaucēti, tomēr bija nedaudz dīvaini tas, ar kādu totāli apmierinātu līksmi, bez kaut viena vienīga papildjautājuma tika uzņemta šī prieka vēsts.
Nūūū, ja reiz jaukā, uzticamā un visādi citādi simpātiskā Laimdotas kundze tā saka, tad jau noteikti tā arī ir, kādi gan vēl apliecinājumi vajadzīgi, piemēram, Latvijas Televīzijai vai Latvijas Radio, kam šī pati kundze izklapatojusi prāvu papildfinansējumu. Galu galā šajos grūtajos laikos šādi nepareizi jautājumi var tikai liet ūdeni uz visādu gazpromu dzirnavām.
Taču, ja reiz mūsu valdības vadītāja paziņo, ka viņai, lūk, "ASV gāzes kompānijas" esot iesniegušas "aprēķinus par iespējamo gāzes cenu, tehnoloģiskām iespējām un citiem jautājumiem", no kuriem tad arī izrietot, ka "par spīti transporta izmaksām ASV kompāniju piedāvātās gāzes cenas ir zemākas nekā patlaban Latvijai piegādātajai gāzei", būtu taču jauki kaut ko uzzināt precīzāk, lai varētu līksmot vēl jo raženāk. Vai ne?
Tas nozīmē, ka vajadzētu noskaidrot tikai dažas vienkāršas lietas - kas tad bija šīs abas gāzes kompānijas, kādus "ciparus" tās patiešām piedāvāja un cik nopietns, konkrēts un praktiski īstenojams bija piedāvājums, kas mūsu valdības vadītājas skaļajā publiskajā paziņojumā izklausījās tik lieliski? Un te nu arī sākas.
Veselas trīs dienas bija vajadzīgas premjeres birojam, lai spētu sagatavot Ministru prezidentes atbildes uz šādiem it kā jau gauži vienkāršiem jautājumiem:
- Kādi bija abu gāzes kompāniju nosaukumi?
- Vai saņēmāt oficiālu piedāvājumu par gāzes cenām vai vispārīgu informāciju?
- Kāda ir katras no šīm kompānijām Jums piedāvātā/minētā precīzā gāzes cena?
- Kāda ir katras no šīm kompānijām Jums piedāvātās/minētās precīzās gāzes cenas precīzās piegādes izmaksas Latvijai?
Un arī pēc šī pietiekami ilgā laika atbildes, maigi izsakoties, nebija gluži izsmeļošas.
Kompāniju nosaukumi? "United LNG" un "DLA Piper". Ko no tām saņēma? "Vispārīgu informāciju." Kāds tad bija piedāvājums? "Nevaram atklāt gāzes cenas, jo tā ir konfidenciāla informācija." Un piegādes cenas? "Nevaram atklāt precīzās gāzes cenas precīzās piegādes izmaksas Latvijai, jo tā ir konfidenciāla informācija."
Papildus konstatācijai, ka valdības vadītāja savus skaļi optimistiskos paziņojumus acīmredzami nespēj pamatot ne ar vienu vienīgu konkrētu skaitli, uzdodam Straujumas kundzei vēl vienu jautājumu - šādu te:
"Vai tiešām "DLA Piper" ir gāzes kompānija, kā tas apstiprināts Jūsu sniegtajās atbildēs? Jeb tomēr runa ir par šo uzņēmumu - ""DLA Piper" became one of the largest business law firms in the world in 2005 through a merger of unprecedented scope in the legal sector"? Ja jā, kāds tieši juridiskai firmai sakars ar gāzes piegāžu piedāvājumu?"
Paiet vesela diennakts, līdz mūsu Ministru prezidentei beidzot izdodas noskaidrot, ar ko tad viņa īsti ir tikusies. Jā, patiesi, tā nemaz nav gāzes kompānija, drīzāk starpnieki-lobisti-advokāti: ""DLA Piper" ir juridiskā kompānija, kas specializējas arī enerģētikas projektu attīstības jomā..."
Tātad - nekādu skaitļu nav (pievērsiet uzmanību - Straujumas kundze vienlaikus spēj apgalvot gan to, ka nekāds cenu piedāvājums neesot saņemts, gan to, ka cenas ir gan saņemtas, taču ir ļoti konfidenciālas), nekā cita konkrēta nav, ir tikai pliks apgalvojums - ticiet, muļķi, kārtējiem uz ausīm karināmajiem makaroniem.
Ak, jā, un vēl - tikai mēnesi pirms Latvijas valdības delegācijas vizītes ASV aģentūra "Bloomberg" ar atsauci uz ASV enerģētikas sekretāru Ernestu Monicu ir paziņojusi, ka, pirmkārt, situācija Ukrainā nepaātrinās ASV valdības plānus sākt gāzes eksportu uz Eiropu, otrkārt, Āzijas valstis par ASV gāzi gatavas maksāt par aptuveni 50% augstāku cenu nekā Eiropa, treškārt, ASV gāzes piegādes Eiropai būtiski sadārdzināšot transportēšanas izdevumi.
Bet kas nu Latvijai ir kaut kādi tur enerģētikas sekretāri. Mums ir "viena tante teica".
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
