Iesaki rakstu: 
Uzreiz pateikšu – personīgi nevienu no viņiem nepazīstu. Un personīgi man ne par, ne pret viņiem nekā nav. Bet katrai lietai ir vismaz divas puses. Lasu un klausos Gobzema komentārus par maksātnespējas nozarē valdošo bardaku, ko īpaši publicē Dienas Bizness. Arī TV neatpaliek – Gobzems uzskata, ka “maksātnespējas nozarē valda organizētas noziedzības pazīmes”. Un tā arvien biežāk. Bet varbūt ir jēga uztaisīt mazu atkāpi... Un atcerēties vecos laikus.
Ir 2009. gads, un krīze ir pašā plaukumā. Īpaši smagi tā skar būvniecības nozari, lai gan arī pārējiem neiet viegli. Un tātad - ir vietējais uzņēmums “Nelss”. Ne ļoti liels, bet arī ne mazs, ar savu redzamu vietu būvmateriālu tirdzniecības (un ne tikai) nozarē.
Nav balts un pūkains, rēķinus kavēja jau laikos, kad vēl būvniecība gāja uz augšu, bet ar vairāku mēnešu kavēšanos tomēr visiem samaksāja. Un kreditori pabrēca, pabrēca, bet pēc naudas saņemšanas atkal uz laiku nomierinājās.
Un tad pēkšņi 2009. gada aprīļa beigās “Nelsam” tiek pieteikta maksātnespēja. Pats fakts nebūtu nekas pārsteidzošs, jo, kā vēlāk atklājās pēc kreditoru prasību iesniegšanas, – pamatotas bija 429 prasības par kopējo summu 24.8 miljoni lati. Tātad viss ir samērā loģiski.
Bet... maksātnespēju pieteica fiziska persona - advokāts Aldis Gobzems par summu 2100 lati, kurus uzņēmums viņam bija parādā. Saprotams, ka uzņēmumam, kura iepriekšējā gada apgrozījums bija 55 miljoni latu, nebija iespējas samaksāt Gobzemam viņam pienākušos summu, tāpēc jau 2009. gada 2. jūnijā (mēnesi pēc maksātnespējas pieprasījuma iesniegšanas) “Nelss” tika atzīts par maksātnespējīgu.
Sagadīšanās, nejaušība, te katrs ir pietiekami gudrs, lai par to spriestu pats. Ne jau velti latviešiem ir sakāmvārds “mazs cinītis, gāž lielu vezumu”. Un apgāza arī.
Bet varbūt tomēr šis pasākums – maksātnespējas iesniegšana - tika savstarpēji sarunāts? Un sarunāts ne ar vienu citu, bet tieši ar advokātu Aldi Gobzemu.
Gan jau “Nelss” agrāk vai vēlāk būtu izbeidzies tāpat. Par to nav runa. Runa ir par maksātnespējas nozari un Gobzemu, kas skaļi brēc, ka tajā nav kārtības, toties ir noziedzības pazīmes. Bet vai tomēr viņš pats nav bijis viens no tiem, kas to ir veicinājis. Priecātos, ja tas tā nebūtu, bet šaubas tomēr paliek.
Ļoti daudzi “Nelsa” bijušie darbinieki tagad dzīvo ārzemēs. Varbūt būtu aizbraukuši arī tāpat. Varbūt tomēr ne. Bet vismaz tagad Gobzemam ir, kur braukt un meklēt savu elektorātu.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
