Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Jau šomēnes tiks likvidēta govju ferma Vecumnieku cietumā, kas deva iespēju ieslodzītajiem apgūt darba iemaņas un saņemt resocializācijas pakalpojumu. Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) nav pacentusies rast veidu, kā izpildīt Valsts kontroles prasību nodrošināt saimniecības darbības tiesiskumu.

Valsts kontrole (VK) pirms diviem gadiem konstatēja, ka Vecumnieku cietumā izveidotā palīgsaimniecība – govju ferma – nedarbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem. VK revīzijā konstatēja, ka nevienā no ieslodzījuma vietu darbību regulējušajiem normatīvajiem aktiem nav paredzētas tiesības ieslodzījuma vietām organizēt palīgsaimniecības, kā arī nav noteikta kārtība, kā tiek organizēta lauksaimniecības produkcijas realizācija.

Tāpat VK konstatēja, ka ne likums par budžetu un finanšu vadību, ne citi ārējie normatīvie akti nenosaka, kā jāplāno un jāuzskaita valsts budžeta finansētu iestāžu gūtie ienākumi no saimnieciskās darbības rezultātā saražoto preču realizācijas. VK secināja, ka Tieslietu ministrija ir izstrādājusi politikas plānošanas dokumentus ieslodzīto resocializācijas un nodarbinātības jomā, tomēr nav nodrošinājusi atklāta tipa cietumā īstenotajiem ieslodzīto resocializācijas un nodarbinātības pasākumiem atbilstošus normatīvos aktus, kā rezultātā pretēji normatīvajā aktā noteiktajam Vecumnieku cietumā tiek veikta saimnieciskās darbība.

Tādēļ VK ieteica ministrijai izvērtēt normatīvos aktus ieslodzīto personu resocializācijas jomā un veikt pasākumus, lai nodrošinātu Vecumnieku cietumā esošās palīgsaimniecības tiesisku darbību.

Tomēr ministrija un IeVP nolēmušas nevis labot un sakārtot normatīvos aktus, bet gan iet vienkāršāko ceļu – fermu likvidēt un govis pārdot.

IeVP sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makarova skaidro, ka, ņemot vērā VK ziņojumu, kā arī izvērtējot fermas darbības lietderību kontekstā ar resocializācijas procesa mērķa sasniegšanu un resocializācijas procesā iesaistīto notiesāto personu skaitu, pārvalde uzskatot, ka fermas turpmākā attīstība nav lietderīga un tā ir jālikvidē.

Tādēļ izlemts atsavināt dzīvo kustamo mantu, proti, fermā esošos lopus saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu pārdot izsolē, kas notiks jau šomēnes.

Makarova norāda, ka Tieslietu ministrija devusi atļauju Vecumnieku cietuma fermas likvidācijai. Savukārt uz jautājumu, vai meklēti veidi, kā nodrošināt fermas darbības tiesiskumu, IeVP pārstāve atbildē, ka tas esot jāadresē Tieslietu ministrijai.

Tieslietu ministrija savukārt apgalvo, ka fermu likvidēt rosinājusi tieši IeVP. "Tieslietu ministrijā tika saņemta Ieslodzījuma vietu pārvaldes vēstule, kurā pārvalde sniedza informāciju par Vecumnieku cietumā esošās fermas darbības ekonomisko pamatojumu, ar finanšu aprēķiniem pamatotu redzējumu par fermas tālāko attīstību, izvērtējot tās lietderību, kā arī viedokli par ieteicamo rīcību ar likumprojektu „Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”, kurā paredzētas normas fermas tiesiskas darbības nodrošināšanai.

Izvērtējot fermas darbību 2012.-2013.gadā, Pārvalde savā vēstulē norāda,, ka fermas izdevumi tiek segti no valsts budžeta un tie ievērojami pārsniedz ieņēmumus no Fermas darbības, 2013.gadā Fermas darbības finanšu bilance ir negatīva,” informēja Tieslietu ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Majevska.

IeVP paudusi uzskatu, ka fermas turpmākā attīstība nav lietderīga un tā ir jālikvidē. Tam esot piekritis gan tieslietu ministrs, gan Valsts kontrole.

„Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrijas ieskatā tika veikts viss nepieciešamais, lai izvērtētu iespējamos risinājuma variantus, izvērtēta fermas pastāvēšanas ekonomiskās lietderība, iesaistīto notiesāto skaits un resocializācijas ieguvumi, un pieņemts tiesiski korektākais lēmums,” pauž Majevska.

Pēc ministrijas rīcībā esošās informācijas, fermā strādājuši vien divi notiesātie. To apstiprina arī IeVP, norādot, ka būtisku ietekmi uz notiesāto nodarbinātību fermas likvidācija neatstās, jo lielākā daļa notiesāto ir nodarbināti darbavietās pie uzņēmējiem ārpus cietuma.

Pēc Makarovas sniegtās informācijas, ieslodzītajiem iespējams piedalīties citos resocializācijas un nodarbinātības pasākumos – Stresa mazināšanas programmā, psihologa un/vai sociālā darbinieka konsultācijās, ar cietuma priekšnieka atļauju iesaistīties  vispārējās, profesionālās vai augstākās izglītības programmās izglītības iestādēs, kas atrodas ārpus tās pašvaldības administratīvās teritorijas, kurā atrodas brīvības atņemšanas iestāde, iesaistīties interešu izglītības programmās.

2013.gadā notiesātie iesaistīti  traktoru, automašīnu un citu pašgājēja mehānismu remontatslēdznieka kvalifikācijas apgūšanas kursos, autokrāvēja vadītāja un elektrokrāvēju operatoru kvalifikācijas apgūšanas kursos. Tāpat ieslodzītajiem iespējams iesaistīties darbos bez atlīdzības brīvības atņemšanas iestādes un apkārtējās teritorijas uzturēšanas, uzkopšanas un labiekārtošanas darbos, kā arī notiesāto kultūras un sadzīves apstākļu uzlabošanas darbos, kas kopumā, kā norāda IeVP, veicina notiesāto darba prasmju un iemaņu atjaunošanu, pilnveidošanu vai attīstību.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...