Vienojoties Meroni un Stepanovam, Berķis zaudē ietekmi "Latvijas Naftas Tranzītā" un "Ventbunkerā"
PIETIEK21.11.2012.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nepaejot gadam kopš pērnā Ziemassvētku apvērsuma Ventspils tranzītbiznesa atslēgas uzņēmumā a/s Ventbunkers, nedēļas nogalē ap valsts svētkiem šis un vēl viens uzņēmums - a/s Latvijas Naftas Tranzīts izslīdējuši no miljonāra Olafa Berķa kontroles. Tas noticis, pateicoties izlīgumam, ko panākuši Šveices advokāts Rūdolfs Meroni un Berķa nesenais kompanjons Oļegs Stepanovs. Netiešas pazīmes liecina, ka jauno aliansi atbalsta arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kas rada bažas par apvērsuma politiskajām sekām.
Piektdien, 16. novembrī sasauktajā a/s Ventbunkers akcionāru sapulcē, ko organizēja ar Šveices advokāta Rūdolfa Meroni un Ventspils miljonāru Oļegu Stepanovu saistīti pārstāvji, veiktas izmaiņas uzņēmuma padomē un valdē, no tās atbrīvojot Olafu Berķi un ar viņu saistītus cilvēkus, kas pēdējo gadu kontrolēja Ventbunkeru. Līdzīgas izmaiņas par sliktu Berķim dažas dienas vēlāk, pirmdien, notikušas arī a/s Latvijas Naftas Tranzīts.
Kontroles iegūšana pār Ventbunkeru paver durvis uz lielāku ietekmi pār virkni Ventspils tranzītuzņēmumu, a/s Ventspils nafta un a/s Latvijas Kuģniecība ieskaitot. Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka aizvadītajā piektdienā notikušais bijis ģenerālmēģinājums Ventbunkera akcionāru sapulcei, kas gaidāma trešdien, 21. novembrī, un šī varētu nebūt vienīgā sapulce, kas notiks šonedēļ.
"Berķa kungs pats nesaprot, ko grib," netieši apstiprinādams, ka nostājies pret savu neseno kompanjonu Berķi, izmeta Stepanovs. Pietiek miljonāru sastapa Saeimā, kur viņš kā Ukrainas goda konsuls bija uzaicināts uz 18.novembrim veltīto svinīgo sēdi. Tobrīd vēl nebija skaidrs, vai Uzņēmumu reģistrs (UR) reģistrēs viņa un Meroni organizētās Ventbunkera sapulces rezultātus, tādēļ Stepanovs komentāros bija skops.
Otrs iemesls pagaidām vēl paturēt kārtis pie sevis ir iespējamie pavērsieni, jo jaunā alianse likusi aktivizēties no Ventbunkera pīrāga atstumtajiem. Berķis komentārus par Ventbunkerā notiekošo Pietiek nesniedza. Šonedēļ arī notikušas iesaistīto pušu tikšanās, un nav izslēgtas jaunas vienošanās, kas var izmainīt Šveicē iepriekš sarunāto.
16. novembrī no Ventbnkera padomes priekšsēdētāja un vietnieka amatiem atcelti attiecīgi Berķis, Genadijs Ševcovs un Jānis Junkers, bet no valdes – ar Berķa ietekmi saistītie Dzintars Kašs un Raimonds Grīniņš. Viņu vietā nākuši ar Meroni un Stepanova ietekmi saistīti cilvēki, kā arī padomes locekļa amatu saglabājis ar Aivara Lemberga ģimenes interesēm saistītais menedžeris Gatis Klimass. Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatā apstiprināts ar Stepanovu saistītais Aleksejs Ovods, bet padomes locekles amatā vēl viena Stepanova ieteikta persona – Tatjana Poškurlata. Ventbunkera padomē iecelti arī divi ar Meroni saistīti cilvēki – Aivis Landmanis kļuvis par padomes priekšsēdētāja vietnieku un Igors Ļaško - par padomes locekli. Ventbunkera valdē iecelti ar Meroni ietekmi saistītais Sergejs Iļjašenko un divi ar Stepanova ietekmi saistītie - Andrejs Piņkovs un Sergejs Ļevčenko.
Lai gan Lursoft datubāze rāda, ka Uzņēmumu reģistrā (UR) šīs izmaiņas vēl nav reģistrētas, vienošanās, kas panāktas starp pusēm, kuras vēl nesen savā starpā nesarunājās, liek domāt, ka būtiskas izmaiņas kontrolē pār Ventspils tranzītuzņēmumiem ir tikai laika jautājums. Kam par labu – to parādīs tuvākās dienas, kuru laikā, pēc Pietiek ziņām, turpinās iesaistīto pušu sarunas. Pagaidām galvenais zaudētājs ir viens no kādreizējiem Lemberga oponentiem Olafs Berķis, kuram pirms gada, pērnajos Ziemassvētkos, izdevās apvērsums a/s Ventbunkers, to pārņemot no Meroni kontroles.
Otrdien, 20. novembrī UR reģistrējis izmaiņas Ventbunkera kontrolē esošās (pieder 51,02%) a/s Latvijas Naftas Tranzīts (LNT) padomē, kas kā spoguļattēlā ataino vēl nereģistrēto, bet pirms dažām dienām de facto notikušo apvērsumu Ventbunkerā. Saskaņā ar Lursoft datubāzē pieejamo informāciju no LNT padomes atcelti trīs ar Berķa ietekmi saistīti cilvēki – advokāts Mārtiņš Kvēps, Raimonds Grīniņš un Dzintars Kašs. Padomē iecelti Oļegs Stepanovs, ar viņa ietekmi saistītais Sergejs Ļevčenko un ar Meroni nometni saistītais Sergejs Iļjašenko. Vietu LNT padomē saglabājusi ar Lembergu cieši saistītā Mamerta Vaivada meita Hardija Vaivade, kā arī Ivars Bērziņš. LNT kontrolē ir 39% a/s Ventspils nafta akciju, bet caur to tālāk tiek panākta ietekme vairākos ar naftas profuktu pārkraušanu saistītos uzņēmumos un a/s Latvijas Kuģniecība.
Netiešas norādes liecina, ka Meroni un Stepanova vienošanos atbalsta arī Ventspils mērs Aivars Lembergs, kuram slēpti, iespējams, piederošās Ventbunkera daļas arestētas par labu valstij. To pavisam tieši apstiprina fakts, ka 16. novembra akcionāru sapulcē par vienu no Ventbunkera padomes locekļiem apstiprināts Lemberga bērniem daļēji slēpti piederošās a/s ALA Investments valdes priekšsēdētājs Gatis Klimass. Caur viņu Lemberga klātbūtne parādījās arī pērnajos Ziemassvētkos notikušajā Ventbnkera apvērsumā, kuru diriģēja Berķis.
Lemberga klātbūtne jaunajā aliansē starp Meroni un Stepanovu rada bažas par darījuma iespējamām politiskām sekām. Gan Meroni, gan Stepanovs iepriekš netieši atbalstījuši Lembergam opozīcijā esošo Reformu partiju, un šī kursa maiņa varētu būt viens no Ventspils mēra nosacījumiem. 16. novembra apvērsumā Ventbunkera padomes priekšsēdētāja amatā iecelts ar Meroni nometni saistītais ventspilnieks Aivis Landmanis, kurš iestājies Reformu partijā un pēdējos gados bijis ass Lemberga oponents. Landmanis nedēļas nogalē Pietiek apgalvoja, ka nav informēts par Lemberga klātbūtni darījumā un viņa darbībā nekas nemainīsies. "Mums – Ventspils opozīcijai – kurss nemainās, tieši otrādi – sāksim strādāt vēl intensīvāk. Ir uzņēmējdarbības lietas un ir politiskā pārliecība, tā nemainās," uzsvēra Landmanis.
Par sarunām ar Lembergu, pret kuru vēl nesen sniedza liecības tiesā, Stepanovs neko nekomentē, bet tieši viņš varētu būt vidutājs starp Lembergu un viņa bijušo advokātu Meroni, ar kuru oligarham varētu nebūt viegli sarunāties pēc tam, kad šveicietis sniedzis liecības pret viņu prokuroriem. Lemberga un Stepanova izlīgums būtu loģisks - abus saista tiesvedība Londonā un līdz ar to vēlme panākt izlīgumu ar starptautisko koncernu Vitol. Pietiek arī zināms, ka pēdējās nedēļās aktivizējušās sarunas par tā dēvēto "lielo darījumu", kura rezultātā varētu notikt īpašnieku maiņa vai kontroles sfēru pārdale tādos uzņēmumos kā Ventbunkers, Kālija parks un Latvijas kuģniecība.
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
