Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Mīļie draugi! Demokrāti! Sirsnīgi jūs visus sveicu šodien mūsu demokrātijas pirmā gadsimta svētkos! Šodien aprit tieši gadsimts, kopš uz pirmo sēdi 1920. gada 1. maijā sanāca pirmais visu Latvijas pilsoņu brīvās vēlēšanās ievēlētais parlaments – Latvijas Satversmes sapulce.

I

Satversmes sapulce piepildīja latviešu politisko un sabiedrisko darbinieku sapni. Viņu plānos par Latvijas nākotni allaž klātesoša bija Satversmes sapulces ideja, ka visi Latvijas pilsoņi paši varētu ievēlēt savus priekšstāvjus valsts nākotnes izlemšanai. Satversmes sapulces vēlēšanas apliecināja, ka valsts sagatavošanas darbs ir izdevies un Latvija ir tapusi uz visiem laikiem kā latviešu valstsgribā sakņota stipra valsts.

Neatkarības kara cīņas par Latviju vainagojās ar Satversmes sapulces vēlēšanām, augstu pilsoņu līdzdalību vēlēšanās un tajās pausto atbalstu neatkarīgas, demokrātiskas Latvijas turpmākai nostiprināšanai. Neatkarības karā tauta ar ieročiem rokās bija aizstāvējusi jaunās valsts tiesības uz pastāvēšanu, Satversmes sapulcē tauta īstenoja savu pašnoteikšanos un apliecināja savu gribu dzīvot neatkarīgā, demokrātiskā republikā.

Satversmes sapulcē vienotā likteņkopībā un vienotā gribā pašnoteicās visa latviešu nācija visās latviešu zemēs. Visiem vienu Satversmes sapulci vēlēja visi Latvijas pilsoņi visā Latvijas teritorijā, un pirmo reizi vēsturē latviešu nācijai bija iespēja apvienoties kopīgai nākotnes lemšanai un turpmākai dzīvei vienotā valstī.

II

Satversmes sapulcei vajadzēja izlemt pašus būtiskākos valsts pamatu jautājumus, no kā bija atkarīga turpmākā Latvijas valsts izaugsme un attīstība. Vēlētāji no Satversmes sapulces gaidīja Satversmes izstrādi un agrārās reformas īstenošanu. Jo īpaši agrārā reforma radīja tik nepieciešamo ekonomisko pamatu sociālajam mieram Latvijas sabiedrībā un tautsaimniecības atdzimšanai pēc kara posta. Tāpat Satversmes sapulcei vajadzēja izstrādāt daudzus jaunajai valstij tik nepieciešamos likumus un vest valsti pretī mieram un starptautiskai atzīšanai.

Satversmes sapulce sev uzticētos uzdevumus paveica ar augstu atbildīguma sajūtu pret Latvijas tautu un nākamajām paaudzēm. Viņu paveiktais deva iespēju Latvijas demokrātijas uzplaukumam, un arī pēc gadsimta mēs dzīvojam Latvijā, kuras pamatus veidoja Satversmes sapulces pieņemtie lēmumi.

III

Satversmes sapulcē bija pārstāvēta visa Latvijas sabiedrība to interešu daudzveidībā un dažkārt arī pretrunīgumā. Aiz katra Satversmes sapulces locekļa bija daudzi jo daudzi Latvijas pilsoņi, kuri viņam bija uzticējuši savas ilgas un sapņus. Tomēr pašus svarīgākos lēmumus Satversmes sapulce izlēma vienbalsīgi, un tikpat vienprātīga šajos lēmumos bija arī Latvijas tauta.

Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs patstāvīga un neatkarīga republika ar demokrātisku valsts iekārtu, kurā suverēnā vara pieder Latvijas tautai.

Mūsu Satversmes sapulce noteica, ka Latvija būs parlamentāra demokrātija.

Latvijas valsts ir visu tās pilsoņu kopējā lieta, kopējā atbildība un kopējā līdzdalība. Tā to redzēja Satversmes sapulce pirms gadsimta, un tā mēs to redzam arī šodien.

IV

Mūsu demokrātijas pirmais gadsimts nav bijis viegls.

Šajā gadsimtā mums ir bijusi gan pašu vilšanās parlamentārajā demokrātijā un gatavība pārāk viegli atteikties no tās par labu vadonismam, gan komunistiskā un nacistiskā totalitārā okupācijas režīma centieni iznīcināt Latvijas valsti, mūsu tautu un mūsu valstsgribu.

Šajā gadsimtā tajā pašā laikā mums ir bijuši arī stipri demokrāti, kuri visos laikos atgādinājuši un iestājušies par neatkarīgu un demokrātisku Latviju. Šajā gadsimtā mēs esam piedzīvojuši demokrātijas atdzimšanu un Satversmē noteiktās valsts iekārtas atjaunošanu.

V

Šodien, 4. maija deklarācijas pieņemšanas 30. gadadienas priekšvakarā, mēs varam novērtēt parlamentārās demokrātijas priekšrocības.

Parlamentārā demokrātija simbolizē un atspoguļo mūsu visu kopīgo un koleģiālo atbildību par Latviju. Mums nav raksturīga paļaušanās uz stingro roku vai vienu vienīgu gudro, kurš vienatnē var pieņemt visus vajadzīgos lēmumus citu vietā.

Katram pilsonim ir iespēja un pienākums iesaistīties savas valsts pārvaldīšanā. Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli, paužot katram savu vīziju, savas domas par attīstības scenārijiem, meklējot domubiedrus un atrodot kompromisus.

Demokrātijā mūsu nākotne ir mūsu pašu rokās. Tikai no mūsu pašu zināšanām, prasmēm un lēmumiem ir atkarīgs, kāda tā būs. Demokrātijā ir svarīga katra pilsoņa iesaistīšanās un aktīva līdzdalība valstslietu kārtošanā.

Es vēlētos šodien aicināt katru Latvijas pilsoni būt aktīvam un līdzdarbīgam mūsu demokrātijā. Sekot līdzi notikumiem, iedziļināties problēmās, diskutēt ģimenēs un draugu lokā par valsts dzīves jautājumiem, kā arī pastāvīgi pilnveidot zināšanas un prasmes sekmīgai dalībai mūsu nākotnes izlemšanā.

VI

Atcerēsimies šodien mūsu tautas priekšstāvjus Satversmes sapulcē. Mūsu demokrātija vienmēr ir bijusi stipra ar lieliem demokrātiem.

Jo īpaši Latvijas Satversmes sapulce bija viņu laiks. Jānis Čakste un Rainis, Francis Trasuns un Pauls Šīmanis, Zigfrīds Anna Meierovics un Marģers Skujenieks, Fēlikss Cielēns un Arveds Bergs, un daudzi, daudzi citi.

Izmantosim jubilejas reizi kā iespēju uzzināt vairāk un stāstīt citiem par mūsu demokrātiem un viņu likteņiem. Vairosim un stiprināsim demokrātiskās vērtības svētkos un ikdienā!

Lai vienmēr stipra Latvijas demokrātija!

Būsim paši stipri savā pārliecībā par demokrātiju!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

FotoSaistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot personīgi Jums.
Lasīt visu...

21

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

FotoAugsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu ar iecelšanu Ģenerālasamblejas 75. sesijas priekšsēdētāja godā. Varu Jums apliecināt, ka Latvija aktīvi līdzdarbosies, lai panāktu, ka nākamo 12 mēnešu garumā šī tik svarīgā organizācija varētu Jūsu vadībā darboties veiksmīgi.
Lasīt visu...

6

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

FotoMatemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni. Ziņas nonāca Latvijas televīzijā.
Lasīt visu...

21

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

FotoLatvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
Lasīt visu...

18

Es negribu lekt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

FotoManā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai divas reizes, kad esmu vēlējusies, lai man būtu savs sabiedrisko attiecību konsultants, jo pati nezinu, kā vispareizāk būtu reaģēt publiski nepatīkamā situācijā. Abas šīs reizes ir saistītas ar Brīvdabas muzeju. Tā kā man nav ne konsultanta, ne citu kanālu, es atļaušos izmantot savu privāto Facebook kanālu un iespējami racionāli un vienkārši izskaidrot aktuālo situāciju no sava skatupunkta, jo jūtu, ka tagad tas ir nepieciešams.
Lasīt visu...