Iesaki rakstu: 
Rīgā jau kādu laiku runā, ka tiek gatavota Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores Nelijas Jezdakovas nomaiņa. Viņa kritusi Vienotības nežēlastībā, kas šajā ietekmīgajā amatā gribētu redzēt "savu" cilvēku.
Pēdējos mēnešos krietnu daļu sava darba laika VID ģenerāldirektore Nelija Jezdakova aizvadot dažādu paskaidrojumu rakstīšanā, kuri gulst uz finanšu ministra Andra Vilka (Vienotība) galda. Zinoši avoti VID Pietiek norāda, ka tādā veidā, krājot iespaidīgu dosjē ar dažādiem paskaidrojumiem, tiek veidota augsne Jezdakovas nomaiņai. Viņa savulaik VID ģenerāldirektora krēslā nonāca kā kompromisa figūra pēc Dzintara Jakāna atbrīvošanas no amata.
Kā iespējamā Jezdakovas pēctece politikas kuluāros minēta premjera Valda Dombrovska "labā roka", viņa ģimenes biznesa partnere un vienlaikus juridiskā padomniece Sandra Bukane. Tomēr šāda nominācija būtu pārāk uzkrītoša interešu sfēru iezīmēšana pat spēcīgākās varas partijas statusu baudošajai Vienotībai. Turklāt Bukane tiek uzskatīta drīzāk par Dombrovskim personiski lojālu cilvēku, nevis Vienotības spicei pietuvināto.
Tādēļ kā īstā kandidāte VID ģenerāldirektora amatam neoficiāli tiek minēta finanšu ministra biroja vadītāja savulaik vēl no Einara Repšes laikiem - Signe Jantone. Viņa savu vietu saglabāja arī pēc Andra Vilka stāšanās amatā un tiek uzskatīta par Vienotības "kasiera" Edgara Jaunupa cilvēku. Īpašā labvēlība izpaudusies arī, Jantonei nodrošinot vietu Latvijas Garantiju aģentūras valdē, kur viņa guvusi ienākumus, kas teju dubulto Finanšu ministrijā saņemto algu. Jantone pašlaik atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, arī augsne Jezdakovas nomaiņai vēl neesot sagatavota, tādēļ pārmaiņas VID vadībā, lai arī ne aiz kalniem, tik drīzas nebūšot, norāda zinātāji.
Finanšu ministrs Andris Vilks Pietiek nenoliedza, ka dažādi paskaidrojumi no Jezdakovas tiek saņemti. Vairāk gan to bijis vasaras mēnešos. Vilks apgalvo, ka pats nemaz tos neesot prasījis iesniegt - tā esot ierēdņu izvēle, kādā formā reaģēt uz ministra jautājumiem. No ministra teiktā izriet, ka pretenzijas bijušas pret VID reaorganizācijas plāna ieviešanu un valdības akceptētās ēnu ekonomikas apkarošanas realizēšanu. Nekādu tik būtisku iebilžu, lai rosinātu Jezdakovas nomaiņu, Vilkam neesot. "Par maiņām - nē, pagaidām neko tādu neesmu domājis. Lai viņa strādā!" par Jezdakovas iespējamo nomaiņu saka finanšu ministrs.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
