„Vienotības” Judins iedzīvotājus uzskata par muļķiem un grib Latvijā ieviest maksātnespēju mūža garumā
Edgars Eglītis23.09.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ja noticam tam, ko sociālajos medijos stāsta deputāts Andrejs Judins (JV) un Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka, tad jau pavisam drīz – 1. oktobrī – iestāsies paradīze zemes virsū: stāsies spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu.
Laikam Andrejs Judins un Iveta Kruka uzskata Latvijas iedzīvotājus par muļķiem, jo tās būtiskās izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas stāsies spēkā 2024.gada 1.oktobrī, parādniekam, kura ienākumi ir 500 eiro pensija, paredz atņemt 60 EUR, atstājot pensionāram 440 eiro. Pie kam tas ir labākajā gadījumā, jo, ja pensionārs neko nebūs dzirdējis par šīm izmaiņām un nebūs paziņojis tiesu izpildītājam par savas pensijas apmēru, tad pēc 1.oktobra viņš savā kontā līdzšinējo 500 eiro vietā saņems 350 eiro, un viņam būs 10 dienas, lai rakstītu tiesu izpildītājam iesniegumu, lai atgūtu nepamatoti ieturētos 90 eiro.
Ja pensionārs nepaspēs 10 dienu laikā uzrakstīt iesniegumu, tad tie nepamatoti ieturētie 90 eiro būs zaudēti, un pensionāram būs jāiztiek ar 350 eiro mēnesī, nespējot samaksāt par īri, komunālajiem maksājumiem, ēdienu, zālēm, iekrist vēl dziļāk parādu bedrē bez iespējas no tās izkļūt. Un tādi pensionāri ir tūkstoši, kas pēc 1.oktobra iekritīs Judina izraktajā bedrē.
Andrej Judin un Iveta Kruka, kopš kura laika 440 eiro ir vairāk par 500 eiro? Ja tiešām 440 eiro ir vairāk par 500 eiro, tad varam sākt ar prezidentu, deputātiem, ministriem un būtiski uzlabot viņu materiālo situāciju, samazinot algas un piemaksas, un, protams, ar pašiem tiesu izpildītājiem, atgriežot tos algotu darbinieku statusā un ar noteiktu algu.
Andrejs Judins, kurš ir uzņēmies vadīt Saeimas Juridisko komisiju, tāpat kā viņa partijas biedrs Valdis Dombrovskis principiāli ignorē Latvijas galveno likumu – Satversmi, arī viņam ir pārliecība, ka Latvijā, īpaši attiecībā uz pašiem neaizsargātākajiem iedzīvotājiem, nedarbojas tiesiskās paļāvības princips, nemaz nerunājot par starptautiskajām tiesību normām.
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/2225 (2023. gada 18. oktobris) par patērētāju kredītlīgumiem nosaka valsts pienākumu palīdzēt patērētājiem, kuri saskaras ar finansiālām grūtībām, un sniegt atbalstu parāda atmaksas jautājumos, ļaujot saglabāt pienācīgu dzīves līmeni un neaizskarot viņu cieņu.
Labklājības ministrijas mājaslapā var lasīt, ka maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis no 01.01.2024. ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā un 384 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā.
Izskatās, ka Andrejs Judins nelasa nekādas direktīvas, neko nav dzirdējis par cilvēktiesībām, vienīgie, kam, viņaprāt, ir kādas tiesības, ir parādu piedzinēji. Vai nu viņš ir saņēmis kādu materiālu labumu no parādu piedzinējiem, vai varbūt kādu ietekmīga amata apsolījumu nākotnē, kad vairs nebūs deputāts, jo kā gan citādāk izskaidrot šādu parādu piedzinēju, kas ir ļoti neliela sabiedrības daļa, interešu aizstāvēšanu, ļaunprātīgi izmantojot savu dienesta stāvokli, iegrūžot postā tūkstošus pašus neaizsargātākos cilvēkus?
Grūti iedomāties, ka Andrejs Judins nesaprata savu darbību ietekmi un nespēja aprēķināt, ka šādi viņa iniciēti un Saeimā apstiprināti grozījumi Civilprocesa likumā vissmagāk ietekmēs vismazāk aizsargātos iedzīvotājus- pensionārus, kuru pensijas ir mazākas par minimālo algu, darbiniekus, kuri par savu darbu saņem minimālo algu- slimnīcu sanitārus, pansionātu aprūpētājus, pastniekus, veikalu kasierus, noliktavu darbiniekus, ugunsdzēsējus, un citus sabiedrībai vajadzīgus, bet mazatalgotus darbiniekus, kuru ienākumi ar Judina grozījumiem pēc 2024.gada 1.oktobra tiks samazināti, atstājot šos cilvēkus bez iztikas līdzekļiem un iedzenot dziļāk parādos.
Andrejam Judinam kā juristam vajadzēja zināt, ka Latvijā jau no 2010.gada 1.novembra ir spēkā Maksātnespējas likums, kas paredz arī fiziskām personām brīvprātīgi izvēlēties iziet maksātnespējas procesu, veicot maksājumus arī no ienākumiem, kas ir mazāki par minimālo algu, un atkarībā no parāda apmēra 1, 2 vai 3 gadu laikā šo cilvēku saistības pilnībā tiek dzēstas.
Šo procesu brīvprātīgi ir izmantojuši vairāki tūkstoši cilvēki, samaksājot maksātnespējas administratoram par to 2 minimālās algas, un tā rezultātā daudziem parādniekiem, maksājot 1/3 no ienākumiem, 3 gadu laikā ir dzēstas pat miljonos mērāmas saistības, bet Judins pats vai kādas “spalvainas rokas” ietekmē izdomāja, ka var piespiedu kārtā veikt ieturējumus no visiem, kam ienākumi ir mazāki par minimālo algu, neierobežotu laiku (maksātnespēja mūža garumā), un vairumā gadījumu vienīgie ieguvēji no šādiem ieturējumiem būs zvērināti tiesu izpildītāji.
Andrej Judin, nekad nav par vēlu atzīt savas kļūdas un tās labot, līdz 1.oktobrim vēl ir iespēja nepieļaut sociālo katastrofu un apturēt 2024.gada 20.jūnija Civilprocesa likuma grozījumu stāšanos spēkā.
Seko mums 
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
Komentārs par žurnālista Bena Latkovska rakstu ""Rail Baltica" stratēģiskā jēga nav tā, kuru par to cenšas uzdot". Kopumā piekrītot autora rakstītajam, gribētu uzdot vienu jautājumu: vai "Rail Baltica" stratēģiskā jēga saglabājas, pazūdot ekonomiskajam lietderīgumam, vai arī ir tāda projekta sadārdzinājuma robeža, līdz ar kuras sasniegšanu pat satiksmes ministram Briškena kungam ir pilnīgi skaidrs, ka projekts ir jāaptur?
Rīgas un tuvējos reģionos bezdarba līmenis pašlaik tuvojas 4%, kas nozīmē, ka bezdarba teju nav. Arvien biežāk dzirdam diskusijas par tautsaimniecības bremzēšanos, ko rada virkne dažādu aspektu, taču viens no tiem – darbinieku trūkums. To gana sāpīgi izjūt arī ražojošie uzņēmumi.
Valsts prezidents tēmu par apvienotā Latvijas sabiedriskā medija (LSM) valdes nesamērīgi lielo atalgojumu no publikas pukstēšanas interneta čalotavās aktualizējis līdz valsts politikas augstākajam līmenim. Tādam, ko nevar ignorēt. Bet… vai piedāvātais risinājums neradīs vēl lielāku sajukumu? Un varbūt laiks uzsākt lielākas reformas valsts kapitālsabiedrību vadītāju atalgojuma sistēmā?
Viens no biežāk apspriestajiem tematiem Ukrainā notiekošā kara kontekstā jau vairāk nekā divarpus gadu garumā ir potenciālās miera sarunas. Informatīvajā telpā regulāri parādās politiķu un amatpersonu aicinājumi sēsties pie sarunu galda, piedāvājot dažādus plānus, kuri kalpotu par pamatu miera sarunām, tostarp no valstīm, kuras nav tieši iesaistītas karadarbībā. Kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir pat notikuši vairāki sarunu raundi starp Krieviju un Ukrainu ar vairāku starpnieku palīdzību, taču pagaidām tas nav nesis rezultātus, kas būtu tālejošāki par karagūstekņu apmaiņu. Šādā kontekstā ir jāpievērš uzmanība faktoriem, kas ietekmē miera sarunu uzsākšanas iespējamību un to potenciālos rezultātus.
Izgājšnedēļ, skatoties "Rīta panorāmu", uzsita asinis – divi latviešu žurnālisti burbuļo angļu mēlē ar "Air Baltic" šefu Martinu Gausu.
Pieus gadus savas dzīves esmu veltījusi partijai „Progresīvie”. Diemžēl arvien biežāk partijā ir pieņemti lēmumi, kuri ir pretrunā ar manu sirdsapziņu un kurus nevaru attaisnot, tādēļ ar šodienu esmu nolēmusi darbību partijā apturēt cerībā, ka pieļautās kļūdas vēl var labot.
