Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pagājušajā nedēļā vairāku mediju virsrakstos parādījās ziņa, ka bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga iegādājusi sev kapavietu netālu no Latvijas pirmā prezidenta Jāņa Čakstes kapa. Nu un tad? – tā ir pirmā doma, kas ienāk prātā. Vieta ir cienījama, un atjaunotās Latvijas valsts galva to godam pelnījusi. Tomēr šķiet, ka rakstu autoru nolūks nav bijis vienkārši informēt sabiedrību, jo jau virsrakstā jūtama ironiski smīkņājoša attieksme.

Iespējams, ka tā ir tikai žurnālistu vēlme palielināt “klikšķu” skaitu internetā vai nopirkto eksemplāru daudzumu avīžu kioskos. Gribas domāt, ka tā ir līdzcilvēku dziļi cilvēcīgā muļķība, nevis centieni novirzīt cilvēku domas izklaidējošā žanra virzienā, jo ko gan citu kā izklaidi meklē anonīmo komentāru autori.

Vai tās aprindas, kas tagad šausminās par Vairu Vīķi-Freibergu, kura, “izmantojot starpniekus, tikusi pie kapavietas”, ir tās pašas, kas ir ar mieru pacelt par valsts vadītāju cilvēku, kurš “zog, bet dalās”? Katrā ziņā šķiet, ka šo “skandālu” nav izraisījusi ar kiberuzbrukumiem pazīstamā kaimiņvalsts. Gan šajā, gan daudzās citās reizēs pašmāju spēki ir vēl ņirdzīgāki un līdz ar to arī postošāki – tieši tāpēc, ka tie ir mūsējie un spēj aizskart vēl sāpīgāk. Turklāt arī šajā gadījumā grūti teikt, kur beidzas muļķība un kur sākas tīša sabiedrības kacināšana, strīda kurināšana.

Kur ir problēma? Manuprāt, vienīgi tajā apstāklī, ka mūsu valsts acīmredzot nav padomājusi par to, ka visi, arī bijušie prezidenti, ir mirstīgas būtnes un viņiem vajadzētu tās septiņas pēdas zemes, kur līdzcilvēki Mirušo piemiņas dienā varētu nolikt svecītes, tādējādi parādot cieņu par Latvijai veltīto mūžu. Nākotnes skolotāji Latvijas vēstures stundās varēs vest skolēnus iepazīties ar Meža, Raiņa un Brāļu kapiem un tur apglabātajiem mūsu tautai un valstij nozīmīgajiem cilvēkiem.

Jācer, ka neatkārtosies Latvijai un tās ļaudīm liktenīgais plāns, kāds īstenojās 1940. gadā, kad tukšas palika daudzas kapu vietas. Toreizējā prezidenta Kārļa Ulmaņa pīšļus joprojām neesam sagaidījuši dzimtenē. Tāpat kā valsts un zeme, kas ātri vien piepildās, ja iedzīvotāji to pamet, arī kapsētās vietas tukšas nepaliek, tās ātri aizpildās. To var redzēt Meža, Brāļu, Raiņa kapos un neskaitāmās citās mūsu dzimtenes kapsētās.

Deportētajiem un nogalinātajiem cilvēkiem iecerētās kapu vietas atdeva citiem. Visbriesmīgāk, protams, ir skatīties uz Balto krustu kapulauku Meža kapos, kur starp upuru apbedījumu vietām paceļas iespējamo soda izpildītāju kapu akmens pieminekļi. Ja kāds pārmet latviešiem tolerances trūkumu, tad vajag aizvest un parādīt šo vietu. Nedomāju, ka vēl kaut kur civilizētā pasaulē iespējama tik tālejoša iecietība.

Bet, atgriežoties pie prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un varbūt arī vēl citiem prezidentiem, ir jāsaprot, ka tāpat kā visiem mirstīgajiem, arī viņu dienas tomēr ir skaitītas. Mēs varam skatīties uz viņu paveikto šā vai tā, cildinot vai nievājot, bet viņi visi kādu laiku bijuši mūsu valsts pirmās personas un kā tādi pelna cieņu. Mūsu valsts zaimotāju jau tā ir pietiekami gan valsts iekšpusē, gan ārpusē. Vai likumā, kas nodrošina zināmas garantijas pēc prezidenta laika, nekas nav ierakstīts par to, kas notiek, kad bijušo prezidentu dzīves gaitas uz šīs zemes beidzas?

Nedēļas nogalē parādījās jauna ziņa, ar ko čakli pirmajā darbadienā dalās drukātās avīzes: “KNAB izvērtēs medijos izskanējušo informāciju par Vairas Vīķes-Freibergas iegūto kapavietu.” Vai šī ziņa jāuzņem kā korupcijas apkarošanas biroja totāla degradācija? Vai tas notiek par nodokļu maksātāju naudu? Kā interesēs ir padarīt Latviju par apsmieklu visai pasaulei? Un vai mūsu valsts vara kopā ar pilsoņu un nepilsoņu kopumu neņem šajā pasākumā pārāk aktīvu dalību?

* Pārpublicēts no la.lv

Reizē ar šo rakstu publicējam arī interesantas pārdomas, ko sociālajā tīklā Twitter publicējušas dažas sabiedrībā pietiekami labi zināmas personas.

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Runā, ka...

FotoCilvēce vēl nav noskaidrojusi, kas vai kurš bija pirmais. Kas bija pirmais, vista vai ola? Kā bija patiesībā, kurš to redzēja?
Lasīt visu...

21

Mazās partijas būs spiestas pieņemt arī “oligarhu” ziedojumus

FotoGrozījumi politisko partiju finansēšanas likumā ir mēģinājums “iekonservēt” pašreizējo politisko eliti un izslēgt no spēles mazās partijas. Jaunais likumprojekts veicinās administratīvo resursu izmantošanu politiskajā cīņā, kas neizbēgami novedīs pie varas stagnācijas.
Lasīt visu...

21

Atraktīvā politiskā hronika: 10. oktobris

FotoPēc 2018.gada 6.oktobra sociāli politiskā dzīve ir ļoti intensīva. Tā tam ir jābūt. Atbilstoši tautas politiskajai gribai todien pie varas nāca manis dēvētā “6.oktobra paaudze”, un latviešiem šajā saulē sākās jauns laikmets. No 13. Saeimas deputātiem 65% tika ievēlēti pirmo reizi. Tas ir radikāls pagrieziens. Tas ir neapstrīdams pierādījums jauna laikmeta sākumam parlamentārā republikā. Un, lūk, jauns laikmets vienmēr sākas ar sociāli politisko procesu sakāpinātu intensitāti. Katru dienu ir kaut kas neparasti jauns un negaidīti jauns. Jaunie politiskie spēki vēlas pēc iespējas ātrāk visu piekārtot savam cilvēciskajam līmenim un profesionālajam līmenim. Viņi steidzas. Īpaši steidzas, apzinoties savu neleģimitāti visā sabiedrībā.
Lasīt visu...

21

Sarūgtināt Bordānu un atlikt partiju finansējuma pieaugumu līdz nākamās Saeimas ievēlēšanai

FotoAicināsim 13. Saeimas deputātus neatbalstīt sasteigtu likumprojektu, kas paredz būtisku valsts finansējuma palielinājumu politiskām partijām jau no nākamā gada!
Lasīt visu...