Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc tam, kad bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga svētdien televīzijā pārmeta Eiropas Savienībai un ASV gļēvumu attiecībās ar Vladimira Putina Krieviju, vairāki Pietiek lasītāji lūdza atgādināt - kā tad pati Vīķe-Freiberga pirms trīspadsmit gadiem pēc pirmā Krievijas prezidenta "svilpiena", pilnīgi nesagatavojusies metusies uz kādu Alpu kūrortu, lai tiktos ar Putinu. Izpildām šo vēlmi, publicējot fragmentu no apgāda Atēna izdotās grāmatas Va(i)ras virtuve. Pietiek jau iepriekš informējis, ka visa informācija par šo tikšanos Latvijā ir oficiāli noslepenota līdz pat 2029. gadam.

Neapšaubāmi briesmīgākā – kaut svītas, pēc tam arī ārlietu resora un valdības rūpīgi slēpta no sabiedrības – Vairas Vīķes-Freibergas ārpolitiskā izgāšanās bija tikšanās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Oficiāli sabiedrībai tika pateikts ārkārtīgi maz: 9. februārī prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga apstiprināja, ka uz nākamo dienu saskaņota tikšanās iespēja ar V. Putinu Austrijā (kas bija taisnība), taču priekšlikums esot ļoti negaidīts (kas bija klaji meli). Nākamajā dienā tikšanās Sankristofas kūrortā netālu no Insbrukas tiešām notika, sekoja neizteiksmīgs paziņojums presei - prezidente atzina, ka „ļoti priecājas par šo izdevību tikties ar Krievijas prezidentu un vaigu vaigā pārrunāt veselu rindu jautājumus, kas skar mūsu abu valstu attiecības” un ka „daudzi no šiem jautājumiem ir stipri sarežģīti un ka viņi, protams, nav atrisināmi vienā dienā, jo ne jau vienā dienā viņi arī ir radušies”. Savukārt preses konferencē pēc atgriešanās citkārt tik izteiksmīgā un runīgā V. Vīķe-Freiberga pēc būtības paziņoja tikai to, ka saruna noritējusi „abpusējas izpratnes un dialoga zīmē” un bijusi „ļoti atklāta un vaļsirdīga”, jo daudz labāks esot "pārdurts augonis, nevis aplīmēts ar plāksteri".

Dienesta ziņojumi un citi dokumenti, kas saistīti ar šo tikšanos un tās organizāciju, nekavējoties tika noslepenoti un šādā statusā ir joprojām. Savukārt jautājumi joprojām paliek vismaz divi: pirmkārt, kas un kā tad noorganizēja šo tikšanos; otrkārt, - kas īpaši būtiski, kā īsti notika tikšanās, kādas īsti bija tēmas un cik cienījami izskatījās mūsu valsts vārda nesēja pasaulē. Eksprezidentes viedokli mēs zinām: organizēšanas jautājumi nav būtiski, bet Alpos notikusi vienkārši atklāta saruna. Pieklājīgs – kas viņam gadās nebūt ne vienmēr – oficiālajās atsauksmēs bijis arī V. Putins: kā viņa viedokli pēc abu tikšanās atstāsta Jānis Jurkāns, „kā viņš teica – sakarīga lēdija”.

Tomēr šis ir tas gadījums, kad organizēšanas jautājumi ir gan būtiski – ņemot vērā, ka Saeimas Ārlietu komisija par šādu tikšanos nezināja vispār neko un arī Ārlietu ministrija par to tika informēta tikai pēdējā brīdī. Izsakoties kāda toreizējā Ministru kabineta pārstāvja vārdiem, „tā vizīte tika organizēta pa krimināliem kanāliem. Viņa briesmīgi gribēja, un, kad Putins pasvilpa, viņa pa galvu, pa kaklu aizskrēja”. Kas tad bija šie it kā kriminālie kanāli – un vai tie tiešām bija krimināli? „Es zinu, kas to izkārtoja,” – tik kategoriski apliecina J. Jurkāns

- Kas?

- Barons fon Kalmanovičs.

- Kāds viņam sakars ar Vīķi-Freibergu?

- Viņam nekāds. Viņš skaitījās Putina padomnieks Baltijas jautājumos.

- Un tad viņš gāja un sarunāja?

- Šabtajam fon Kalmanovičam bija tikšanās ar prezidentu vai ar viņa palīgiem, un viņš teica - klau, tu brauksi slēpot, vai tu nevarētu satikties ar vienu lēdiju. Tā vajag. Zinot, kā tikšanās ar Krievijas prezidentu tiek organizētas... pats esmu bijis tādā situācijā, tas nav nemaz tik sarežģīti. Es domāju, ka tur bija loma [Vīķes-Freibergas] padomniekam [Solam] Bukingoltam. Iniciatīva nāca no viņas, viņa gribēja, jo, redz, bija viens tāds moments, kad amerikāņi ļoti gribēja, lai tiek sakārtotas attiecības ar Krieviju, - nu, pamēģini.

- Tātad – amerikāņi un dāma vēlējās, Šabtajs izkārtoja...

- Tieši tā.

Reizē ar 2009. gada rudenī Krievijā nošautā Šabtaja fon Kalmanoviča vārdu Alpu tikšanās sakarā tiek minēts arī kāds Jānis Grigalis – bijušais Valsts kancelejas darbinieks un prezidentes tulks, kurš vēl pirms tam it kā pabijis arī Valsts drošības komitejas dienestā. Taču, ja ticēt M. Bondaram, šādiem cilvēkiem ar prezidentu tikšanos nav bijis ne mazākā sakara – nu, vai vismaz viņš par tādu neko nezinot,

- Savulaik prese ziņoja, ka viens no prezidentes tulkiem esot izbijis VDK darbinieks...

- Visiem darbiniekiem, kas strādāja Valsts prezidenta kancelejā, bija jāiziet tāda drošības pārbaude - formāla vai neformāla, lai vispār varētu strādāt. Tā ir mana atbilde. Ja drošības dienests mums šādu informāciju nebija iedevis, tad tā ir viņu kompetence. Tā nav prezidenta kancelejas kompetence.

- Šo cilvēku sauca Jānis Grigalis. Neatceraties, kurš viņu atrada?

- Tajā brīdī, kad es atnācu uz kanceleju prezidente, bija atstāta diezgan viena. Tur bija komanda, bet daudzi cilvēki bija projām, kancelejas vadītājs bija projām, padomnieki bija projām vai gatavojās pamest darbu, daudzi bija aizgājuši, daļa kravāja mantiņas, kuriem nebija interese turpināt strādāt. Algas bija salīdzinoši zemas valsts pārvaldē, prezidenta kancelejā ļoti zemas. Bet, kad es iegāju savā kabinetā, tur bija čupiņa ar CV. Kad Vairu Vīķi-Freibergu ievēlēja, daudzi cilvēki sūtīja CV un vēlējās strādāt.

- Un Jānis Grigalis bija atsūtījis savu CV?

- Ja nemaldos, jā, Jānis bija atsūtījis, viens no tiem. Tur bija vesela virkne ar cilvēkiem, jo tajā laikā bija jāuzstāda strādājoša organizācija. Tā ka to vajadzēja būvēt uz diezgan līdzenas vietas. Labāk vai sliktāk, bet tas tika darīts.

- Bet vai varat izstāstīt savu versiju Vīķes-Freibergas un Putina tikšanos Alpu namiņā - par to, kas tur notika?

- Nevaru. Jūs taču labi zināt, ka nevaru. Jūs taču zināt, ka tas joprojām ir zem slepenības grifa un man liedz runāt likums. Lai kā man gribētos pastāstīt.

- Un par to, ka šo tikšanos noorganizējuši pusbandīti un čekisti?

- (Smejas). Pie kuriem es tieku pieskaitīts?

- Jūs piedalījāties organizēšanā?

- Biju klāt. To gan nevar noliegt.

- Vēl tur tiek pieminēts tāds Šabtajs fon Kalmanovičs.

- Nezinu tādu. Nekad neesmu saticis. Nekad neesmu runājis, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Man, Mārtiņam Bondaram, nekad nav bijis kontakts ar tādu cilvēku. Es tādu nepazīstu. Es esmu redzējis basketbolā kādus desmit metrus no manis, bet tas jau ir pēc darba prezidenta kancelejā. Tas arī viss. Es ar tādu cilvēku neesmu runājis. Vēstniecība, Kremlis...

- Tad kāpēc Ārlietu ministrija bija tik pārsteigta par šo tikšanos?

- Tāpēc, ka bija ļoti ierobežots skaits, kas to zināja. Ārlietu ministrijā arī bija cilvēks, kas to zināja.

- Kāpēc bija vajadzīga šī slepenība?

- Citādi tikšanās nebūtu notikusi. Tādi bija noteikumi – neitrālā teritorijā un pirms tam neizziņojot. Neitrāla teritorija, un pirms šīs tikšanās netiek izziņota tikšanās.

- Krievijas puses noteikumi?

- M-m.

Dīvainā kārtā izrādās, ka nedaudz teiksmainais Jānis Grigalis, kurš nu pārcēlies uz tulka darbu Rīgas Pašvaldības policijā, ir daudz runīgāks. Tieši viņš, izrādās, bijis slavenās Alpu tikšanās tulks.

- Ko jūs tulkojāt pie Vairas Vīķes-Freibergas?

- Avīzes, ienākošo pastu, arī tad, kad vēstnieki runāja krieviski. Putina tikšanos tulkoju.

- Bijāt tur?

- Biju.

- Un kā tur gāja?

- Labi. Interesanti.

- Ko labu sarunāja?

- Tas jau jāprasa kancelejai. Es vienu papīru uzrakstīju kā pienākas, vienā eksemplārā, un viss. Visas sarunas ieraksta. Tās stāv Ārlietu ministrijā. Un man nekāda sakara nav.

- Vai saruna ar Putinu notika krievu valodā?

- Jā.

- Un ne vācu valodā?

- Sākumā bija vācu tulks. Viņš [Putins] norunāja kā saimnieks, viņš pārtulkoja vāciski viņa runu. Tad viņa atbildēja vāciski. Tad bija viena remarka, un tad viņš piedāvāja, vai es nevaru viens pats tulkot, lai ātrāk iet saruna.

- Ja es pareizi saprotu, Putins labi pārvalda vācu valodu.

- Tādēļ jau viņš arī runāja vāciski. Tur tāds kungs bija, tāds gados. Tādi jaunu cilvēki sēdēja zāles galā.

- Kas īsti to tikšanos noorganizēja?

- Nu, kā jau to organizē. Bet man liekas, ka manu lomu tur pārspīlē.

- Vai jūs arī piedalījāties tikšanās organizēšanā?

- Jā.

- Kādā lomā?

- Tas jau ir cits jautājums. Cita tēma, cita saruna.

- Ir tāda jauka versija, ka jūs kā izbijis VDK darbinieks esat to caur kādiem nelegāliem kanāliem noorganizējis.

- Es nekad neesmu bijis Maskavā. Ne reizi, ko 1988.gada. Organizēja cilvēki Latvijā, cilvēki ir zināmi, uzvārdi ir zināmi.

- Šabtajs fon Kalmanovičs?

- Jā, tāds ir.

- Un viņš piedalījās pie organizēšanas?

- Jā, tā varētu būt.

- Un vēl Sols Bukingolts?

- Nē.

- Vai jūs esat pazīstams ar Šabtaju fon Kalmanoviču?

- Jā. Viņš jau atbrauc. Uz Jauno vilni bija. Parādās Latvijā. Viņam nekādu ierobežojumu nav. Viņš ieņem lielu, labu amatu.

- Joprojām pie Kremļa?

- Nu, varētu tā teikt. Viņam ir svarīgs amats.

- Kurš izrādīja vēlmi noorganizēt šo tikšanos?

- Es tā īsti neatceros. Tā vēlme bija abās pusēs. Gan Maskavā, gan Latvijā.

- Kāpēc tas viss notika pusslepenībā?

-Tāpēc, ka tur, pirmkārt, nebija zināms darba plāns, nu, tā, nu, faktiski jau, nu, divas dienas iepriekš jau tika izziņots. Tā vieta tika nosaukta trīs dienas iepriekš. Tur bija divi varianti – vai nu tur vai tur. Un kurā brīdī varēs. Tur nekādas slepenības nebija. Tajā brīdī bija jāgaida, ko Krievija pateiks. Viņi paziņoja iepriekšējā vakarā.

- Jūs bijāt tulks, tehnisks darbinieks. Šāda līmeņa darbinieka pienākumos taču neietilpst organizēt tik augsta līmeņa tikšanās.

- Man bija divi amati – palīgs un tulks.

- Vai Šabtajs bieži ieradās pie prezidentes?

- Nē, viņš tur nekad nav bijis. Viņam nav vajadzības būt pilī, lai noorganizētu tikšanos.

- Ar ko viņš tikās ārpus pils?

- Tās ir dažādas metodes, tikšanās.

- Ja es pareizi saprotu, tad parasti valsts mēroga tikšanās tiek organizētas, apmainoties vēstulēm.

- Nu, droši vien, ka bija arī vēstules. Bet prezidentam ne vienmēr ir laika oficiālām vēstulēm. Tagad arī brauca uz Gruziju, tur jau arī nekādas oficiālas vēstules nebija. Nebija jau laika.

- Bet tikšanās ar Putinu jau ilgāku laiku tika plānota...

- Jā, nu, jā. Divu mēnešu laikā.

- Kāpēc tad vajadzīgas sarunas ārpus pils ar kaut kādiem Šabtajiem?

- Nu, kāpēc ar kaut kādu. Katrs kaut ko pārstāv. Nu, kaut kādi ir uzdevumi...

- Kā jūs vispār iestājāties darbā pie prezidentes?

- Biju pazīstams.

- Bijāt personīgi pazīstams ar prezidenti?

- Jā, mūs iepazīstināja. Cilvēks pazina viņu jau sen, un iepazīstināja mūs. Mums bija saruna par daudzām tēmām, ieinteresēja. Kad bija saruna par tulku, tad mani uzaicināja.

- Iepazināties tad, kad viņa jau bija prezidente?

- Nē, pirms tam.

- Kurš jūs iepazīstināja?

- Imants Skrastiņš.

- Aktieris?

- Jā.

- Un tad jūs bijāt pazīstami un viņa zvanīja un aicināja darbā?

- Jā, Kārlis man zvanīja. Dēls. Ka viņi runājuši, ka vajag.

- Bijāt vizītē pie viņas?

- Jā, institūtā.

- Par kādu tēmu runājāt pirmajā tikšanās reizē?

- Par daudzām.

- Par bērniem vai par politiku?

- Par politiku, protams. Tā kā es biju strādājis drošības struktūrās, tad bija uzmanības centrā. Es biju bez darba. Mēs runājām par dažādām tēmām. Bija viena intervija, kas bija pašvaki krieviski pārtulkota. Tolaik Freiberga kungs atzīmēja, ka es pārvaldu krievu valodu, ka esmu tulks. Laikam tas aizķērās.

- Un kāpēc jūs aizgājāt no darba kancelejā?

- Sākās visādas runas un izdomājām, ka labāk mīļā miera labad ir aiziet. Politiskās cīņas partijās.

- Un kam jūs traucējāt?

- Nu, kaut kādiem traucēju. Sāka pētīt, vai nav [bijis] VDK darbinieks, izrādījās, ka nav, tad izlēmām, ka mīļā miera labad labāk aiziet. Nebūt nenožēloju. Nemaz. Grūti pateikt. Šodien skatoties, tas tā.

 

Par tikšanās organizēšanas apstākļiem nu mums viss lielos vilcienos būtu skaidrs – prezidentei tiešām ļoti, no visas sirds gribējās tikties ar Krievijas prezidentu, un loģiski, ka atradās cilvēki, kuri izdomāja, ka viņiem būtu izdevīgāk palīdzēt šo plaši zināmo vēlmi piepildīt, izmantojot savus kanālus un savas iespējas. Kādi nu bija šie kanāli, tādi arī bija – V. Vīķei-Freibergai tie izrādījās pieņemami; ja arī svītai vai Ārlietu ministrijai bija savs, atšķirīgs viedoklis, viņiem to neviens nejautāja. Savukārt tie cilvēki, kuri vizītes organizēšanā piedalījās no prezidenta kancelejas, līdz ar jau pieminētajiem M. Bondaru un J. Grigali bija arī prezidentes padomniece Dace Dūze un tas pats „rūķis” J. Ruško.

Nu, bet kāds tad bija rezultāts? Ar ko izskaidrojama V. Vīķes-Freibergas un viņas pārstāvju izteiktā mazrunība par šo tēmu? Un kāpēc visi materiāli par šo tikšanos joprojām ir noslepenoti? Vienam no šīs grāmatas autoriem tika dota iespēja iepazīties ar atsevišķiem fragmentiem no ziņojuma par tikšanos, - nekādas kopēšanas, nekādas fotografēšanas, iespējams tikai ātri uzmest acis sarunas atstāstam. Un jāsaka, ka ātrumā pārlasītais dod pietiekamu skaidrību par īpašās slepenības iemesliem, - atreferējumā diplomātiski bija pateikts tas, ko kāds no V. Vīķes-Freibergas prezidentūras laika premjeriem sev neraksturīgi strupi, pat rupji raksturo ar šādiem vārdiem: „Viņa šajā sarunā pilnībā izgāzās. Viņa nebija gatava, turklāt neņēma vērā faktu, ka nepārvalda krievu valodu. Putins gan bija labi sagatavojies un tad viņš izdr... viņu par visiem jautājumiem – par naftas tranzītu, par krievvalodīgo jautājumu. Un viņa tur stāvēja un klausījās, kā viņš viņu tur strostēja. Pilnīga izgāšanās...”

Ko nozīmē šis „izdr...” un šī „pilnīga izgāšanās”? Kas tad īsti notika „Alpu namiņā”? V. Putins sarunai bija ļoti labi sagatavojies, savukārt V. Vīķe-Freiberga, šķiet, bija gatavojusies uz draudzīgu sarunu un nez kāpēc iedomājusies, ka tieši tā arī būs. Tā nu pēc Latvijas prezidentes laipnajiem ievadvārdiem sākās „zīdaiņu slaktiņš”: V. Putins no līdzi paņemtās mapes vilka ārā vienu faktu pēc otra – galvenokārt par krievvalodīgo tiesību tēmu.

Uz virkni faktu V. Vīķei-Freibergai nebija, ko atbildēt – un lielākoties nevis tāpēc, ka Krievijas prezidenta minētais būtu tik patiesībai atbilstošs, bet gan tāpēc, ka viņa vienkārši izrādījās atklāti nekompetenta tāpat kā viņai līdzpaņemtie ļaudis (reizē ar tulku no Latvijas puses namiņā bija klāt arī M. Bondars un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš, par kuru vēlāk ministrijas gaiteņos klīda it kā viņa vārdu atstāsts – tā iekšēji sarcis viņš neesot nekad mūžā). Par NATO paplašināšanu V. Putins vispār atteicās runāt, un sarunas gaitā V. Vīķe-Freiberga pazemojās tik tālu, ka sāka pat dot solījumus Latvijas valsts vārdā (tostarp piešķirt pilsonību visiem Latvijā dzimušajiem bērniem, pilngadību sasniedzot) un beigu beigās atklāti lūdza sarunu divatā, kas jau notika vāciski. Šī sarunas daļa jau bija salīdzinoši draudzīgāka, bet Latvijai neko, izņemot pamatīgi slēptu pazemojumu, nedeva arī tā.

Vai sarunai nebija laika sagatavoties? Patiesībā bija gan, jo pārrunas par iespējamu tikšanos bija sāktas jau labu laiku iepriekš (lieki teikt, ka prezidenta kanceleja nav noskaņota izpaust, cik Latvijas valstij izmaksāja vismaz uz divām nedēļām varbūtējam braucienam rezervētā privātlidmašīna), taču visi spēki tika pievērsti prezidentes vēlmes – gribu, gribu, gribu tikties ar Putinu! – izpildīšanai, savukārt valsts galvas galmā un arī atbildīgajās jau tobrīd neatradās neviena cilvēka, kurš spētu piecelties un skaidri pateikt jaunajai mesijai: bet varbūt sākumā tomēr vajadzētu sagatavot runājamo, lai neapkaunotu Latviju, un tikai tad pa kaklu, pa galvu mesties uz tikšanos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

12

Kāpēc jums vajadzētu nobalsot par mums - Marksa mūsdienu mazbērniem

FotoLīdz Saeimas vēlēšanām tikai 5 dienas, un, ja vēl turpini izlemt, par kuru politisko spēku atdot savu balsi, piedāvāju 15 iemeslus, kāpēc balsot par 15. sarakstu – Progresīvajiem.
Lasīt visu...

15

Vai "Konservatīvo" sīkpartijā atdzimst nacisms?

FotoŠis jautājums man radās jau pirms diviem gadiem, kad Vācijas kolēģi vērsa uzmanību uz simbolu iespējamu izmantošanu un simboliskajiem tekstiem, ar ko tika rotāti aizsaulē aizgājušās Jutas Strīķes, vienas no Jaunās konservatīvās partijas līderēm, bēru vainagi no viņas partijas biedriem.
Lasīt visu...

21

Nacionālisms, nacisms, fašisms, pozitīvais nacionālisms un citi "ismi"

FotoJums nepatīk garas runas un mani garie raksti, tāpēc šoreiz būs īsāk. Tam, par ko runāšu, ir dažādi nosaukumi, tam daudz ko nepelnīti piedēvē, un tam ir dažādas izpausmes, bet patiesībā runa ir par vienu un to pašu – par patikšanu un nepatikšanu.
Lasīt visu...

21

Tautvaldība ir tautas pārstāvniecība valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanai, valsts pārvaldes institūciju veidošanai un lēmumu pieņemšanai

FotoSatversmes 1. nodaļas 2.pants nosaka: “ Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai.” Tā jau ir Tautvaldība - Valsts pārvalde, kurā piedalās daudzi sabiedrības locekļi caur/ar savu pārstāvniecību vēlēšanās. Mans viedoklis – ka tas ir galvenais TAUTVALDĪBAS princips, kas realizējams vēlēšanās.
Lasīt visu...

21

“Kapteinis Amerika” aicina taupīt

FotoVadīkļi Vakareiropā brēc par enerģētisko krīzi. S…di, ko ar zaļo dienaskārtību, suicidālām sankcijām un nesaimnieciskumu savārījusi izkurtējusī Eiropas elite, būšot jāizstrebj pārvaldītajām tautām. Latvijas vagari kā parasti skrējuši posta vezumam pa priekšu, tādēļ situācija Dievzemītē ir viena no traģiskākajām ES. Vietējai kliķei par laimi tauta Latvijā ir uz dumpjiem nolēmēta.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: ja tas mums izdevīgi, mēs izliksimies, ka atbalstām valsts aizsardzības dienestu

FotoNepieciešamība stiprināt Latvijas drošību laikā, kad blakus Eiropā notiek karš, šķiet pašsaprotama. Tamdēļ vietā ir Aizsardzības ministrijas piedāvājums sākt diskusiju par jaunu koncepciju – Valsts aizsardzības dienestu, kura ietvaros Latvijas pilsoņiem radīsies jauni, pavisam konkrēti pienākumi piedalīties valsts aizsardzībā.
Lasīt visu...

20

Esmu balsojis par partijām un politiķiem, kas ir līdzatbildīgi Latvijas izzagšanā, un atkal iešu uz vēlēšanām

FotoĻoti miglaini atceros savas pirmās vēlēšanas. Es tikko kā biju dabūjis PSRS pasi, ko tajā laikā deva vien 16 gadu vecumā, un bija jādodas uz vēlēšanu iecirkni. Padomju Savienībā tā bija svētku diena, plīvoja sarkanie karogi, un es gāju izdarīt kaut ko bezjēdzīgu, jo toreiz vēlēšanas bija vien butaforija. Es to apzinājos, bet nu man bija sava pase – un es gribēju to kaut kur izmantot! Neatceros pat, par ko toreiz bija balsošana. Bet man ļoti paveicās – tās bija pirmās un pēdējās bezjēdzīgās vēlēšanas.
Lasīt visu...

3

„Attīstībai/Par” nopirkta publikācija „Delfos”: es nemaz neesmu tāds hameleons un gļēvulis, kā jums izskatās, jo man ir apņēmība

FotoJūsu balss izšķirs, kas vadīs mūsu valsti. Pirms četriem gadiem es atbalstīju Kariņu, jo bija jānosargā valsts no populistiem. Kā komandas cilvēks es krīzē premjeru nekritizēju. Bet šobrīd mans pienākums ir runāt tieši: nedrīkst bremzēt valsti vēl četrus gadus. Ir jārīkojas daudz izlēmīgāk. Es esmu gatavs uzņemties atbildību un lūdzu jūsu atbalstu.
Lasīt visu...

21

Logs vai varnešu kolektīvās pašsaglabāšanās instinkts

FotoMums katram ir izveidojies vai izveidots savs logs, caur kuru mēs uzlūkojam pasauli. Un šie logi mēdz būt ļoti dažādi – gan plastikāta, gan koka, gan ar ieplīsušiem stikliem, tie mēdz būt arī kādā krāsā tonēti, gan netīri, gan miglaini. Tāpēc arī tas, ko mēs ieraugām caur savu logu, mēdz kardināli atšķirties no tā, ko caur saviem logiem redz citi, kaut patiesībā mēs lūkojamies uz vieniem un tiem pašiem priekšmetiem un aplūkojam vienas un tās pašas darbības.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Jaunzemes rīcība vērtējama kā amata pienākumu, konkrēta rīkojuma vai uzdevuma nepamatota nepildīšana vai novēlota, nolaidīga vai nekvalitatīva pildīšana

Ceturtdien, 15. septembrī finanšu ministrs Jānis Reirs ir izdevis...

Foto

Nedodiet sevi apmuļkot! Sīkumains, bet ļoti bīstams

«Okupāciju noliegt? Manā skatījumā tā ir bijusi. Attaisnot Krievijas prezidenta darbību es netaisos, un tā nav man simpātiska. Neskatos...

Foto

Paskaidrojumi Plešam: nav labi, ja nepatiesu informāciju apzināti izplata tik augsta valsts amatpersona kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs

[1] 2022. gada 25. augustā Daugavpils...

Foto

Inflācijas krīze – laiks, kad mērķtiecīgi izvēlēties Latvijas uzturproduktus

„Rudentiņis – bagāts vīrs,” septembrī, vācot ražu vai gādājot krājumus ziemai, teica mūsu senči. Septembris mūsdienās ir...

Foto

Politikā man kopā ar Pavļutu pie siles tikt neizdevās, tagad izmēģināšu „dzimumu līdztiesības” tēmu

"Dzimumu līdztiesība?! Mums taču ar to viss kārtībā!" ir biežākā reakcija, kad...

Foto

Tikai nesmejieties, kad es jums mēģināšu iestāstīt, ka Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošāka un stiprāka

13. Saeima ierakstīs Latvijas valsts politiskajā vēsturē vismaz trīs...

Foto

1. oktobra mājsēdes organizatori

Piežmiegusi CVK naudu Saeimas vēlēšanu popularizēšanai, kliķe atklāti aicināt uz boikotu tomēr neuzdrošinās. Taču izskatās, ka varneši nudien ir nobijušies no ļaužu...

Foto

Subjektīvs Saeimas deputātu kandidātu sarakstu apskats

Pirms kāda laika aicināju iet uz vēlēšanām un balsot kaut par pašu lielāko “dunduku”, tikai pret varas partijām. Pie viena...

Foto

LPSR 2.0 kūrē reliģiju

Levits, kas identificē sevi kā latvieti, sadarbībā ar valdošās koalīcijas tieslietu ministru (lasi – boļševiku komisāru) Bordānu ir iesniedzis likumprojektu, lai mainītu...

Foto

Vēlēšanas: piedalīties vai ignorēt?

Pēc vairāku lasītāju lūguma mēģināšu “izvilkt esenci” un īsi pamatot savu jau vairākkārt pausto viedokli par “vēlēšanām” mūsdienu Latvijā un to lomu...

Foto

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda bezatbildīgo aicinājumu doties meklēt un fotografēt lāčus

Dzīvnieku aizsardzības organizācijas nosoda nepārdomāto un provokatīvo publiskajā telpā izskanējušo Latvijas Nacionālā dabas muzeja iniciatīvu,...

Foto

Elektrizētā priekšvēlēšanu kampaņa

Par Dievzemītes “reņģēdāju” nežēlīgu dīrāšanu 2007.—2010. gada finanšu krīzes laikā Valdis Dombrovskis (JV) ticis pie amata Eiropas Komisijā. Toreiz pat starptautiskie naudas dūži...

Foto

Jehovas liecinieki atsāk apmeklēt cilvēkus viņu dzīvesvietās

Pēc divarpus gadu pārtraukuma no 1. septembra Jehovas liecinieki visā pasaulē, arī Latvijā, atsāks to savas darbības aspektu, kas...

Foto

Uzņēmuma pāreja – jaunā VID granāta

Nu jau ar zināmu regularitāti līdz mums nonāk lietas, kur Valsts ieņēmumu dienests (VID) apgalvo, ka ir notikusi uzņēmuma vai...