Iesaki rakstu: 
Ilgi esmu prātuļojis, vai man ķerties klāt vecām sen aizmirstām lietām, bet tagad ir skaidrs viens, ka mana dedukcija nav mani virzījusi pareizā virzienā, jo “viss jaunais ir sen aizmirsts vecais”. Kā šobaltdien atceros “galveno” mentoru basketbola skolā, sakot - “puikas, saņemas”. Tiesa, jau tolaik viņš retumis parādījās treniņos, jo bija aizņemts ar lietu sakārtošanu un drīz pēc tam paša vārdā nosaukto skolu pārdēvēja par “Rīgas”1 basketbola skolu.
Tas notika gan pāris gadus pēc tam, kad Vilis bija sekmīgi noslēdzis darbu kā Latvijas Republikas Ministru prezidents un, pateicoties dažiem labiem labvēļiem, ar atplestu sirdi varēja mesties privātajā biznesā, kas uz to brīdi bija sekmīgs visiem tiem, kuri bija при делах (pārnests tulkojums: zināja tepiķi).
Tiesa, tepiķi viņš zināja sen, kad jau bija pastrādājis par satiksmes ministru Andra Šķēles un Guntara Krasta valdībās. Viņš ir no tās pašas vecās politiķu blices, kas sevi deklarējuši kā vietējos dižciltīgos jebšu aristokrātus (Gailis, Birkavs, Lembergs, Šķēle, Repše…u.c.). Paskatieties, kā viņi dzīvo vēl joprojām un dzīvoja tad, kad Latvijā vidējā alga bija 80 lati mēnesī uz dvēseli.
Viņiem tolaik bija sabūvētas villas, un viņiem piederēja dārgu automašīnu parki. Turklāt viņi jau tad smējās par mums, vientiešiem, un to dara vēl joprojām. Vilis nekautrējās saukt Latviju par muļķu zemi un arī pēc vairākiem gadiem izskanējušo joku attaisnoja, sacīdams: “Floridā dzīvojošajam bijušajam Latvijas premjeram Vilim Krištopanam Latvija vairs neizraisa nekādas emocijas un viņam riebjas tēvzemes klimats. Viņš joprojām Latviju dēvē par muļķu zemi.2”
Tik nez kāpēc lielākais muļķis no siltās Floridas jau vairākus pēdējos gadus pamatā uzturas Latvijā un ik pa laikam cenšas sniegt politiska rakstura padomus. Tā tas bija krīzes pārvarēšanas posmā: Politiķi nav bijuši uzņēmēji. Kāpēc mani dēli savā biznesā, sākoties krīzei, nekavējoties samazināja izdevumus par 30%, atlaida liekos cilvēkus, samazināja telpas. Viņi to visu izdarīja divus gadus atpakaļ. Kāpēc valdība nevar tāpat rīkoties savā saimniecībā?"….. uz jautājumu, vai dēli tagad ir pieņēmuši atpakaļ atlaistos cilvēkus, V.Krištopans atbildēja, ka viņiem viss esot kārtībā. “Viņi ir studējuši Amerikā, un Amerika simts gados ir pārdzīvojusi kādas astoņas desmit krīzes un viņi zina, kā rīkoties krīzē.3(tajā pašā intervijā viņš slavas dziesmas dziedāja arī buldozeram). ”
Tā tas arī bija pērn, kad sena drauga avīzē4 lielais Vilis sniedza plašu interviju par jaunās valdības gauso veidošanu un par to, kā tad ir Latvijā, kuru viņš tik sekmīgi sačakarēja tik tālu, ka tagad tur nav cilvēku, un ka termiņuzturēšanās atļaujas, viņaprāt, nekas slikts nemaz nebija. Lieki piebilst, ka Šlesers izveidoja sistēmu, kad par dažiem desmitiem tūkstošiem latu jebkurš slinkais varēja iegādāties TUA uz pieciem gadiem, tādējādi iegūstot iespēju vizināties apkārt pa Eiropu for free. Tas, ka pieņēma stingrākus noteikumus par TUA, ir tikai apsveicami, tagad šiem tūristiem ir jāšķiras vismaz no 250 000 EUR5.
Viļa vietā es būtu palicis kaut kur tuvāk ekvatoram, jo tik cienījamā vecumā ir augsta ticamība, ka var saasināties problēmas ar artrītu, un visefektīvāk šī kaite ir ārstējama ar dienvidu sauli, nevis pie mums slapjajā, drēgnajā, aukstajā un tukšajā Latvijā.
Taču gluži tāpat kā Tālavas taurētājs arī Vilis nevaid miris, jo ir visai sprigans un turpina šeptēties pa dzimtajām ārēm, jo tā arī nav spējis notirgot savu gandrīz turpat 5 miljonu eiro vērto bezgaumīgo pritonu6, kas veidots “skaistākajās” Austrumu kaimiņu manierēs ar 20 istabām, baseinu, saunu un daudz ko citu. Tas gan ir tīri subjektīvs viedoklis, un gan jau kādam citam pāķim tas būtu mūsdienu arhitektūras šedevrs, bet man tas ir un paliks par pritonu7.
Turklāt viņš ar savu dārgo dzīvesbiedri ir nupat nodibinājis jaunu firmu ar mērķi Berģos veidot jaunu ekoloģisko ciematu8, laikam jau zemīti labi sarausis nāsīs, vai arī tas ir uz pritona 10 ha lielā īpašuma rēķina, īsti nezinu. Lai vai kā, viņš tagad varēs droši būvēt mājas vismaz 250 000 eiro vērtībā un aicināt ciemos nerezidentus, jo tie viņam pie sirds ir tuvāki. Jo diez vai aicinās prom aizbraukušās ģimenes no Latvijas.
Atzīmēšu, ka, manuprāt, Vilis un citi 90.gadu šeptmaņi ir cēloņi tām sekām, kas notika ar Latviju ekonomiskās krīzes laikā, un pēc tam sekojošajai cilvēku aizplūšanai no valsts. Tur gan resnu “degunu” arī pielika lācītis Valdis, jo tam īsti mugurkaula nebija un arī nepietika drosmes nedaudz stingrāk nostāties pret SVF prasībām, lai mīkstinātu krīzi valstī, taču par to citreiz. Bet par to, kā Vilis pie pirmā oficiālā miljona tika, pastāstīšu nākamreiz!
P.S. Atvainojos par clickbite virsrakstu.
(Turpinājums sekos.)
Avoti:
https://www.tvnet.lv/6375557/kristopana-basketbola-klubs-turpmak-sauksies-basketbola-skola-riga
https://jauns.lv/raksts/zinas/189024-vilis-kristopans-latviju-joprojam-uzskata-par-mulku-zemi
https://www.city24.lv/lv/nekustamais-ipasums/pardod-maju/Riga-Bergi/8476680?selectedTabMenu=list
http://focus.bb.lv/news/kapec-vilis-kristopans-atsakas-no-savas-greznas-majas?18195
https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kristopans-ar-sievu-registrejusi-uznemumu-ar-merki-veidot-ekologisko-ciematu.d?id=50879197https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kristopans-ar-sievu-registrejusi-uznemumu-ar-merki-veidot-ekologisko-ciematu.d?id=50879197 http://focus.bb.lv/news/kapec-vilis-kristopans-atsakas-no-savas-greznas-majas?18195 https://www.city24.lv/lv/nekustamais-ipasums/pardod-maju/Riga-Bergi/8476680?selectedTabMenu=list https://lvportals.lv/skaidrojumi/280269-stingrakas-prasibas-terminuzturesanas-atlauju-ieguvejiem-2016
1 https://www.tvnet.lv/6375557/kristopana-basketbola-klubs-turpmak-sauksies-basketbola-skola-riga
2 https://jauns.lv/raksts/zinas/189024-vilis-kristopans-latviju-joprojam-uzskata-par-mulku-zemi
3 https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/kristopans-par-latviju--bedigi-ja-piedavas-darbu-valdiba-apsvers-749605
4 https://nra.lv/latvija/265706-ekspremjers-vilis-kristopans-dalas-pardomas-par-jaunas-valdibas-veidosanu.htm
5 https://lvportals.lv/skaidrojumi/280269-stingrakas-prasibas-terminuzturesanas-atlauju-ieguvejiem-2016
6 https://www.city24.lv/lv/nekustamais-ipasums/pardod-maju/Riga-Bergi/8476680?selectedTabMenu=list
7 http://focus.bb.lv/news/kapec-vilis-kristopans-atsakas-no-savas-greznas-majas?18195
8 https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/kristopans-ar-sievu-registrejusi-uznemumu-ar-merki-veidot-ekologisko-ciematu.d?id=50879197
Seko mums 
Kā tā var būt, ka mūsu valstī, kas savai aizsardzībai tērē 3% no IKP, Valsts policijas krāsās daiļotā braucamrīkā pa Tēvijas ārēm laiski vizinās 46 migranti, bet varbūt ienaidnieka speciālo uzdevumu kaujinieki? Kā tā var būt, ka mēs tērējam milzu naudu robežas aprīkošanā ar žogiem, sietiem un betona bluķiem, bet tā dēvētie migranti brīvi maršē tam visam pāri? Kā tā var būt, ka parlamentārā uzrauga, Saeimas atbildīgās komisijas priekšsēdētāja rīcībā vairāk nekā diennakti pēc notikušā nav pilnas informācijas par šī vājprāta iemesliem? Atkal izrādīsies, ka neviens ne par ko nav atbildīgs? Vainīgais būs kāds nošļucis pierobežas kaprālis? Te ir valsts vai kas?
Pirmdien tīmeklī Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (“Progresīvie”) publicēja savu tvītu: “Šodien paiet gads kopš dienas, kas satricināja pasauli, kad Hamas realizētais terorisms atņēma dzīvības tik daudziem nevainīgiem cilvēkiem Izraēlā un daudzi tika saņemti par ķīlniekiem. Terorisms ir noziegums, nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšana ir noziegums, ķīlnieku sagrābšana ir noziegums. Šodien pieminam 7. oktobra nevainīgos upurus!”
Fragments no Rišarda Legutko 2012. gadā iznākušās grāmatas Ierindas cilvēka triumfs (Triumf człowieka pospolitego), kas angļu un citos tulkojumos pazīstama ar nosaukumu Dēmons demokrātijā. Totalitārisma tendences brīvajās sabiedrībās.
No 2024. gada 30. jūlija līdz 5. augustam Lielbritānijā notika protesti un nemieri, kas vērsti pret imigrāciju. Šie notikumi masu medijos tika interpretēti pamatā kā “galēji labējo” protesti, kurus izprovocējušas “viltus ziņas” par 29. jūlijā Sautportā notikušo slaktiņu, kur imigrantu izcelsmes vīrietis nodūra trīs bērnus. Tāpat tika uzsvērts protestu destruktīvisms un vardarbība.
Kur palikuši strīdi, cik ilgam laikam palicis dažnedažādo resursu, ar ko māte Zeme mūs baro? Piemēram, tā pati nafta. Tie, kam virs 40, noteikti atceras, ka tā bija top tēma 90. gados un šī gadsimta sākumā. Patiesībā tā bija tēma un dažādu zinātnisko prognozētāju maize jau krietni senāk.
Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta valdības ieceri samazināt iemaksas pensiju 2.līmenī par 1%, jo ar šādu soli valdība risina šodienas problēmas uz nākotnes pensionāru jeb šodienas strādājošo rēķina.
Ar ko maza pozitīva inflācija, kuras dēļ visu naudas vienību (eiro, ASV dolārs u.c.) pirktspēja visās pasaules valstīs laika gaitā nemitīgi samazinās, ir labāka gan par nemainīgām cenām, gan arī par deflāciju jeb cenu kritumu? Ja cenu kāpums padara mūs nabadzīgākus, vai cenu kritums mūs padarītu bagātus? Vai patiesība, ka no inflācijas visvairāk cieš bagātie, jo inflācija taču samazina uzkrājumu vērtību un nabadzīgiem nav ko uzkrāt? Kāpēc inflācija Latvijā bija un arī paliks nedaudz lielāka nekā vidēji eirozonā, un kāpēc tas ir pat labi?
Pēteris Birkerts (1881–1956), pazīstamā arhitekta Gunara Birkerta tēvs, bija latviešu folklorists un literatūrzinātnieks, tautas parunu, sakāmvārdu, mīklu un anekdošu vācējs. Viņa apkopotā “Birkerta folkloras krātuve” (BFK) ir otra lielākā pēc Latviešu folkloras krātuves. Atšķirībā no citiem folkloristiem, P. Birkerts šim materiālam mēģināja pieiet ne tikai zinātniski, bet arī filozofiski, piedāvājot savu tautas gudrības filozofiskās struktūras versiju. Viņa mūža nogalē iznāca apjomīgs pētījums Latvju tautas estetika divos sējumos. Pirmajā sējumā viņš aplūko “cilvēka auguma, fiziskā ķermeņa un viņa kustību estetiku”, analizējot fizisko daiļumu un nedaiļumu “tautas prātojumos” jeb parunās.
Ir taču jābūt kādam noslēpumam vai būtiskai atšķirībai, kāpēc igauņi var izdarīt pie mums neiespējamo - samazināt savu politiķu ambīcijas, kā arī biznesmeņu alkatību un uzbūvēt "Rail Baltica" staciju gandrīz divas reizes lētāk, nekā sākotnēji plānots.
