Vilnas zeķes valsts ekonomikas sildīšanai

Neskatoties uz to, ka šī persona algotu darbu nestrādā, ir 2. grupas invalīde un kā saimnieciskās darbības veicēja VID reģistrējusies tikai septembra beigās, viņa iemanījusies savā piemājas saimniecībā tikt pie vairāk nekā 9 tūkstošu eiro ienākuma. Šeit jāņem arī vērā, ka ar IIN apliekamo ienākumu veido ieņēmumu un izdevumu starpība.

Tā kā, manuprāt, vienīgā “piemājas lauksaimniecības nozare”, kas varētu ienest šādus astronomiskus ienākumus, ir kaņepju jeb marihuānas audzēšana, tad aprakstītais piemērs ir vairāk nekā amorāls. Šis nenoliedzami ir izdomāts piemērs, tomēr vienlaikus tas arī parāda, cik tālu no realitātes un sapratnes par uzņēmējdarbību ir mūsu ierēdņi. Iespējams, tikpat tālu, cik marsieši no Zemes.

Tomēr stāsts nebūs par ierēdņiem-citplanētiešiem. Šis raksts ir turpinājums kādai citai nesenai publikācijai – stāstam par to, kā mazajam uzņēmējam izdzīvot bangojošajā nodokļu jūrā.

Ja iepriekš tika aprakstīti trīs risinājumi, kā mazajam uzņēmējam, kas strādā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīmā, izvairīties no valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) pārmaksas, tad šeit aplūkoti vēl četri risinājumi no saimnieciskās darbības veicēja jeb pašnodarbinātā skatupunkta, kas vienlaikus reģistrēts kā patentmaksas vai IIN maksātājs.

Zemāk aprakstītajos piemēros darbojošās personas palikušas tās pašas, kas pirmajā publikācijā, – Anniņa, kas ada vilnas zeķes, un “Melnā avs”, kas tās no viņas uzpērk. Piemēri fokusēti uz Anniņu, kas šajā stāstā ir galvenā “melnā darba” darītāja. Viņa zeķes ada ar adāmmašīnu, uzdot dienā divus pārus, un par vienu uzadītu zeķu vēlas nopelnīt 10 eiro. Aprakstītā saimnieciskā darbība (preču ražošana un realizācija) norisinās tuvējā nākotnē, t.i. 2017. gadā, ņemot vērā aktuālas likumu normas.

Ceturtais risinājums. Anniņa reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja un patentmaksas maksātāja pilnā tās apmērā. Tas, vai viņa vienlaikus strādā vai nestrādā algotu darbu, saņem vai nesaņem pensiju, šajā gadījumā nav svarīgi – patentmaksa, kas sevī ietver IIN un VSAOI, it tāda kā “mēnešbiļete” konkrētas saimnieciskās darbības veikšanai konkrētā laika periodā.

Tomēr patentmaksai ir arī būtiski ierobežojumi. Tās maksātājs nedrīkst nodarbināt citas personas, un viņa ieņēmumi – nejaukt ar ienākumiem, kas ir ieņēmumu un ar to gūšanu saistīto izdevumu starpība! – nedrīkst pārsniegt 15 tūkstošus eiro gadā. Patentmaksas maksātājs uzskaita tikai saimnieciskās darbības ieņēmumus. Tāpat saimnieciskās darbības ienākumam nevar piemērot gada neapliekamo minimumu, nodokļa atvieglojumus un attaisnotos izdevumus. Turklāt to var maksāt tikai noteiktās profesijās strādājošie, tostarp šuvēji, kurpnieki, kalēji, daiļamatnieki, floristi, frizieri, fotogrāfi, mājkalpotāji u.c.

Atbilstoši MK noteikumiem Anniņai kā adītājai-rokdarbniecei patentmaksa ir 57 eiro mēnesi, ja viņa dzīvo Rīgā, vai 43 eiro mēnesī, ja viņa dzīvo ārpus tās. Pieņemsim, ka viņa dzīvo Rīgā.

Ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas nopelnīt 100 eiro no to pārdošanas, tad viņai pie plānotajiem ienākumiem jāpieskaita izdevumi par dziju, teiksim, 20 eiro apmērā un arī patentmaksa 57 eiro apmērā, iegūstot kopā 177 eiro (100+20+57=177). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri “Melnajai avij”, ir vismaz 17,70 eiro (177/10=17,70).

Savukārt, ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 40 pārus zeķu un vēlas nopelnīt 400 eiro, tad, pieskaitot izdevumus par dziju un patentmaksu, viņa iegūs kopā 537 eiro (400+80+57=537). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, ir samazinājusies līdz 13,43 eiro (537/40=13,43).

Ņemot vērā augstākminēto, var secināt, ka aprakstītajā nodokļu maksāšanas režīmā, pieaugot izgatavotās un arī realizētās produkcijas apjomiem, ne vien palielināsies saimnieciskās darbības veicēja faktiskie ienākumi, bet arī iespējams samazināt konkrētas preces pārdošanas cenu, palielinot saimnieciskās darbības veicēja jeb pašnodarbinātā konkurētspēju.

Pilnās patentmaksas maksātājam nav arī liels administratīvais slogs. Reģistrācijas iesniegumu aizpilda par vienu, trīs vai sešiem kalendārajiem mēnešiem, vai arī vienu gadu, patentmaksu par izvēlēto periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos, hronoloģiski uzskaita ar saimniecisko darbību saistītos ieņēmumus, un reizi gadā aizpilda iedzīvotāju ienākumu deklarāciju. Turklāt to visu var izdarīt arī elektroniski.

Piektais risinājums. Anniņa reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja un samazinātās patentmaksas maksātāja. Dotajā gadījumā līdztekus augstāk aprakstītajiem profesiju ierobežojumiem ir papildu nosacījumi: personai ir piešķirta vecuma pensija, tās saimnieciskās darbības ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz 3000 eiro, tā nav mikrouzņēmumu nodokļa, IIN un algas nodokļa maksātāja. Samazinātā patentmaksa par 6 mēnešiem ir 9 eiro, bet par gadu 17 eiro. Pieņemsim, ka Anniņa maksā patentmaksu par gadu. Tā kā patentmaksa ir maza, aprēķinos to neņemsim vērā.

Ja Anniņa mēnesī ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas par tiem nopelnīt 100 eiro, tad, pieskaitot 20 eiro izdevumus par dziju, viņa var tos pārdot “Melnajai avij” par 120 eiro. Neatkarīgi no pārdotā apjoma viena zeķu pāra cena dotajā gadījumā būs 12 eiro. Tomēr, ņemot vērā 3000 eiro ieņēmumu ierobežojumu, Anniņa nedrīkst pārdot vairāk nekā 250 zeķu pārus gadā (3000/12=250).

Samazinātās patentmaksas maksātājam ir salīdzinoši neliels administratīvais slogs. Reģistrācijas iesniegumu aizpilda par 6 kalendārajiem mēnešiem vai vienu gadu un patentmaksu par izvēlēto periodu maksā avansā noteiktos valsts budžeta ieņēmumu kontos. Maksātājam nav pienākuma iesniegt gada ienākumu deklarāciju, tomēr, ja tas tiek darīt, tajā ieņēmumus, par kuriem ir maksāta patentmaksa, var nenorādīt.

Tādejādi samazinātā patentmaksa, ja tiek ievēroti visi nosacījumi un ierobežojumi, ir pensionētam mājražotājam vai amatniekam, kas vēlas nedaudz piepelnīties, vispiemērotākais nodokļu maksāšanas režīms.

Sestais risinājums. Anniņa reģistrējas VID kā saimnieciskās darbībās veicēja un IIN maksātāja. Vienlaicīgi viņa var būt gan darba ņēmēja, kas saņem algu, gan pensionāre, kas saņem pensiju, gan mājsaimniece, kas pieskata savus bērnus. Vienīgais nosacījums - Anniņas ienākumi no saimnieciskās darbības nepārsniedz 380 eiro mēnesī. Turklāt kā pašnodarbinātā persona par šiem 380 eiro viņa var nemaksāt VSAOI.

Ja Anniņa ir uzadījusi 10 zeķu pārus un vēlas par tiem nopelnīt 100 eiro, viņai jāpieskaita IIN (23%) un izdevumi par dziju. Tie kopā būs 149,87 eiro (149,87-20=>129,87-23%=>100). Līdz ar to minimālā cena, par kādu Anniņa var pārdot vienu zeķu pāri, būs 14,99 eiro (149,87/10=14,99).

Tā kā aprakstītajā situācijā IIN tiek maksāts “parastajā” nodokļu maksāšanas režīmā, tad saimnieciskās darbības veicējam jārēķinās arī ar lielāku administratīvo slogu. Ir ne vien jākārto grāmatvedība vienkāršā ierakstu sistēmā, uzskaitot ieņēmumus un izdevumus, bet arī jāiesniedz IIN prognozējamo avansa maksājumu aprēķini, jāievēro avansa maksājumu termiņi un reizi gadā jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, rezumējošā kārtībā veicot nodokļa pārrēķinu, ja nepieciešams.

Septītais risinājums. Anniņa reģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicēja un IIN maksātāja. Šis ir viņas vienīgais darbs un ienākumu avots. Pieņemsim, ka viņa strādā 20 dienas mēnesī, uzadot 40 zeķu pārus. Lai nopelnītu 10 eiro no zeķu pāra vai 400 eiro neto algu mēnesī, Anniņai jāņem vērā ne vien VSAOI, bet arī IIN un saimnieciskās darbības izmaksas.

Šajā gadījumā VSAOI minimālo iemaksu objekts ir 380 eiro mēnesī, likme pašnodarbinātajiem – 30,58%. Līdz ar to minimālās VSAOI ir 116,20 eiro mēnesī. Neapliekamais minimums 60 eiro mēnesī. Lai iegūtu atlikušos 340 eiro ienākuma, nepieciešami 441,56 eiro, kurus apliek ar 23% IIN (441,56-23%=340). 40 zeķu pāru ražošanas izdevumi ir 80 eiro.

Tādejādi, lai nopelnītu 400 eiro neto algu, Anniņai jārēķinās, ka kopējās izmaksas būs vismaz 697,76 eiro (441,56+60+80+116,20=697,76), bet viena zeķu pāra minimālas izmaksas sasniegtu 17,44 eiro (697,7/40=17,44).

Tā kā nodokļi tiek maksāti “parastajā” nodokļu režīmā, jārēķinās ar vēl lielāku administratīvo slogu, nekā aprakstīts iepriekš. Papildus jau minētajam regulāri jāiesniedz pašnodarbinātā ziņojumi un jāveic VSAOI.

Tas, ka nākamais gads atnesīs ne tik labas pārmaiņas mazajiem uzņēmējiem, vairs nav noslēpums. Tas, ka likumus var rakstīt nekompetenti ierēdņi, bet valsti vadīt augstprātīgās amatpersonas, vairs nevienu nepārsteigs. Neskatoties uz to, tomēr ticu, ka iespēja kļūt par īsteniem savas zemes saimniekiem vēl nav izniekota.

Novērtē šo rakstu: